Lietas, kas jāzina pirms asins ziedošanas
Lai arī oficiāli asins donoru dienu atzīmē kopš 2004. gada, saknes asins pārliešanai ir meklējamas daudz senāk – 17. gadsimtā, kad franču ārsts Žans Batista Denī izlēma pacientu ārstēt ar teļa asins pārliešanu. Mūsdienās ir skaidrs – cilvēkam drīkst pārliet tikai cilvēka asinis, tādējādi palīdzot un glābjot sasirgušos.
To, kā labāk sagatavoties pirms asins ziedošanas, ko darīt pēc tam un vēl citus interesantus faktus, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Pirms kļūsti par donoru – pārbaudies!
Pirms katras asins vai asins komponentu ziedošanas reizes, ir
rūpīgi jāizvērtē ne tikai spēja palīdzēt kādam citam, bet arī savs
veselības stāvoklis. Trīs līdz četras stundas pirms procedūras ir
jāietur viegla maltīte, kā arī svarīgi ir papildus uzņemt šķidrumu
– tukšā dūšā asinis ziedot nedrīkst. Tāpat divas līdz trīs stundas
pirms asins ziedošanas nedrīkst smēķēt – ne tikai nodrošināsi
labāku pašsajūtu procedūras laikā, bet ziedotajās asinīs būs
kvalitatīvāki asins komponenti. Jāizvairās arī no trekniem ēdieniem
- treknas gaļas, zivīm vai siera - kā arī alkoholisko
dzērienu lietošanas.
Nedrīkst nodot asinis, ja:
- Iemesli, kuru dēļ nevari būt donors:
- infekcijas slimības: B hepatīts, C hepatīts, HIV, cilvēka T-šūnu limfotropā vīrusa slimība, babeoze, viscerālā leišmanioze, Čagas slimība
- autoimūnas (imunoloģiskās) slimības,
- metaboliskas slimības
- atkārtoti ģīboņi, krampju sindroms, nopietnas galvas smadzeņu traumas, neiroķirurģiska operācija
- nopietna CNS slimība (išēmija, multiplā skleroze u.c)
- hematoloģiskas slimības t.sk. koagulopātijas un pastiprināta tendence asiņot,
- sirds – asinsvadu slimības ( hipertenzija, sirds ritma un vadīšanas traucējumi, sirds išēmiskā slimība, asinsvadu trombozes, recidivējoši tromboflebīti u. c.),
- hroniskas un recidivējošas elpošanas orgānu slimības ( hroniskas plaušu slimības, bronhiālā astma),
- hroniskas un recidivējošas gremošanu orgānu slimības ( ar biežiem paasinājumiem un asiņošanu no kuņģu-zarnu trakta),
- hroniskas un recidivējošas nieru slimības ( hronisks glomerulonefrīts, recidivējošs pielonefrīts)
- hroniskas un recidivējošas uroģenitālās sistēmas slimības ( hronisks intersticiāls cistīts u.c.)
- ļaundabīgas slimības,
- cukura diabēts pirmā tipa vai otrā tipa, ja terapijā izmanto insulīnu, cukura diabēts ar komplikācijām,
- intravenozo un intramuskulāro narkotiku lietotāji, anabolisko steroīdu vai hormonu lietošana
- Transmisīvas sūkļveida encelopātijas (Kreicfelda – Jakoba (CJD ) slimība vai tās paveids) radiniekiem (ģimenes anamnēzē),
- ja persona pēc 1980. gada Apvienotajā Karalistē saņēmusi asins komponentu transfūzijas vai laika posmā no 1980. g. - 1996. g. dzīvojusi tur kumulatīvu periodu ilgāku par 6 mēnešiem,
- ārstēšanā lietoti medikamenti, kas iegūti no cilvēka hipofīzes,
- pārstādīts cietais smadzeņu apvalks vai radzene,
- personas ar ksenotrasplantantiem
- pozitīvi, vāji pozitīvi un viltus pozitīvi laboratorijas izmeklējumu rezultāti uz vīrushepatītu, cilvēku imūndeficīta vīrusa, sifilisa izsaucējiem, kas konstatēti donora asinīs,
- personas, kuru dzimumuzvedības dēļ pastāv augsts risks inficēties ar slimībām, ko pārnes ar asinīm,
- asins grupa ar ekstraaglutinīniem, eritrocitāras antivielas
u.c
Ziedo asinis un uzlabo savas sirds
veselību!
Lai arī zināms, ka asins pārliešana un asins produkti vienā reizē
cilvēks var palīdzēt vidēji trīs cilvēkiem dienā, mazāk zināms ir
fakts, ka asins ziedošana palīdz arī pašam donoram. Pētījumi
liecina, ka regulāra asins pārliešana samazina risku asinīm kļūt
biezām, bet asinsritei – lēnākai. Asins pārliešana veicina
asinsriti un ātrāku asins ķermenīšu nokļūšanu līdz sirdij. Turklāt
pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pastāvīgie donori
dzīvo vidēji par pieciem gadiem ilgāk nekā pārējie.
LASI ARĪ: Asinsgrupas pārmantošana no vecākiem. Ko tas īsti nozīmē un kāpēc tas jāzina?
Kas jāzina, ja topošā māmiņa ir rēzus negatīva, tētis - rēzus pozitīvs
Par pāra asinsgrupu nesaderību, grūtniecība un iespējamie riski bērnam
Ja uztrauc, kur paliek ziedojums
Jau zināms, ka asins pārliešana un asins produkti katru gadu glābj
dzīvību un uzlabo dzīves kvalitāti vairākiem miljoniem cilvēku. Pēc
ziedošanas iegūtās asins devas sadala divos komponentos: šūnās
(eritrocītos un trombocītos) un plazmā. Šādā veidā donors asins
došanas reizē palīdz vairākiem slimniekiem, savukārt dažkārt
vairāki donori palīdz vienam slimniekam. Piemēram, vairāku
ievainojumu gadījumā ir nepieciešami 20 līdz 25 donori, autoavārijā
cietušajam – 10 līdz 20 donori, bet asins vēža gadījumā vai ik
dienas pārlej asinis no 1 – 3 donoriem, turklāt visā ārstēšanas
laikā bieži nepieciešami 200 – 250 donori.
Kas notiek ar “nederīgajām” asinīm?
Ja ik mēnesi Latvijā asinis nodod ap pieciem tūkstošiem cilvēkiem,
par nederīgām vidēji atzīst 60 donoru ziedoto. Tās pārstrādā
inaktivizācijas iekārtā, kas neitralizē bioloģiskajā vidē esošos
vīrusus vai citus riskus. Pēc apstrādes asinis vizuāli atgādina
kūdru, ir irdenas un brūnas, kļūstot par sadzīves atkritumiem. Lai
arī nederīgās asinis tiek izmestas, plazma, piemēram, tiek nodota
medikamentu ražošanai.
Pēc procedūras – atpūta un miers!
Lai nerastos zemādas asins izplūdumi vai iekaisumi, sterilo pārsēju
jātur uz rokas vismaz 2 – 3 stundas, turklāt to nedrīkst mērcēt,
sasmērēt, atslābināt vai savilkt. Ja rodas vajadzība pēc jauna
pārsēja, noteikti būtu jālieto tīra marles saite. Autobraucējiem
aptuveni divas stundas pēc asins nodošanas nav vēlams vadīt
transporta līdzekli. Somu vai citus smagumus nedrīkst nest uz
konkrētās rokas. Ir jāļauj organismam atkopties, jo pēc asins
ziedošanas tas būs noguris un kārtīga atpūta būtu vēlama ne mazāk
kā 15 minūtes.