Viss par viltīgo un bīstamo Laimas slimību - vai to var izārstēt?

Jauni slimības paasinājumi
Imūnsistēma sāk cīnīties, piemēram, ar gripas vīrusu, un līdz ar to borēlijas, kas organismā līdz šim atradās nomāktā stāvoklī, var justies brīvāk un izraisa jaunu Laimas slimības paasinājumu. Un tas izpaužas ar locītavu sāpēm un pašsajūtas pasliktināšanos. Borēlijas atkal ir savairojušās, asinīs atkal atrodamas IgM antivielas un atkal ir vajadzīga antibakteriāla terapija.  

Vēlīna Laimas slimības izpausme ir artrīti – locītavu iekaisumi –, jo locītavas ir borēliju iecienīts orgāns (tās var bojāt arī nervu sistēmu, sirdi, aknas un nieres, un tad cietīs šie orgāni). Bet, lai pateiktu, ka tā tiešām ir vēlīna Laimas borelioze, ir jābūt iekaisumam locītavās, par ko liecina locītavu uztūkums, apsārtums un šķidrums locītavas somiņā pastiprinātā daudzumā. Tad taisa punkciju – no locītavu somiņas ņem tās šķidrumu – un laboratorijā meklē borēliju DNS.

Tikai tad ir simtprocentīgi apstiprināta diagnoze un tiek nozīmēts garš kurss ar antibiotikām. Pēc vadošajām Eiropas vadlīnijām ir tā: ja šis garais kurss ir iziets un klīniskie simptomi tomēr turpina saglabāties, diemžēl gadījums ir novēlots: slimību nevar izārstēt, un ar to jāiemācās sadzīvot.

Atšķirībā no citām baktērijām, kas dzīvo starpšūnu telpā, bet pašās šūnās neiekļūst, borēlijas, līdzīgi vīrusiem, var iekļūt cilvēka šūnās, tur vairoties un, labi noslēpušās, turpināt savus posta darbus. 

Kāpēc no borēlijām tik grūti atbrīvoties?
Jo atšķirībā no citām baktērijām, kas dzīvo starpšūnu telpā, bet pašās šūnās neiekļūst, borēlijas, līdzīgi vīrusiem, var iekļūt cilvēka šūnās, tur vairoties un, labi noslēpušās, turpināt savus posta darbus. Borēlijas ilgstoši var atrasties organismā un neradīt nekādas problēmas, bet tad atkal pēkšņi savairoties un izraisīt jaunu slimības uzliesmojumu. Paasinājumu var veicināt ne tikai citas slimības, bet arī stress, pārslodze un tamlīdzīgas problēmas.

Tomēr noteikti ir jāpārliecinās, vai šajā gadījumā sūdzības nav saistītas ar kaut ko citu. Ja analīzēs uz imūnglobulīna antivielām, piemēram, ir atrastas IgG antivielas, tās liecina par to, ka cilvēkam kādreiz ir bijusi saskare ar slimības ierosinātāju (līdzīgi arī pēc vakcinēšanās veidojas ērču encefalīta IgG), bet varbūt pašreizējās sūdzības patiesībā ir saistītas ar kaut ko citu.

Uz Laimas slimības rēķina var daudz ko norakstīt, bet tas ir kaitējums pacientam. Diemžēl pastāv hiperdiagnostika, un dažreiz arī neprecīzi interpretē atrastās antivielas. Ieteiktu tomēr konsultēties ar infektologu, lai precīzi izvērtētu analīžu rezultātus, varbūt speciālists izvēlēsies kādas citas antibiotikas vai lielāku devu, liks atkārtot ārstēšanas kursu utt.

Ja ar slimību tomēr nākas sadzīvot, tālāka ārstēšana parasti notiek pie konkrēta speciālista, piemēram, ja sāp locītavas, jāvēršas pie reimatologa, ja ir neiroloģiskas pazīmes, – pie neirologa, bet, ja ir bojāts sirds muskulis, – pie kardiologa. 

Ja ar slimību tomēr nākas sadzīvot, tālāka ārstēšana parasti notiek pie konkrēta speciālista, piemēram, ja sāp locītavas, jāvēršas pie reimatologa, ja ir neiroloģiskas pazīmes, – pie neirologa, bet, ja ir bojāts sirds muskulis, – pie kardiologa. Dakteri gan ārstēs nevis pašu slimību, bet tās radītās sekas. Piemēram, pret Laimas slimības izraisītām muguras jostas un krustu daļas sāpēm palīdz nevis pretsāpju tabletes, bet neirologa ieteiktā ārstēšana ar antibiotikām.

Vienmēr ir jāpatur prātā, ka Laimas borelioze ir smaga un ļoti viltīga slimība. 

Zināšanai

• Ja pēc ērces piesūkšanās notikusi inficēšanās ar Laimas slimības ierosinātājām borēlijām, uzreiz nepieciešams lietot antibiotikas. Tad, visticamāk, izdosies no tām uzreiz atbrīvoties.
• Sākumā borēlijas bojā tikai ādu un tajā pamazām vairojas, tad arī redzams raksturīgais sarkanīgais plankums jeb eritēma. Pēc 30 dienām vai ilgākā laikā tās jau ar asinīm vai limfu nonāk citos orgānos, kurus sāk bojāt. Tad ārstēšanu vispareizāk uzticēt infektologam.
  
  
  
  Avots: Anda Hailova, "100 Labi Padomi", Jauns.lv