Uzmanība jāpievērš arī ultravioletajam indeksam!

Pie šāda secinājuma nonākusi kosmetoloģe un skaistuma klīnikas „Panacea Pro” vadītāja Ludmila Stavro – Freiberga.
Terminu „ultravioletās radiācijas indekss” mūsu dzīvē ieviesa Pasaules Veselības Organizācija. Indekss raksturo ultravioletā starojuma intensitāti uz Zemes virsmas, tam ir skaitliska izteiksme: no 0 līdz 11. Jo lielāks ir skaitlis, jo lielāka ir potenciālā bīstamība.

Ultraviolets ir postošs ādai un cilvēka acīm
Ultravioletajam starojumam ir savi plusi un mīnusi, taču vairākumam saules staru tomēr ir postošs efekts. Ozona slānis atstaro tikai daļu no ultravioletā starojuma, bet ekoloģijas izmaiņu rezultātā pēdējo gadu garumā šis slānis ir kļuvis ļoti plāns. Vienkopus, ultravioletā starojuma ietekme kļūst aizvien negatīvāka.
Ultravioletais indekss mainās diennakts gaitā un dažādos gadalaikos. Vasaras mēnešos, kā arī pusdienlaikā, tas ir būtiski augstāks. Īpaši jāatzīmē laika posms no pulksten 12:00 līdz 14:00. Šajā periodā nav ieteicams atrasties aktīvā saulē, neatkarīgi no saules aizsarglīdzekļu izmantošanas. Taču arī mākoņainā dienā, kad nav vērojama aktīva saule, indekss var saglabāties pietiekami augsts – tieši par to mēs parasti arī aizmirstam.

Ozona slānis atstaro tikai daļu no ultravioletā starojuma, bet ekoloģijas izmaiņu rezultātā pēdējo gadu garumā šis slānis ir kļuvis ļoti plāns. Ultravioletā starojuma ietekme kļūst aizvien negatīvāka.

Latvijas iedzīvotājiem UV indekss no 6 līdz 7 ir gandrīz ekstremāls
Ultravioletā starojuma indeksa cipari apzīmē saules iedarbības pakāpi. Par zemu tiek uzskatīts rādītājs 0-2. Vidējs ir no 3 līdz 5. Augsts – 6 un 7. Ļoti augsts – no 8 līdz 10. Ekstremāls – vairāk par 11. Latvijas teritorijā UV indekss visdrīzāk nekad nesasniegs „ekstremālu” līmeni, bet jāatceras par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir otrā un trešā fototipa pārstāvji – viņi nav pārāk noturīgi pret saules iedarbību.
Latvijas iedzīvotāji par augstu ultravioletā indeksa līmeni var uzskatīt indeksu 4-5, šāda rādījuma gadījumā kategoriski nav ieteicams atrasties saulē bez aizsardzības, bet 6-7 līmeņa rādītājus Latvijā var uzskatīt par „ekstremāli” augstiem, kad vispār nav ieteicams rādīties saulē. Šāda indeksa gadījumā saules aizsargkrēmi pārstāj labi „sargāt” ādu, kā arī šādos gadījumos ieteicams izmantot krēmus ar augstāku filtru -  SPF 30 un SPF 50. Papildus jāmin, ka aizsardzības faktoram vienmēr jāsastāda vismaz 15 SPF, tāpat nepieciešams biežāk nēsāt apģērbu ar garām piedurknēm, platmales, kā arī obligāti nēsāt saulesbrilles, kad ārā ir saule. Cilvēki, kuri nav pieraduši nēsāt saulesbrilles, diemžēl, tiek pakļauti augstākam riskam, līdz pat kataraktas attīstībai.
 

Latvijas iedzīvotāji par augstu ultravioletā indeksa līmeni var uzskatīt indeksu 4-5, kad kategoriski nav ieteicams atrasties saulē bez aizsardzības, bet 6-7 līmeņa rādītājus Latvijā var uzskatīt par „ekstremāli” augstiem.

Ar ko mēs riskējam? 
Nesargājot savu ādu no ultravioletā starojuma, vairākkārtīgi pieaug agrīnas novecošanas risks, kā arī tiek traucēta ādas šūnu funkcionalitāte, kas, savukārt, veicina vēža saslimšanu rašanos.
Lai atbalstītu ādas kvalitāti vasaras sezonā, jāpadomā par dažādām mitrinošām procedūrām – tās var būt manuālas, aprūpes procedūras, kā arī procedūras, izmantojot fizioterapijas aparātus: ultraskaņa, eletroporācija, lāzeroforēze. Ar minēto metodiku palīdzību dziļi zem ādas var ievadīt mitrinošus, antioksidējošus līdzekļus, kā arī vitamīnu C, sasniegt kvalitatīvu mitrinošu efektu, kā arī cīnīties ar fotonovecošanos.