Vai mūs, cilvēkus, apdraud tārpu invāzija?

Izpētot norādīto avotu, speciālisti vērtē: tas ir pamatīgs pārspīlējums, kas radīts nolūkā iebiedēt, lai panāktu, ka cilvēki iegādājas noteiktus preparātus, kas it kā palīdzēs atbrīvoties no parazīttārpiem (helminti ir dažādu veidu tārpi, kas ierosina invāzijas slimības).

“Latvijā ar tārpu izraisītām slimībām daudz neslimo, jo nedzīvojam tropu zemēs,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas infektoloģijas centrs Zarnu infekciju un parazitāro slimību nodaļas vadītāja infektoloģe Ilze Bērziņa.
 

Nelūgtie viesi
Cērmju oliņas mitrā augsnē var glabāties aptuveni gadu un labi attīstīties. Kā tās tur nokļūst? Daudzi joprojām ar atejas mēsliem mēslo, piemēram, zemenes. Ēdot nemazgātas ogas, ar cērmēm inficēties ir gaužām vienkārši. Par to esamību organismā liecina fēces.

Spalīši visbiežāk novērojami maziem bērniem. Ar tiem var inficēties, neievērojot personisko higiēnu: spalīšu mātīte anālās aptveres apvidū izdēj oliņas, tās rada kairinājumu, bērns pakasās, tad ar nemazgātām rokām kaut ko paķer un iebāž mutē, un sīko tārpiņu vairošanās cikls ir nodrošināts.

Difilobotrioze ir zivju lentenis, ar ko cilvēki inficējas, lietojot pārtikā termiski nepietiekami apstrādātas saldūdens zivis. Ēdot svaigus līdaku ikrus, nereti saslimst makšķernieki, Savukārt, galdā ceļot par maz izceptu vai izvārītu cūkgaļu, pastāv risks saslimt ar cūku lenteni (arī ar to var inficēties, ja nepietiekami bieži mazgā rokas).

Pēdējos gados strauji pieaugusi saslimstība ar toksokarozi, kad cilvēks ar invāzijas slimību inficējas saskarē ar suni. Slimības izpausmes ir dažādas alerģijas, arī plaušu patoloģijas un bronhiālā astma, acu bojājumi un citi smagi veselības traucējumi. Vienā gramā slima suņa fekāliju ir līdz 40 000 toksokāru oliņu. Tās uzejamas visur, kur staidzina mājas mīluļus, – bērnu smilšu laukumos, skvēros, parkos, teritorijās ap daudzstāvu mājām. Riskam pakļauti bērni, kuri šādā vidē rotaļājas.

Žiardiāze jeb lamblioze ir invāzijas slimība, ko ierosina lamblijas, parazitēdamas cilvēka tievajā zarnā. Biežāk sastopama bezsimptomu jeb latentā lamblioze, kura labvēlīgos apstākļos var pāriet izteiktā slimības formā, kas pēc izpausmēm atgādina divpadsmitpirkstu zarnas čūlu vai zarnu gļotādas iekaisumu. Lambliozei ir zarnu un nervu forma. Pirmajai raksturīga neregulāra zarnu darbība, asas sāpes vēderā, caureja, dažreiz slikta dūša, vemšana, kā arī kuņģa gļotādas dziedzeru sekrēcijas traucējumi; smagākos gadījumos – organisma novājēšana, nespēks, mazasinība, olbaltumvielu daudzuma samazināšanās asinīs un avitaminozes. Nervu formai raksturīgs nespēks, viegla uzbudināmība, nogurums, galvassāpes, sāpes sirds apvidū, reibonis. Pie lambliozes nervu formas var pieskaitīt arī neiroalerģiskās izpausmes, piemēram, mokošu ādas niezi, nātreni, bronhiālo astmu, blefarītu. Lambliozi diagnosticē, izmeklējot izkārnījumus.

Vēl viena invāzijas slimība ir ehinokokoze, ko ierosina lenteņi ehinokoks un alveokoks. Arī ar to var inficēties, ja ir saskare ar inficētu suni. Cilvēka gremošanas traktā no olām atbrīvojas kāpuri, kas ieurbjas asinsvados un ar asinīm aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm un citiem orgāniem. Pērn Latvijā diagnosticēti 11 ehinokokozes gadījumi.

Cilvēka ķermenī kā mājās
“Varbūt labāk pazīstam izplatītākos tārpus, ko varam saredzēt, – cērmes un spalīšus,” saka Capital Clinic Riga pediatre Vizma Meikšāne. “Tomēr cilvēka organismā potenciāli varētu būt vairāki simti dažādu parazītu. Biežāk tiek atrodami 1–4 gadus veciem bērniem, jo tad vēl nav nobriedusi imūnsistēma. Arī gremošanas sistēma nav tik spēcīga, taču imunitāte veidojas tieši zarnās. Ja tā vēl nav attīstīta, parazītiem tā ir labvēlīga vide.

Ja bērna organismā uzradušies parazīti, simptomi neparādās uzreiz. Bērns sāk sūdzēties, ka reizēm sāp vēders, taču sāpes nav saistītas ar ēšanu vai vēdera izeju. Parasti ir arī citas sūdzības – apetītes zudums, bērns jūtas savārdzis, kašķīgs, niķīgs, bet temperatūras nav. Tas tālab, ka, piemēram, cērmes savus vielmaiņas produktus izdala organismā un tie ir toksiski, indīgi, bērns it kā visu laiku ir viegli saindēts.”

Tipiskākā spalīšu pazīme – mazais pastāvīgi grib kasīt dupsi, jo anālās aptveres apvidū niez un kņud. “Vecākiem vajadzētu apzināties, ka bērni bez iemesla dibentiņu nekasa,” piebilst daktere Vizma Meikšāne. “Ja mazie šo vietu aiztiek, vajadzētu apskatīties, kas tur ir. Ja vecāki domā, ka pamanījuši parazītus, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pediatra.”

Ārste saka: tie ir maldi, ka bērnus vajadzētu attārpot tāpat kā kaķus un suņus. Cilvēkiem šāda taktika neder un arī nepastāv. Medikamentus nedrīkst lietot, kad vien ienāk prātā. Ārsts tos izraksta tikai tad, ja ir pārliecība par to, ka parazīti iemājojuši organismā. Tātad vispirms par to jāpārliecinās – vai nu veic analīzes laboratoriski, vai arī vecāki paši saredz tārpus.
 

Tālāk no tārpiem
* Būtisks profilakses posms ir suņu attārpošana divreiz gadā.
* Ja mājas mīlulis mēdz pastaigāties dārzā, svarīgi mazgāt augļus un ogas, jo suns var būt tos apčurājis.
* Jāievēro arī prasība savākt izkārnījumus, ko laukā aiz sevis atstājis suns vai kaķis.
* Lai no saslimšanas pasargātu bērnus, jāgādā, lai smilšu kaste nekļūst par četrkājaino draugu tualeti: kad neviens nespēlējas, tā jāapklāj.
* Lai cik suns mīļš, nevajadzētu tam ļaut laizīt seju un muti.
* Dārza mēslošanā nedrīkst izmantot atejas saturu!
* Bieži jāmazgā rokas, regulāri jāmaina gultas veļa un arī apakšveļa

Teksts: Žurnāls " 36,6"