Sargam sevi un bērnus no pārkaršanas

Lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi iesaka būt piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.

Karstā laikā īpaši piesardzīgiem jābūt maziem bērniem un sirmgalvjiem.

FOTO: Shutterstock.com

Karstā laikā īpaši piesardzīgiem jābūt maziem bērniem un sirmgalvjiem.

Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū ilgstoši rušināties dārzā vai veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no pulksten 11 līdz 15).

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos. 

 

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās.

 

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, karstā laikā jāatceras lietot savus pastāvīgi lietojamos medikamentus. Ar ģimenes ārstu vēlams papildus pārrunāt, kā pasargāt sevi no veselības sarežģījumiem. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama arī slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu. 

Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību.  Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens. 

 

Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt risku cilvēka veselībai.

Reklāma
Reklāma

 

Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem. 

 

Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka rīkoties šādi:

  • Uzņemiet šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerieties vēl pirms parādās slāpes. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
  • Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē.
  • Ja jādodas ārā, velciet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens. 
  • Pilsētā uz ielas turieties vairāk ēnas pusē, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Dabā – ik pa brīdim atvelciet elpu ēnā zem koka un vietās, kur vēja pūsmiņa atvēsina. 
  • Lai atvēsinātos, vairākas reizes dienā ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli.
     

LASI ARĪSaslimstība ar ādas audzējiem divkāršojusies. Galvenā vaininiece - sauļošanās


Kad meklēt palīdzību
NMP dienesta mediķi atgādina – pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu, vērsies pie dežūrārsta vai dodies uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Vakaros un nakts stundās (plkst. 17:00 – 08:00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu saņemsi, zvanot uz konsultatīvo tālruni 66016001.

Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās – strauji uzkāpj temperatūra un parādās drebuļi, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums – zvani 113.