Lapsene var iedzelt vairākkārt, bet bites kodums bīstamāks

"Dzelonis lapsenes vēdera galā dzelonis ir smails un pilnīgi gluds, un briesmu gadījumā lapsene aizstāvoties (tāpat vien lapsenes nedzeļ – tikai tad, ja izjūt apdraudējumu sev vai savam pūznim) var iedzelt vairākkārt. Toties bitēm dzelonis ir raupjš un atskabargains, kas nozīmē, ka bite var iedzelt tikai vienu reizi, jo pēc dzeloņa ieduršanas uzbrucējā tā patstāvīgi to vairs izvilkt nevar. Visbiežāk dzelonis paliek ādā, kopā ar bites vēdera pēdējo (vai pāris pēdējiem) posmu un daļu vēdera satura. Šādi traumēta bite pēc tam vairs nav spējīga dzīvot."

Tiesa, esot arī gadījumi, kad bite savu dzeloni tomēr pamanās izvilkt bez fiziskām traumām un turpina dzīvot arī pēc tam.

Šāda anatomiskā dzeloņa uzbūve ir viens no iemesliem, kādēļ bites dzēlieni lielākoties ir daudz sāpīgāki, jo dzelonis parasti ādā paliek ilgāk, tādēļ garāku brīdi dzēliena vietā tiek ievadīta "bišu inde" (pēc bites dzeloņa notrūkšanas, mēģinot ar pirkstiem to izvilkt, var tikt saspiests indes maisiņš, kas parasti paliek piestiprināts, un tad vēl papildus dzēliena vietā tiek izspiesta atlikusī indes deva).

Lapseņu inde ir vienkāršāka un to dzēlienus cilvēku organisms vidēji pārcieš labāk nekā bišu dzēlienus

Lapseņu dzelonis lielākoties ādā pavada vien ļoti īsu brīdi (lapsene pati to izvelk vai cilvēks paspēj kukaini aiztraukt prom), un tādējādi netiek ievadīta tik liela indes deva. "Tas attiecas arī uz sirseņiem," saka U. Piterāns, "lai arī pats kukainis ir daudz lielāks, bieži vien gadās, ka sirseņa dzēliens nav daudz sāpīgāks un bīstamāks par bites dzēlienu."

Bišu ievadītās indes sastāvs ir daudz sarežģītāks un kompleksāks, tādēļ ir lielāka iespēja, ka pret kādu no tā sastāvdaļām cilvēkam var būt alerģiska reakcija. Entomologs skaidro, ka lapseņu inde ir vienkāršāka un to dzēlienus cilvēku organisms vidēji pārcieš labāk nekā bišu dzēlienus (protams, ar izņēmumiem, jo arī pret lapseņu dzēlieniem var būt alerģiska reakcija un svarīgi arī, kur kukainis iedzēlis).

Mediķiem darba daudz

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu statistika rāda, ka pēdējās nedēļās slimnīcā ar alerģisku reakciju pēc kukaiņu dzēlieniem nonākušo cilvēku skaits ir lielāks, nekā tas bija vasaras sākumā: katru diennakti tiek hospitalizēti aptuveni 10 cilvēki.

NMPD mediķi devušies palīgā cilvēkiem, kurus lapsenes, bites vai irši sadzēluši visdažādākajās situācijās un vietās: atpūšoties pludmalē un zaļumos, uzturoties bērnu rotaļu laukumos, strādājot dārzā vai uz lauka pļaujot zāli. Nereti kukaiņi nonāk mutē, ēdot augļus un ogas vai lietojot kādu dzērienu, kuru iekārojis arī šis kukainis.

NMPD pārstāve Arita Rudzīte uzsver, ka ne vienmēr nepieciešams saukt neatliekamo palīdzību, ja iedzēlusi lapsene. "Uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana gadījumos, kad pēc kukaiņu dzēlieniem veidojas izteikti alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka veselību vai dzīvību," skaidro speciāliste. Ja pēc kukaiņu dzēlieniem nav izteiktas alerģiskas reakcijas, bet dzēluma vietā ir neliels pietūkums, nieze un apsārtums – pietiek, ja dzēluma vietai pieliek vēsumu, kas sašaurinās asinsvadus, mazinās sāpes, niezi un pampumu, iesaka A. Rudzīte.

Ja cilvēkam ir nosliece uz alerģiju vai kukainis sadzēlis bērnu, lai mazinātu iespējamo alerģiju, ieteicams lietot aptiekās nopērkamos medikamentus pret alerģisku reakciju.

Īpaši bīstami – dzēlieni mutē un rīklē

Īpaši bīstami ir kukaiņu dzēlieni mutē, jo tūska attīstās strauji un var nosprostot elpošanas ceļus, un cilvēkam var sākties smakšana. Tieši tāpēc jābūt piesardzīgiem: pirms ēst un padzerties, jāpārliecinās, vai ēdienā un dzērienā nav kāda lapsene vai bite. Arī atpūšoties dabā, nav ieteicams malkot dzērienu no skārdenes vai tumšas pudeles, jo tā dzērienā ielidojušu kukaini nav iespējams pamanīt.

"Ja ir iedzelts mutes dobumā, jādod sūkāt ledus gabaliņu vai sasaldētas ogas, jādzer maziem malkiem auksts ūdens vai pat jāapēd saldējums," iesaka NMPD pārstāve. "Sadzelto vietu var dzesēt ar vēsu kompresi arī no ārpuses, kas palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku."

Tomēr ir gadījumi, kad kukaiņu dzēlieni var izraisīt dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju. Par smagu alerģisku reakciju var liecināt aizdusa, smakšana vai apgrūtināta elpošana; var būt samaņas traucējumi, reiboņi vai stipras galvassāpes. Arī pēkšņas sāpes krūtīs, sirdsdarbības paātrināšanās, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā ir pazīmes, ka situācija ir nopietnāka. Turklāt pietūkums var veidoties ne tikai dzēliena vietā, bet izraisīt tūsku arī uz sejas, kakla, rokām, mutē, rīklē, elpošanas ceļos.

"Šādos gadījumos, kad rodas izteikta alerģiska reakcija uz bites, lapsenes, irša vai cita kukaiņa dzēlienu, kas apdraud cilvēka veselību vai dzīvību, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113. Līdz tās atbraukšanai jācenšas dzēliena vieta dzesēt un jāizpilda neatliekamās palīdzības ārsta pa tālruni dotās norādes," skaidro speciāliste.

Vienlīdz bīstami var izrādīties ne tikai lapseņu un sirseņu, bet arī bišu dzēlieni, tādēļ alerģiskiem cilvēkiem ieteicams turēt pa rokai ārsta ieteiktos pretalerģijas līdzekļus.
 

Lapseņu kodumiem Mirttantes metode nederēs

Lapseņu sadzeltajam Ērikam filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" Mirttante pilnā pārliecībā lika koduma vietai piespiest vēsu zemīti. Šo metodi neatzina ne filmas varone Dagnija, ne arī mūsdienu medicīnas speciālisti.

"Dzēluma vietai nedrīkst likt klāt zemi, jo tā brūcē var iekļūt infekcija," saka NMPD pārstāve. "Labāk izvēlēties citas atvēsinošas kompreses, piemēram, ledus gabaliņus vai kādu aukstu pārtikas produktu no ledusskapja vai saldētavas. Var izlīdzēties arī ar vēsu tēju vai auksta ūdens kompresēm."

Lai neizaicinātu lapsenes un bites, mediķi iesaka neatstāt neapklātus saldus dzērienus un pārtiku, kā arī nelietot saldas ziedu smaržas, krēmus un citus parfimērijas līdzekļus.

"Ja tuvumā pielidojis indīgais kukainis, nevajag atgaiņāties ar rokām un celt paniku, jo tas var saniknot dzēlēju un aizsargājoties tas patiešām var iedzelt," skaidro NMPD pārstāve A. Rudzīte. "Ja tuvumā ir liels skaits indīgo kukaiņu, lēnām jāiet prom no šīs vietas, jo iespējams, ka tuvumā ir pūznis."

Likvidējot iršu un lapseņu pūžņus, jābūt uzmanīgiem; piesardzība jāievēro arī, ja pūžņus plānots iznīcināt ar speciāliem izsmidzināmiem līdzekļiem, saka NMPD pārstāve. Aerosolus lapseņu un iršu iznīcināšanai noteikti nedrīkst izsmidzināt slēgtās telpās; pēdējās nedēļās vismaz divi cilvēki, šādi mēģinot iznīdēt pūzni, nonākuši slimnīcā ar saindēšanos.

Raksts no portāla Aprinkis.lv