Čūskoga un ne tikai! Latvijas dabā ir indīgi augi, ārsti aicina uzmanīt bērnus

Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia) ir daudzgadīgs lakstaugs, kas aug mitros krūmājos un mežos. Augam veidojas 4-6 lapas, kas sakārtotas mieturī stublāja augšdaļā, no kā vidus attīstās tā vienīgais zieds. Pēc noziedēšanas no zieda izveidojas zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Visam augam, tai skaitā ziediem, ir raksturīga nepatīkama smaka.

Viss augs ir cilvēkam indīgs. Tajā ir saponīni, kas izraisa sāpes vēderā, vemšanu, caureju, sirdsdarbības traucējumus un reiboni.

Kāda vecmāmiņa sociālajā tīklā Facebook brīdināja visus vecāku vērīgi sekot tam, ko, esot mežā, apēd bērni.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas toksikologs Roberts Stašinskis norāda, ka par saindēšanos ar čūskogu var liecināt vēdersāpes, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi (vemšana, caureja), svīšana, galvassāpes, reibonis un sirdsdarbības traucējumi. Smagākos gadījumos var būt arī apziņas traucējumi, kavēta reakcija, krampji, bezsamaņa.

Ir svarīgi bērnam skaidrot, ka ogas var būt indīgas, izraisīt lielas vēdersāpes un citas nopietnas veselības problēmas, piekodinot – pirms kaut ko ēst, tas noteikti jāparāda mammai vai kādam citam pieaugušajam.

"Saindēšanās gadījumi ar čūskogām ir ļoti reti, jo tās ogojot ir grūti sajaukt ar mellenēm. Melleņu krūmā ir daudz ogu un tam ir nelielas lapiņas, savukārt četrlapu čūskogai ir tikai viena oga, kuru ieskauj četras salīdzinoši lielas lapas. Parasti čūskogas neaug turpat, kur mellenes."

Ārsts arī atgādina, ka bērna veselība ir vecāku atbildība, tāpēc vecākiem atvase ir jāuzrauga, nepieļaujot, ka bērns apēd kādu nepazīstamu ogu vai augu. Tāpat ir svarīgi bērnam skaidrot, ka ogas var būt indīgas, izraisīt lielas vēdersāpes un citas nopietnas veselības problēmas, piekodinot – pirms kaut ko ēst, tas noteikti jāparāda mammai vai kādam citam pieaugušajam. Ja tomēr nelaime notikusi, nevilcinoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.  Saindēšanās gadījumā ir ļoti svarīgi zināt, kas to izraisījis, lai varētu izmantot pareizo pretindi vai medikamentus. Ja saindēšanās cēlonis nav zināms, palīdzības sniegšana var būt ļoti apgrūtināta.
 

Lasi arī:
Lāčpurni, murķeļi un citas ēdamās un indīgās pavasara sēnes. FOTO
Tārpainas sēnes – var ēst vai labāk ne? Gaļa vien ir…
Saindēties var arī ar ēdamām sēnēm. Pazīmes un rīcības plāns

Tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot profilakses pasākumus, lai nesaindētos. Pats galvenais – nelietot uzturā ogas, sēnes un citus augus, ko labi nepazīsti! Ja ir kaut mazākās šaubas, vai atrasto meža velti var ēst, labāk to atstāt mežā, jo šāda kļūda var maksāt dzīvību.

Aizdomu gadījumā par saindēšanos var zvanīt uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Saindēšanās un zāļu informācijas centra speciālo bezmaksas tālruni 67042473, kas darbojas 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētku dienās. Speciālists telefoniski palīdzēs novērtēt situācijas nopietnību un paskaidros, kā rīkoties.

Tā kā Latvijas dabā ir dažādi indīgi augi un sēnes, tad ir arī daudz informatīvu avotu, kur atrodama informācija par indīgiem augiem. Par indīgiem augiem daudz var pastāstīt Latvijas Dabas muzeja, kā arī Botāniskā dārza speciālisti. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs var saņemt telefonisku speciālista konsultāciju par saindēšanos un indīgiem augiem, zvanot uz Saindēšanās un zāļu informācijas centra speciālo bezmaksas tālruni 67042473.