"Ielaisti" audzēji un asiņojoši hemoroīdi. Kāpēc tik novēloti vēršamies pie ārsta? APTAUJA
Ja cilvēkam ir kādi ārēji pamanāmi veselības traucējumi, piemēram, ādas problēmas vai spēcīgs klepus, ir lielāka iespēja, ka šis cilvēks laicīgi vērsīsies pie ārsta, pretējā gadījumā viņam par to atgādinās apkārtējie. Gluži citādi ir ar tām kaitēm, par kurām neviens nenojaušs un kuras ir tik delikātas, ka pacientam var būt grūti saņemties un aiziet pie speciālista.
Tādas ir arī proktoloģiskās saslimšanas, kuru risināšanu nereti
atliekam uz vēlāku laiku, kā rezultātā problēmas tiek
ielaistas.
Zarnu trakts ir nozīmīga gremošanas sistēmas daļa. Ikdienā bez
aizspriedumiem runājam par augšējā zarnu trakta problēmām –
dedzinošu sajūtu kuņģī, vēdergraizēm u.c. Savukārt resnās un īpaši
taisnās zarnas problēmas, šķiet, daudz intīmākas un par tām
sabiedrībā skaļi runāt nav ierasts. Visbiežāk cilvēki mēģina ar šīm
problēmām sadzīvot vai pašu spēkiem tās risināt, baidoties
konsultēties ar speciālistu - proktologu.
Diemžēl izvairīšanās atzīt problēmu to neatrisina. Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) statistika liecina,
ka no hemoroīdiem cieš 36 procenti ekonomiski attīstīto valstu
iedzīvotāju. Tā ir vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju. Taču cik
daudzi no viņiem savas dzīves laikā ir bijuši pie proktologa un
pārbaudījuši taisnās zarnas veselību?
Arī zarnu jeb kolorektālais vēzis, kas sākotnēji veidojas resnajā
vai taisnajā zarnā, ir diezgan izplatīta vēža forma. Latvijā tas ik
gadu tiek diagnosticēts vairāk nekā 1000 iedzīvotājiem. 2016. gadā
no 1063 diagnosticētajiem zarnu vēža gadījumiem katrs otrais tika
atklāts novēloti.
Lai saprastu, kādas ir biežākās proktoloģiskās sūdzības un kāpēc
cilvēki izvairās laikus doties pie ārsta, aicinām piedalīties
aptaujā un palīdzēt mums apkopot viedokļus par resnās un taisnās
zarnas problēmām (jeb proktoloģiskām saslimšanām) un to
ārstniecības pieejamību.
Aptauju iespējams aizpildīt šeit.