Dermatologs: Neviens iemesls neattaisno solārija kaitīgumu

Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri kaut vienu reizi izmantojuši solārija pakalpojumus, ir daudz lielāks risks saslimt ar melanomu nekā tiem, kas nav bijuši pakļauti mākslīgajam UV starojumam.

Solārija apmeklēšana līdz 35 gadu vecumam par 75 % palielina visu veidu ādas vēža attīstības risku. “Iedeguma efektu solārijā var iegūt krietni ātrāk nekā saulē, taču abi ir vienlīdz kaitīgi – katrs savā veidā,” skaidro dermatologs Raimonds Karls. Atšķirība slēpjas staru veidā un intensitātē. 
 

Saules starojumā ir pilns spektrs:

• 50 % redzamā gaisma, 
• 40 % infrasarkanais starojums, 
• 10 % UV starojums (no tiem 60 % ir ultravioletais A starojums (UVA) un 40 % ultravioletais B starojums (UVB),
• 0,01 % rentgenstarojums. 

Solārijā ir:

• UVA stari (~95 %),
• UVB stari (~5 %). 

Solārija UVB intensitāte ir līdzīga kā saulei, taču UVA starojums ir 10 līdz 15 reizes intensīvāks par saules radīto. 

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka kaitīgs un onkoloģiskas slimības izraisošs ir tieši UVB starojums, taču vēlāk tika pierādīts, ka arī UVA stari izraisa ādas vēzi.

UVA starojums veicina ādas novecošanos un grumbu veidošanos. UVB starojums rada ādas apsārtumu (apdegumu), veicina iedegumu un piedalās D vitamīna veidošanā. 

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka kaitīgs un onkoloģiskas slimības izraisošs ir tieši UVB starojums, taču vēlāk tika pierādīts, ka arī UVA stari izraisa ādas vēzi. UVA stari nerada jaunu pigmentu, bet izmaina to, kas jau ir ādā, tādējādi cilvēks pēc solārija ātrāk kļūst brūns un nav tik ļoti apsārtis kā saules ietekmē, taču ādas vēža risku tas nemazina.
 

D vitamīnu iegūsti veselīgi! 
Pēc dermatoloģes Laumas Valeines domām, nav neviena pamatota iemesla vai saslimšanas, kuras dēļ varētu ieteikt apmeklēt solāriju. Latvijā mediķi solāriju visbiežāk rekomendē osteoporozes gadījumā, taču dermatologi uzskata, ka arī šiem pacientiem to nevajadzētu ieteikt: “Pastāv mīts, ka, sauļojoties solārijā, ādā ļoti aktīvi veidojas D vitamīns. Tas nav patiess un zinātniski pamatots apgalvojums. Jāatceras, ka iedegums ir ādas aizsargreakcija pret UV starojumu, līdz ar to brūnā ādā D vitamīns spēj veidoties daudz lēnāk nekā gaišākā. Turklāt solārija UV staru spektrā tikai 5% ir UVB jeb D vitamīnu sintezējošie stari.”. 

Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, kur saule ir aktīva visu gadu, cilvēkiem ir vērojams hronisks D vitamīna deficīts. Dermatologi iesaka  kontrolēt D vitamīna līmeni asinīs un nepieciešamības gadījumā arī vasarā to uzņemt papildus ar uztura bagātinātājiem, īpaši maziem bērniem un veciem cilvēkiem, ievērojot ārsta norādījumus.


Solārija atstātās “pēdas” uz ādas
Biežākā problēma, ar kuru cilvēki vēršas pie ārsta pēc intensīvas solārija apmeklēšanas, ir jaunu dzimumzīmju parādīšanās. Ir noteikts dzimumzīmju skaits, kas ģenētiski katram ir paredzēts un tiek mantots no vecākiem, bet liela daļa veidojumu rodas dzīves laikā UV staru ietekmē. Svarīgi ir veikt regulāru ādas un ādas veidojumu pārbaudi, lai laikus konstatētu jebkādas izmaiņas. 
 

Nereti cilvēki maldīgi uzskata, ka sauļošanās solārijā “ārstē” sejas apsārtumus, ko novēro ziemā. Sarkanā seja (ādas kuperoze) rodas, āra un iekštelpu temperatūru atšķirības dēļ paplašinoties un plīstot sejas asinsvadiem. Cilvēkiem ir sajūta, ka, ādai kļūstot brūnākai, problēmas pazūd, bet patiesībā ādas iekšienē, dziļākos slāņos tās tikai progresē un kļūst grūtāk risināmas, jo arī UV starojuma ietekmē tiek paplašināti ādas asinsvadi un veicināta to plīšana.


Gan no dabīgajiem, gan solārija UV stariem īpaši jāsargā acis. Tāpat kā uz ādas arī acīs var izveidoties apdegums, ko sauc par fotokeratītu, taču, regulāri pakļaujot acis UV stariem, draud vēl nopietnāka problēma – katarakta jeb lēcas apduļķošanās. Redzes orgānu var skart arī acs melanoma, lai gan Latvijā saslimšana ar to ir neliela.

Vēl viena problēma, ar kuru pacienti bieži vēršas pie dermatologa pēc solāriju apmeklēšanas, ir ādas sēnīšu infekcijas. Ar tām viegli inficēties, ja nav veikta pienācīga solārija dezinfekcija pēc katra klienta apmeklējuma reizes. 


Nemeklē laimi solārijā!
Ir zinātniski pierādīts, ka solārijs var radīt atkarībai raksturīgu uzvedību. Tas ir vairāk psiholoģisks fenomens, kura pamatā ir laimes hormonu veidošanās organismā. Taču dermatologi iesaka izvēlēties citus, ādai nekaitīgus endorfīnu avotus, piemēram, melno šokolādi, fiziskās aktivitātes vai mākslas baudīšanu. 

Ja rudens–ziemas periodā rodas nepieciešamība pēc iedeguma, dermatologi solārija vietā rekomendē paštonējošos krēmus. Šo krēmu pigments uzkrājas ādas virsējā, atmirušajā kārtā, tādēļ tas būs drošākais veids, ja ir vēlme iegūt zeltainu ādu.

Bet ja cilvēks kāda iemesla dēļ tomēr izvēlas apmeklēt solāriju, noteikti jāizvairās no intensīvajiem režīmiem, iesaka dermatoloģe Valeine. “15–20 minūtes zemas intensitātes starojuma būs nekaitīgāk, nekā 5 minūtes intensīvā starojuma solārijā, kas darbojas “grila režīmā”. Vēlams sekot līdzi arī marķējumiem uz lampām, kas norāda to derīguma termiņu.”.

Par kampaņu “Necepies!”
Materiāls sagatavots sadarbībā ar dermatologiem Laumu Valeini un Raimondu Karlu Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra kampaņas “Necepies” ietvaros. Kampaņas mērķis ir aicināt iedzīvotājus atbildīgi izturēties pret atrašanos saulē, izvairīties no solāriju apmeklēšanas un izmantot UV staru aizsarglīdzekļus.