Vai arī pludmalēs jāuzmanās no čūskām?
“Nesen ar bērniem pēc peldes Saulkrastos, ejot cauri tuvējam mežiņam, dzirdēju aizrādījumu no svešas sievietes – šeit bērni nevar skriet basām kājām, jo Saulkrastu mežs līdz pat kāpām ir odžu zona. Kā zināt, kurās pludmalēs vēl jāuzmanās no čūskām?” jautā kāda mammamuntetiem.lv lasītāja.
Latvijas Universitātes zoologs, čūsku pētnieks Andris Čeirāns
stāsta, ka Latvijā čūsku monitorings netiek veikts, jo čūskas nav
aizsargājams rāpulis. Vienīgais izņēmums ir gludenā čūska. Līdz ar
to netiek uzskaitīts, kurās vietās čūsku varētu būt vairāk, taču
pētnieki uzskata, ka čūskas itin vienmērīgi apdzīvo visu
Latviju.
Protams, ir vietas, kur agrāk čūskas nav manītas, bet ar laiku
parādās. Tas notiek vietās, kur mainās biotops, respektīvi, kur
dzīvošanas apstākļi kļūst čūskām piemēroti. Piejūras reģions gan
tradicionāli čūskām ir labvēlīgs – tām patīk piejūras priežu meži,
kas nav blīvi noauguši. Zalkši mīt mitrākās vietās, savukārt odzes
– sausākās. Piemēram, Vakarbuļļu pludmales mežs ir ideāls zalkšiem,
jo tur pēdējo gadu laikā visai plata josla ir kļuvusi purvaina –
cilvēks bez gumijas zābakiem to pat nevar šķērsot, tāpēc izvēlas
doties apkārt, kur sausāks. Zalkši tur savukārt jūtas lieliski,
bet, kad viņiem gribas saulītē pasildīties, viņi aizrāpo līdz
pludmales zonai. Starp citu, cilvēku ērtībai jūras kāpu zonā
izveidotās koka laipiņas ļoti patīk arī čūskām – tās visbiežāk ir
saulei atklātas vietas, kur labi pagozēties saulītē.
Cilvēku ērtībai jūras kāpu zonā izveidotās koka laipiņas ļoti patīk arī čūskām – tās visbiežāk ir saulei atklātas vietas, kur labi pagozēties saulītē.
Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns stāsta, ka katru gadu no
cilvēkiem dzird jautājumus, vai Latvijā čūsku nav kļuvis vairāk.
Viņaprāt, šāda izjūtu rodas tāpēc, ka gan cilvēkus, gan
čūskas, izteikti siltais laiks izvilina no saviem mājokļiem –
cilvēkiem gribas doties pie jūras pasauļoties un arī čūskām gribas
atklātākā vietā pasildīties. Un vēlme ieraudzīto fiksēt
telefonā un dalīties ar to soctīklos, tikai vairo šo sajūtu –
visapkārt milzum daudz čūsku.
Jo siltāks laiks, jo lielāka iespēja čūskai un cilvēkam satikties.
Tas tādēļ, ka vasarā čūska kā jau aukstasiņu dzīvnieks kļūst
krietni kustīgāka, tātad arī spēj mērot lielākus ceļa gabalus un
aizlīst tālu no ierastajām dzīves vietām (mežiem, akmeņu krāvumiem
un purvainām vietām). Saulkrastu pašvaldības policijā stāsta –
šogad ir bijuši divi gadījumi, kad zalkši aizrāpojuši līdz pat
jūrai un glābējiem nācies tos nogādāt atpakaļ tuvējā mežiņā. Tas
vien liecina, ka arī kāpu zonā satikties ar čūsku nav
neiespējami.
Saulkrastos šogad ir bijuši divi gadījumi, kad zalkši aizrāpojuši līdz pat jūrai un glābējiem nācies tos nogādāt atpakaļ tuvējā mežiņā.
Ja negribas ar čūskām sastapties
Latvijā ir apzināti rajoni, kur ir liels risks sastapties ar ērcēm
(par to var uzzināt šeit), ir vietas, kur izvietotas arī brīdinošas
zīmes, taču par čūskām šādas informācijas nav. Tas paliek katras
pašvaldības ziņā – noteiktās zonās izlikt brīdinošas zīmes, ka šeit
patīk uzturēties čūskām, tostarp, odzēm. Šāda informācija par
pašvaldību paveikto netiek arī apkopota, attiecīgi nav pieejama arī
iedzīvotājiem. Tāpēc gadījumā, ja kāda pašvaldība to ir izdarījusi,
lūgums to ierakstīt šī raksta komentāru sadaļā.
Kas jāzina katram, kas nevēlas sastapties ar
čūskām?
- Čūska ir kurla, tāpēc skaļu sarunāšanos tā nedzirdēs, taču čūska ar visu ķermeni sajūt zemes vibrāciju, tāpēc ejot pa mežu, labi smagi cilāt kājas. Čūskas nebūs vietās, kur notiek aktīvi mežistrādes darbi, jo tām ļoti netīk “zemes drebēšana”.
- Ejot pa mežu, labi uzvilkt gumijas zābaciņus vai noslēgtus, cietāka materiāla apavus – čūska, nekož augstāk par potīti.
- Mežā pirms piesēst uz kāda celma vai zemē, vajadzētu vispirms apskatīties, vai tur jau kāds cits nav ieņēmis vietu.
- Piemājas dārzā nevajadzētu turēt akmeņu un sausu zaru krāvumus, vecus akmeņu mūrus – tā ir ideāla mājvieta odzēm. Lapu un komposta kaudzes savukārt labi patīk zalkšiem.
- Dārza mauriņu regulāri jāpļauj – čūskas neomulīgi jūtas pārāk atklātās vietās, kur nav iespējams paslēpties.
- Pie mājām nevajadzētu veidot organisko atkritumu kaudzes, jo tās pievilina grauzējus un attiecīgi arī grauzēju ēdājus – čūskas.
- Ja ir vēlme atbrīvoties no čūskas, kas iemitinājusies māju tuvumā, tad to var censties noķert tauriņu ķeramajā tīklā vai 20 litru spainī un aiznest pāris kilometru attālumā. Bet jāatceras, laba vieta ilgi tukša nestāv…
Katru gadu vidēji 50 cilvēki visā Latvijā ar čūsku kodumiem tiek hospitalizēti.
Ko darīt, ja iekodusi čūska?
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša
stāsta, ka katru gadu vidēji 50 cilvēki visā Latvijā ar čūsku
kodumiem tiek hospitalizēti. Uz slimnīcu novērošanai pacienti tiek
vesti gan tajos gadījumos, kad skaidri zināms, ka iekodusi odze,
gan tad, ja cilvēks nevar pateikt, kāda čūska iekodusi. Reakcija uz
čūsku indi katram ir individuāla, taču alerģiskas reakcijas var būt
gana nopietnas. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var
būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša,
vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā var izteikti
palielināties, āda var kļūt zilgani violeta.
Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Šajā gadījumā jārīkojas sekojoši:
- Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk. Odžu kodums var izraisīt tik smagu alerģisku reakciju, kas var apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību.
- Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties.
- Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.
- Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.
- Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu.
- Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.