Ķirurgs: Kā izvairīties no smagām mugurkaula traumām aktīvās atpūtas laikā
Mugurkauls ir nozīmīga skeleta sastāvdaļa ar sarežģītu uzbūvi, tā traumas ir smagas un komplicētas, kas var novest pie ķermeņa paralīzes. Vasarā viens no biežākajiem mugurkaula kakla daļas traumas iemesliem ir lēkšana uz galvas ūdenī.
Lai arī sabiedrības uzmanība tiek regulāri pievērsta šai
bīstamajai izklaidei, cietušo skaits, kuri pēc pārgalvīga lēciena
uz galvas kādā ūdenstilpnē nonāk ratiņkrēslā, būtiski nesamazinās,
norāda traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Kalvis
Briuks.
“Visbiežāk smagas mugurkaula traumas pēc lēciena uz galvas ūdenī
gūst jauni vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Nereti šie cilvēki ir
lēkuši pazīstamā vietā, sakot, ka vienmēr tur ir peldējušies un
labi pārzina ūdenstilpni, tomēr mēs nezinām, kas tajā ir noticis
ziemā. Iespējams, nogrimis koks vai pat automašīna – grunts uzreiz
kļūst daudz seklāka,” norāda mugurkaula ķirurgs, iesakot uz galvas
ūdeni nelēkt nekad vai vismaz darīt to vietās, par kurām ir 100%
pārliecība, piemēram, peldbaseinos tam speciāli norādītās
vietās.
Ikvienam ir jāatceras – ja lēciens uz galvas ūdenī būs, tad risks
pastāv! Lēciena laikā iespējams gūt arī smagu galvas traumu, kas
savukārt noved pie samaņas zuduma. Lielākoties cilvēki, kuri pēc
lēciena kādā ūdenstilpnē guvuši galvas vai kakla traumas, zaudē
samaņu jeb spēju kustēties. Cilvēks nespēj pakustināt ķermeni un
izkļūt no ūdens – viņš nosmok, un nereti situācija noved pie letāla
iznākuma.
Nereti šie cilvēki ir lēkuši pazīstamā vietā, sakot, ka vienmēr tur ir peldējušies un labi pārzina ūdenstilpni, tomēr mēs nezinām, kas tajā ir noticis ziemā. Iespējams, nogrimis koks vai pat automašīna – grunts uzreiz kļūst daudz seklāka
“Ja kāds cilvēks guvis traumu, lecot uz galvas ūdenī, apkārtējiem
vispirms rūpīgi jānovērtē situācija. Ja trauma ir notikusi, cilvēks
pats saviem spēkiem izkļuvis no ūdens un staigā it kā normāli, bet
kaut kas tomēr sāp, pie ārsta tomēr ir jādodas. It sevišķi galvas
traumu gadījumā var pakāpeniski attīstīties saasiņojumi, stāvoklis
var pasliktināties ar katru stundu,” stāsta traumatologs, norādot,
ka, laicīgi nedodoties pie ārsta, sekas var būt letālas.
Savukārt, ja cietušais nespēj pats izkļūt no ūdens, apkārtējiem tas
laicīgi jāpamana un jāpalīdz. Šajā situācijā ļoti būtiski no ūdens
izkļūt pēc iespējas ātrāk. Cilvēks ir jānogulda uz stabilas
virsmas, lai ķermenis tiek atslogots un nekavējoties jāizsauc
medicīniskā palīdzība.
Vasarā aktuāli ir ne tikai lēcieni ūdenī, bet arī aktīvā atpūta.
Tās laikā, neparūpējoties par drošību, piemēram, braucot ar
velosipēdu, motociklu, veikbordu, skrituļslidām vai skeitborda
dēļiem, bieži vien iespējams gūt lielākas traumas, t. sk. galvas un
mugurkaula ievainojumus. Traumatologs Kalvis Briuks norāda, ka
visbiežāk cilvēki, neizmantojot atbilstošu aizsargekipējumu, domā,
ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr jāņem vērā, ka traumu
iespējams gūt arī kāda cita cilvēka dēļ, kurš jebkurā brīdī var,
piemēram, negaidīti uztriekties virsū no aizmugures.
“Arvien populārāka vasarā kļūst arī aktīvā atpūta uz ūdens,
piemēram, veikbords, braukšana ar ūdensslēpēm vai ūdensmotociklu.
Jāņem vērā, ka profesionāli sportisti ir labā fiziskā formā,
pārzina šo aktivitāšu detaļas un daudz retāk gūst traumas. Lielākas
problēmas ir ar cilvēkiem, kuri vēlas pamēģināt kaut ko jaunu, nav
fiziski atbilstošā formā un nedomā līdzi – šādos gadījumos traumas
tiek gūtas biežāk,” precizē traumatologs Kalvis Briuks.
Lai izvairītos no traumām, aktīvās atpūtas laikā nepieciešams
izmantot atbilstošu aizsargekipējumu. Arī ūdens aktivitāšu laikā
būtu obligāti jāvelk peldveste, ķivere un jāizvēlas drošs ātrums.
Jo lielāks ātrums, jo uzmanīgākam ir jābūt. Ļoti liela atbildība
gulstas uz pavadošo personu un pasākuma organizatoru. Piemēram, ja
ar motorlaivu tiek vilkts ūdens pūslis, tad laivas vadītāja
pienākums ir izvēlēties drošu vietu, atbilstošu ātrumu un
nodrošināt obligātu peldvestes lietošanu, kā arī pirms braukšanas
īsi izskaidrot drošības pasākumus. Savukārt slēpošanas kalna
īpašniekiem ir ļoti būtiski nodrošināt drošību, aizrādot un sodot
jebkuru, kurš brauc bez aizsargķiveres vai neievēro trases
noteikumus.
Aizsargķivere obligāti būtu jāvalkā, arī braucot ar velosipēdu,
skrituļslidām vai skeitborda dēli. Pamatā par savu veselību katram
cilvēkam vajadzētu rūpēties individuāli, tomēr ļoti liela nozīme ir
latviešu tautas izglītošanai.
“Anatomijas pamatzināšanas un drošības ievērošanas principus
vajadzētu mācīt jau bērnībā – par to jārunā ne tikai skolā, bet
vispirms jau vecākiem, arī pašiem rādot piemēru. Šobrīd, jautājot
latvietim, cik no ģimenes budžeta tiek atvēlēts savai veselībai un
drošībai, lielākoties atbilde ir, ka valsts par to parūpēsies, taču
citur Eiropā, piemēram, Vācijā, attieksme pret veselību ir daudz
labāka – uz ielām neredzēsiet gandrīz nevienu, kas ar velosipēdu
brauc bez ķiveres. Diemžēl ar pieaugušu un nobriedušu cilvēku runāt
par veselību un drošību ir nedaudz par vēlu, tas jāsāk jau
bērnībā,” uzskata traumatologs K. Briuks, norādot, ka mūsu
sabiedrība aug pamazām un viss notiek lēni – izmaiņas notiks ar
katru paaudzi, ja iepriekšējā paaudze ieguldīs pūles.
Anatomijas pamatzināšanas un drošības ievērošanas principus vajadzētu mācīt jau bērnībā – par to jārunā ne tikai skolā, bet vispirms jau vecākiem, arī pašiem rādot piemēru
Statistikas dati liecina, ka 90% gadījumu traumas, lecot ar galvu
ūdenī, gūst vīrieši. Vidējais šādi cietušā vīrieša vecums ir 30
gadi. Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi, pamežģījums, smadzeņu
satricinājums, vaļējas brūces, bet smagākos gadījumos lēciens
rezultējas ar nopietniem mugurkaula lūzumiem, kas atstāj ilgstošas
sekas, tostarp rada invaliditāti. 2017. gadā sporta vai fizisko
aktivitāšu laikā traumas ir guvuši 1330 cilvēki, no kuriem 31% bija
vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Izteikti vairāk traumas gūst vīrieši –
no visiem traumas guvušajiem 71% cietušo ir vīrieši.
Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību
profilakses un kontroles centra organizētajā sabiedrības
informēšanas kampaņā “Pārgalvis=Bezgalvis”. Kampaņas mērķis ir
pievērst uzmanību smagajām sekām, kas cilvēkiem rodas, pārgalvīgi
lecot ūdenī, kā arī neapdomīgi sportojot bez
aizsargekipējuma.