Kā atbrīvoties no stresa jeb labākās stresa pretindes
Mūsdienās stress var šķist kā ikdienišķa rutīnas sastāvdaļa, jo tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz gandrīz jebkuru pozitīvu vai negatīvu situāciju. Tomēr ilgstošs, nogurdinošs stress ir uzskatāms par lielāko kaitnieku cilvēka veselībai. Saspringtais laika grafiks, pārslodze vai izjustais spiediens darbā – tas, kā stress tiek uztverts, ir cilvēka psihes ietekmes rezultāts.
Deviņus padomus, kā labāk atbrīvoties no stresa, iesaka “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Izpratne
Svarīgi ir stresu nepieļaut un reaģēt jau pirms nopietnas problēmas
ir sākušās. Tas prasa gan apzināšanos, ka problēmas pastāv vai
draud rasties, gan drosmi un disciplīnu to risināšanai. Tieši
problēmas apzināšanās ir pirmais un sarežģītākais solis, jo
zināšanu par stresa kaitīgumu, veidiem un padomiem kā to novērst,
vairumam netrūkst.
Pašvērtējums
Ja dzirdam komplimentus vai atzinības vārdus no citiem, tas liek
izjust prieku un gandarījumu. “Tomēr ir svarīgi klausīt vecai
patiesībai un nebalstīt savu pašvērtējumu tikai citu cilvēku
atzinībā, vai, tieši otrādāk – tās neesamībā. Ir svarīgi katram
pašam izvirzīt sev realizējamus mērķus ar starpposmiem, kuros sevi
paslavēt par paveikto,” skaidro Ieva Zvagule.
Kontrole
Viena no galvenajām stresa iezīmēm ir kontroles zudums jeb izjūta,
ka darbā vai ikdienas situācijās kontrolēt vai ietekmēt norises
paliek arvien grūtāk vai nevar nemaz. Ir atkal jāatgūst kontrole
pār savu dzīvi un jāsaprot, kur ir paša vieta starp citu interesēm,
tajā pašā laikā atvēlot sev nepieciešamo telpu, laiku un
darbības.
LASI ARĪ: Tikai neuztraucies! Vai grūtniece tiešām nedrīkst uztraukties?
Stress – ikdienas sastāvdaļa, kuru var un vajag kontrolēt
Stress – vajadzīgais un kaitīgais
Plāni
Svarīgi darbā un ikdienas dzīvē izvirzīt prioritātes un robežas. Ja
izprotam, kas rada vislielāko apgrūtinājumu vai slodzi, attiecīgi
var samazināt liekus stresa raisītājus, nekaitējot prioritātēm. Te
var palīdzēt darbu sarakstu izveidošana, lai nezaudētu pārskatu un
izvirzītos uzdevumus varētu veikt soli pa solim.
Pārprogrammēšana
Katram ir savi noteikti domāšanas un reaģēšanas paņēmieni jeb
shēmas, kas izveidojušās audzināšanas un pieredzes rezultātā. “Itin
bieži mēs varam kļūt par šādu shēmu vai šablonu ķīlniekiem. Ja tās
laicīgi atpazīst un nomaina pret citām, kas šādas stresa situācijas
nerada, stresa situācijas risināt kļūst vieglāk. Tā ir sava veida
pieredzes, domāšanas un reakcijas shēmu pārprogrammēšana, un, ja
cilvēks reaģē citādāk, arī pretējai pusei nākas savu reakciju
mainīt,” skaidro farmaceite.
Nav noslēpums, ka darba steigā un rutīnā laika ģimeniskām aktivitātēm vai atpūtai kopā ar draugiem paliek aizvien mazāk. Tomēr tieši tādēļ ikdienā jārada iespēja regulārai atpūtai, relaksācijai, fiziskajām aktivitātēm vai mierīgai pastaigai.
Starpbrīži
Pārtraukumi un atslodze ir obligāti nepieciešami, taču tie nerodas
paši no sevis. Tāpat kā darbs, projekti un tikšanās, arī atpūta ir
jāmāk plānot. Paļauties, ka darbs kādā brīdī kļūs mierīgāks, vai
cerēt, ka vadība kādreiz norīkos atpūtā - to var arī
nesagaidīt.
Dažādība
Nav noslēpums, ka darba steigā un rutīnā laika ģimeniskām
aktivitātēm vai atpūtai kopā ar draugiem paliek aizvien mazāk.
Tomēr tieši tādēļ ikdienā jārada iespēja regulārai atpūtai,
relaksācijai, fiziskajām aktivitātēm vai mierīgai pastaigai.
Svarīgi, lai plānotā atpūta vai fiziskās aktivitātes atšķirtos no
darbā darītā – ja darbā visu dienu strādāts pie datora, brīvajā
laikā nepieciešamas kustības svaigā gaisā.
Neviens nav ideāls
Ar 80% pietiek, nav nepieciešams 100% - tā skan bieži citēts
menedžmenta citāts. Ja šķiet, ka vienmēr var labāk, un attopies, ka
vienmēr un visur redzi kļūdas, ir laiks atvadīties no nerealitātes
jeb perfekcionisma. Kļūdas ir normāla parādība. Ja cilvēks ir
godīgs un atvērts pats pret sevi un citiem, ir gatavs mācīties no
kļūdām, viņš iegūst vairāk.
Atbalsts
Jāsaprot, vai veicamais uzdevums ir kā pozitīvs iznākums vai jau
pārslodze. Ja tā, tad jāizskata iespējas – varbūt ir nepieciešama
palīdzība un atbalsts no malas. Ir vairāki profesionāļi, kas ar
šādām situācijām strādā ikdienā un labāk par draugu vai darba
kolēģi zinās, kā palīdzēt. Konsultēties var ar dažādiem
speciālistiem – sākot ar ārstiem, psihologiem, psihoterapeitiem, un
beidzot ar koučiem. Tāpat pienākumus iespējams deleģēt vai uzticēt
kādam citam.