Rudens sabiedrotais – cepure: lai ausis nesāpētu

“Ne velti daudziem no mums bērnībā vecāki līdz apnikumam atkārtoja – uzliec cepuri! Šalle un cepure ir garderobes elementi, kas pilda svarīgu funkciju – sargā kaklu un ausis no aukstiem vējiem. Rudenī, kad cilvēka imūnsistēmu jau tā apdraud dažādi vīrusi un infekcijas, šim faktoram būtu jāpievērš pietiekama uzmanība. Ausu sāpes var būt ļoti nepatīkamas, pat stiprākas par zobu sāpēm, turklāt tās var liecināt par iekaisumu, ko, laikus neizārstējot, iedzīvosieties ļoti nopietnās veselības problēmās,” brīdina Ieva Zvagule.

Kāpēc ausis sāp?
Auss ārējā, redzamā daļa ir tikai viens sarežģītas sistēmas elements – aiz bungādiņas ir vidusauss jeb dobums ar skaņas pārvades mehānismu. Tieši tur parasti sākas izplatīts ausu sāpju cēlonis – vidusauss iekaisums. Tā iemesli var būt dažādi: iesnas un nepareiza deguna šņaukšana, palielinātas aizdegunes mandeles, sapūstas ausis. Sākoties iekaisumam, vidusausī krājas šķidrums, kura spiediena rezultātā izliecas bungādiņa. Tad arī sākas sāpes, parasti ļoti spēcīgas, jo bungādiņā ir daudz nervu un asinsvadu. 
Iekaisums var rasties arī ārējā ausī, nevalkājot cepuri un šalli sliktos laikapstākļos. Tāpat ausu sāpes var izraisīt traumas – sitieni, sporta traumas, neuzmanīga ausu tīrīšana.

Kad satraukties?
Stipras, pulsējošas sāpes auss dziļumā, svīšana, paaugstināta temperatūra, dažādas intensitātes troksnis ausīs vai dzirdes pasliktināšanās, apetītes zudums, slikta dūša – tas viss var liecināt par vidusauss iekaisumu. Daudzi šo nepatīkamo kaiti itin labi atceras no bērnības, un tas nav pārsteigums – bērniem vidusauss iekaisums ir biežāk nekā pieaugušajiem. “Bez ievērības stipras sāpes nedrīkst atstāt, jo no auss neizvadītas strutas var izraisīt smadzeņu apvalka iekaisumu jeb meningītu un pat dzirdes zudumu,” atgādina Ieva Zvagule un piebilst: “Tomēr tikai speciālists varēs noteikt sāpju iemeslu un piemērotu ārstēšanu, tāpēc visprātīgāk būtu meklēt ārsta palīdzību.”

Izvairies no iesnām!
Lai arī pirmajā brīdī tā nešķiet, iesnām ir vistiešākais sakars ar ausu sāpēm. Nepareizi šņaucot degunu, pa kanālu, kas iet no deguna uz ausi, tajā var iepūst infekciju. Tāpēc degunu nevajadzētu šņaukt tik pamatīgi, ka aizkrīt ausis. Lai nepiemestos iesnas, svarīgi ne tikai ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, bet arī stiprināt imunitāti: lietot C vitamīnu un uzturā iekļaut produktus, kas palīdzēs cīnīties ar vīrusiem – ķiplokus, ingveru, dzērvenes, citrusaugļus, medu. Imūnsistēma būs pateicīga arī par labu miegu, fiziskām aktivitātēm un gana daudz šķidruma ikdienā, kas palīdzēs izskalot no organisma visu lieko.

Kamēr nav zināms sāpju īstais iemesls, nevajadzētu sāpošo ausi speciāli sildīt vai eksperimentēt ar kompresēm.

Ko darīt un nedarīt, ja sāp ausis
Ja sāpes ir ļoti stipras, ilgstošas, parādās  temperatūra vai dzirdes traucējumi, noteikti jādodas pie ārsta. Lai būtu vieglāk sagaidīt vizīti, var lietot pretsāpju vai pretiekaisuma līdzekļus, kā arī paturēt pie auss vilnas šalli vai siltu drēbi. Taču, kamēr nav zināms sāpju īstais iemesls, nevajadzētu sāpošo ausi speciāli sildīt vai eksperimentēt ar kompresēm, uzsver Ieva Zvagule: “Sildīšana var veicināt iekaisuma procesus un strutu vairošanos, un arī kompreses, nepareizi lietojot, nepalīdzēs, drīzāk kaitēs. Daudziem mājās ir saglabājusies zilā lampa, kas tiek lietota pie saaukstēšanās vai vīrusu slimībām, taču, ja sāp auss, arī zilo lampu labāk atstāt plauktā – kamēr nezināt sāpju cēloni, sildīšana var radīt papildu riskus.” Tāpat arī aptiekās nopērkamos bezrecepšu ausu pilienus nevajadzētu pilināt bez ārsta ziņas. Ausi nedrīkst bakstīt ar vates kociņiem, lai netraumētu un nepalielinātu infekcijas risku. Sāpošā auss jāsargā no ūdens, un nevajadzētu tajā likt arī ārstniecības augus vai jebko, kas varētu iesprūst.

“Nebaidieties no cepurēm. Ja ļoti gribas attālināt ziemīgo tuntulēšanos, izvēlieties plānāku cepuri vai stilīgu lakatu, taču neļaujiet aukstajiem, mitrajiem rudens vējiem brīvi skraidīt gar jūsu ausīm. Tad arī ausu sāpes pazīsiet vien no nostāstiem,” novēl Ieva Zvagule.