Vienkāršas, bet svarīgas lietas, kas par mazuļa ādas veselību jāzina ikvienam vecākam

Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"

Autiņu dermatīts
Autiņu dermatīts ir viena no biežāk sastopamajām problēmām zīdaiņa vecumā. Katram trešajam mazulim autiņbiksīšu lietošanas periodā vieglākā vai smagākā formā kaut reizi tiek novērots ādas kairinājums un iekaisums autiņbiksīšu rajonā. Visbiežāk tas parādās 3-12 mēnešu vecumā, taču var izpausties kamēr vien tiek lietotas autiņbiksītes. 

Cēloņi

• Lai arī autiņbiksītes uzsūc lielu daļu mitruma, tomēr, ja autiņbiksītes savlaikus netiek nomainītas, tajās veidojas silta un mitra vide, kas ilgstoši iedarbojoties uz bērna ādu to kairina. Ādu kairina urīns, fēces un arī berze.
• Ar krūti barotiem mazuļiem autiņu dermatītu novēro retāk. Tas saistīts ar vēdera izejas pH līmeni, kas ar krūti barotiem bērniem ir zemāks.
• Laikā, kad bērna uzturā tiek pievienoti jauni produkti, mainās gan zarnu darbība, gan fēču sastāvs, gan vēdera izeja un tas var izprovocēt autiņu dermatītu.
• Autiņu dermatītu novēro mazuļiem pēc caurejas. Nepieciešamība lietot antibiotikas, gan mazulim, gan mammai zīdīšanas laikā, var būt caurejas iemesls un veicināt autiņu dermatīta rašanos. Raugveida sēnīšu Candidu aktivizēšanās bieži tiek novērota antibiotiku lietošanas gadījumā. Candidas infekcijas gadījumā izsitumi autiņbiksīšu rajonā būs koši sarkani un apkārt būs redzami sīki izkaisīti mazi perēklīši. 
• Jāņem vērā, ka autiņbiksīšu dermatītu var sekmēt arī alerģiskas reakcijas. Tāpēc, ja mazulim dibentiņš regulāri iekaist, labi pamainīt un pamēģināt cita ražotāja autiņbiksītes.

Ar krūti barotiem mazuļiem autiņu dermatītu novēro retāk. Tas saistīts ar vēdera izejas pH līmeni, kas ar krūti barotiem bērniem ir zemāks.

Kā pasargāt mazuļa ādu

• Autiņbiksītes mazulītim vajadzētu mainīt ik pēc 2-3 stundām. Tāpat autiņbiksītes jāmaina pēc katras vēdera izejas.
• Katru reizi pēc autiņbiksīšu nomaiņas, dibentiņš jāapmazgā, lai uz ādas nepaliktu urīna un fēču paliekas. Mazgāt var vai nu tikai ar ūdeni, vai izmantojot mazgāšanas līdzekļus, kas paredzēti zīdaiņa ādai.
• Pēc mazgāšanas bērna ādiņu vajag viegli nosusināt, bet neberzt to. Pēc tam labi ļaut ādai pilnībā nožūt un tikai tad uzvilkt autiņbiksītes.
• Lai uzturētu ādas dabīgo aizsargslāni, aptiekās der iegādāties un regulāri lietot speciālus zīdaiņa ādas kopšanai paredzētos līdzekļus. Ja pamanāt autiņu dermatīta pazīmes, uzklājiet cinka oksīdu saturošu līdzekli.
• Ik pa laikam vajadzētu ļaut bērniņam padzīvoties ar pliku dupsīti.
• Uzvelkot autiņbiksītes, tās nevajadzētu aizdarīt pārāk cieši.

Ja tomēr dažu dienu laikā apsārtums nemazinās, bērnu nepieciešams aizvest parādīt ārstam.

Rīgas Veselības centra filiāles “Imanta” dermatoloģe Vanda Bondare-Ansberga.  

Atopiskais dermatīts
Atopiskais dermatīts ir hroniska, iekaisīga un recidivējoša slimība. Tās izplatība pieaug, īpaši industriāli attīstītajās zemēs un pilsētās. Atopiskais dermatīts vairumā gadījumu attīstās agrā bērnībā. Iemesls nav pilnība izpētīts, taču tā attīstību ietekmē ģenētiskie un vides faktori. Slimības patoģenēzes pamatā ir imunoloģiskas pārmaiņas. Lielāka iespējamība, ka bērnam būs atopiska āda ir tad, ja kādam no vecākiem ir atopisks dermatīts vai kāda alerģiska saslimšana. Slimības paasinājumu mēdz novērot ziemas un rudens periodā.

Pazīmes

• Atopiskajam dermatītam raksturīgs ādas sausums un nieze. Klīniskās pazīmes variē atkarībā no cilvēka vecuma un slimības smaguma.
• Zīdaiņu periodā (sākot no trīs mēnešu vecuma) uz vaigiem, pieres, zoda, ķermeņa, roku un kāju atloku virsmām parādās apsārtums, nieze, arī mitrošanās. 
• Apmēram pusei bērnu atopiskais dermatīts izzūd līdz 18 mēnešu vecumam. Bērniem pēc divu gadu vecuma raksturīgs iekaisums uz sejas, kakla un ekstremitāšu ieloku virsmās. Izteiktā nieze veicina ādas kasīšanu, kuras rezultāta savukārt āda kļūst raupja, sausa un mēdz pievienoties sekundāra infekcija. 

Piesardzības pasākumi 

• Pirmkārt vajadzētu izvairīties no faktoriem, kuri izraisa uzliesmojumu. Tie var būt tādi kā karstums, sauss gaiss, straujas temperatūras svārstības, emocionāls stress, dažādu ķīmisku vielu ietekme, tai skaitā mazgāšanas līdzekļu, smaržu, kosmētikas u.c.
• Atopiska dermatīta pacientiem būtiska ir ādas barjerfunkcijas nostiprināšana, ādas optimāla kopšana. Bāzes terapija atopiskā dermatīta pacientiem ir emolientu (mitrinoši krēmi, ziedes, losjoni) lietošana. Tie aizstāj ādas dabisko lipīdu slāni, intensīvi mitrina ādu, palēnina ūdens iztvaikošanu no ādas, stiprina ādas barjerfunkciju un mazina niezi. Regulāra emolientu lietošana var samazināt nepieciešamību pēc medikamentozās terapijas un uzliesmojumu biežumu.
• Ādas mazgāšanai izmantojami maigi mazgāšanas līdzekļi, kas paredzēti atopiskas ādas kopšanai. Ieteicams mazgāt bērnu siltā, bet ne karstā ūdenī un ne ilgāk kā 10-15 minūtes. Emolientus jāuzklāj uz visa ķermeņa dažu minūšu laika pēc vannas vai dušas, kamēr āda vēl nedaudz mitra. Mitrinošos krēmus bez tam ieteicams uzklāt 3-4 reizes dienā. Mitrinošos krēmus regulāri jālieto arī tad, kad āda ir tīra. Tas var mazināt paasinājumu atkārtošanos.  
• Uzmanību vajadzētu pievērst arī bērna drēbju izvēlei – tām jābūt no dabīga elpojoša materiāla. Bērniem, kas cieš no atopiskā dermatīta, nebūs piemērots apģērbs no  vilnas un sintētikas. 
• No bērna ēdienkartes jāizslēdz produkti, kas izraisa alerģiju.

Regulāra emolientu lietošana var samazināt nepieciešamību pēc medikamentozās terapijas un uzliesmojumu biežumu.

Piena krevele 
Tā ir seborejiskā dermatīta izpausme zīdaiņiem. Tie ir dzelteni, zvīņojoši sabiezējumi zīdaiņa galvas matainajā daļā, kuri parādās dzīves pirmajās nedēļās un lēni izzūd nedēļu vai mēnešu laikā. Lielākajai daļai bērnu tā pilnībā pazūd pirmajos sešos dzīves mēnešos. Tā nav ne infekcioza, ne lipīga.

Kreveli var iesmērēt ar taukainu krēmu, paturēt, lai krevele atmirkst un tad galvu mazgāt ar specializētu šampūnu pret piena kreveli. Ar vienu reizi visticamāk piena kreveli nomazgāt neizdosies, bez tam tā var atjaunoties. Procedūru var atkārtot.

Baktērijas, vīrusi, sēnītes
Bez tam ādas saslimšanas var izraisīt virkne mikroorganismu - baktērijas, vīrusi, sēnes. Biežākā no sēnīšu izraisītajām ādas slimībām bērniem ir Tinea capitis jeb galvas matainās daļas sēnīšu slimība, kuru biežāk izraisa Microsporium vai Thrichophyton ģints sēnītes. Galvas matainajā daļā parādās viens vai vairāki bezmatu perēkļi dažu centimetru diametrā. Atkarībā no izraisošās sēnītes, mati var būt aplūzuši dažus milimetrus virs ādas vai ādas līmenī, var būt un var nebūt iekaisuma aina, parasti novēro ādas zvīņošanos. Bērni var inficēties gan saskaroties ar slimu cilvēku, gan no slimiem dzīvniekiem – suņiem, kaķiem. 
Sēnīšu infekcijas diagnostiku un ārstēšanu var veikt tikai ārsts, tāpēc, ja vecāki uz bērna ādas pamana aizdomīgus plankumus, nepieciešams konsultēties ar speciālistu. 

LASI ARĪ: Ar ko riskējam, ļaujot bērniem atrasties atklātā saulē? 

SIA "Rīgas veselības centrs"

SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.