Gēla nagu lakas: kā tu riskē ar savu veselību

Nagu lakai ir sena un raiba vēsture. Tā radusies Ķīnā pirms aptuveni 5000 gadu un līdz brīdim, kad 70. gadu sākumā Fredija Merkurija un Deivida Bovija ieviestais gotu stils iecēla melno nagu laku modes saulītē, šo (un arī sarkano) nagu laku drīkstēja izmantot tikai Ķīnas karaliskās ģimenes pārstāvji.

Manikīra sapņu produkts - skaisti, koši, ilgnoturīgi gēli nagiem
Līdz pat 20. gadsimtam nagu laku pamatā gatavoja no olas baltuma, bišu vaska, augu krāsvielām un, lai panāktu spīdumu, pēc uzklāšanas sparīgi pulēja. Tikai līdz ar laboratorijas apstākļos radīto ķimikāliju parādīšanos un fotopolimerizācijas procesa izgudrošanu sievietēm nu ir pieejams manikīra sapņu produkts – stingri, skaisti, koši, ilgnoturīgi gēli nagiem, turklāt par pieņemamu cenu.

Par Latviju mums nav datu, bet Lielbritānijā 2016. gadā gēla nagu laku manikīrā izmantoja 23 % sieviešu. Lai gan šis pakalpojums ir populārs visās vecuma grupās, visbiežāk to izvēlas 25–35 gadus vecas sievietes un spāņu izcelsmes dāmas.

Lielākā daļa sieviešu gēla pārklājumu atjauno vidēji reizi divās vai trijās nedēļās, taču, piemēram, tirgus pētījumu aģentūras Mintel Marketing apkopotie dati liecina, ka 2013. gadā vidusmēra pusaudze (12–17 gadi) šo procedūru veica gandrīz piecas reizes mēnesī.


Šī laka izskatās izcili un turas ilgāk - to apliecinās ikviena
Ikviena sieviete, kas kaut reizi ir izmēģinājusi gēla nagu laku, apliecinās, ka tā saglabā labu izskatu ilgāk nekā tradicionālā, no nitrocelulozes sveķiem gatavotā nagu laka.

Atkarībā no nagu augšanas ātruma, kas katrai sievietei ir atšķirīgs, un no nagu kopšanas gēla laka turas vidēji divas līdz trīs nedēļas, reizēm – pat mēnesi. Parastā nagu laka sāk lobīties jau pēc dažām dienām un nereti mēdz sarūgtināt jau pāris stundu pēc uzklāšanas.

Neiedziļinoties niansēs, varētu šķist, ka gēla lakai ir zināmas priekšrocības arī veselības ziņā. Daži gēla nagu laku ražotāji ir atteikušies no vielām, kas ir lielākajā daļā parasto nagu laku jeb no tā sauktā toksiskā trio – dibutilftalāta (DBP), toluola un formaldehīda. Diemžēl – tikai daži.

Dibutilftalāts uzsūcas caur naga gultni un manikīrā atbīdītajām vai nogrieztajām kutikulām. Šī viela ir toksīns, kas izraisa reproduktīvās sistēmas un attīstības traucējumus, savukārt toluols ir šķīdinātājs un gaistošs organisks savienojums, ko izmanto krāsās un lakās. Toluols var izraisīt nieru mazspēju, aknu un žultsvadu bojājumus, kā arī nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi). Formaldehīds ir labi zināms neirotoksīns, indīga, alerģiska kodīga viela.

Cenšoties izvairīties no ftalātu lietošanas, nagu laku ražotāji meklē alternatīvas. Viena no tām ir, piemēram, trifenilfosfāts (TPHP) – ķīmiska viela, ko izmanto plastmasas ražošanā, lai palielinātu tās elastīgumu, taču pētījumi liecina, ka arī trifenilfosfāts var radīt endokrīnās sistēmas traucējumus (iejaucoties hormonu darbības procesos), traucēt ogļhidrātu/glikozes un lipīdu vielmaiņu, kā arī DNS atjaunošanās procesus un pat zemā koncentrācijā traucēt normālai vielmaiņai un šūnu dzīves cikliem.

Vēl viena ķīmikālija, kas ir daudzos nagu gēla produktos, ir vaskveida antioksidants butilētais hidroksianizols (BHA) – viela, kas, iespējams, grauj endokrīno sistēmu. Butilēto hidroksianizolu izmanto pārtikas iepakojuma, medikamentu un kosmētikas ražošanā, un ir zināms, ka grauzējiem tas izraisa audzējus un var pat veicināt cilvēka barības vada vēža attīstību, ja to izmanto kā pārtikas piedevu.

Diemžēl ne vienmēr, izlasot etiķeti, var noteikt, vai gēla nagu lakās un arī citu nagiem domātās dekoratīvās kosmētikas produktu sastāvā ir kāda no šīm toksiskajām vielām. ASV, piemēram, nagu dekoratīvās kosmētikas produktos izmantotās sastāvdaļas nav oficiāli jāapstiprina, un manikīra salonos izmantoto nagu laku sastāvs nekur nav jānorāda.

Un, pat ja sastāvdaļas ir norādītas uz produkta etiķetes, nav nekādas garantijas, ka patiešām ir uzskaitītas visas. Ziemeļkarolīnas Djūka Universitātes un bezpeļņas vides aizsardzības organizācijas Environmental Working Group (EWG) kopīgi veiktā pētījumā konstatēts, ka visu astoņu gēla nagu laku sastāvā, kas tika pārbaudītas, bija trifenilfosfāts, taču divām gēla nagu lakām šī ķīmiskā viela nebija norādīta uz etiķetes. Visām pētījuma dalībniecēm, kas lietoja šīs lakas pētījuma vajadzībām, organismā tika atrasts trifenilfosfāts.
 

Tā pati plastmasa, cits nosaukums
Nagu gēli pieder pie akrilātu materiālu grupas – īpašas monomēru (mazmolekulāru vielu) un oligomēru (kompleksu monomēru) klases, kas viegli savienojas ar citām molekulām, veidojot polimēru. Šie pusšķidrie monomēru un oligomēru gēli, kurus sauc arī par sintētiskajiem fotoiniciatoriem, žāvēšanas procesā tiek pakļauti ultravioletā starojuma (UVA staru) iedarbībai.

Fotoiniciatori, kas ir gēlā, absorbē UVA gaismu, un monomēri un/vai oligomēri brīvo radikāļu ķēdes reakcijās savienojas, veidojot ārkārtīgi cietu un izturīgu polimēru.

Lai novērstu krāsas izbalēšanu, gēliem tiek pievienoti arī ķīmiski stabilizatori.

Gēli ātri veido polimērus, tāpēc, lai laka nesacietētu jau pudelītē, tai pievieno inhibitorus. Vēlamo krāsu panāk, pievienojot dažādus pigmentus.

Gēla lakas lielākā problēma - lampa
Gēla laku nevar uzklāt, neizmantojot speciālu lampu. Šajā nelielajā kastītē ir vairākas spuldzītes, kas rada tāda viļņu garuma gaismu, kas ir pietiekama, lai aktivizētu gēlā esošos fotoiniciatorus, pārvēršot šķidro gēlu cietā polimēra pārklājumā.

Tieši šeit slēpjas gēla lakas lielākā problēma – ir zināms, ka UV starojums izraisa ādas vēzi, melanomu, ādas toņa izmaiņas un pigmentācijas plankumus, kā arī paātrina ādas novecošanos.

Mūsdienās gēla laku žāvēšanai izmanto garo viļņu UVA, nevis īso viļņu UVB starus, kas ir vēl bīstamāki. Sākotnēji gēla žāvēšanas lampām nebija filtru, tāpēc tās radīja gan augstas koncentrācijas UVA, gan UVB starojumu. Nu tehnoloģijas attīstījušās tiktāl, ka šīs lampas spēj aizturēt lielāko daļu UVB starojuma, un viļņu garums, ko izstaro lielākā daļa manikīra salonos izmantoto lampu, ir 320–400 nanometri (nanometrs ir metra miljardā daļa).

Gaismas diodes (jeb LED gaismas – light-emitting diodes) tiek reklamētas kā drošas. Daudzi cilvēki tāpēc uzskata, ka lampas, ko izmanto gēla nagu lakas žāvēšanā, nerada kaitīgu UV starojumu. Diemžēl viņi maldās. Šīs tā sauktās drošās LED lampas izdala gan UVA, gan arī nelielu daudzumu UVB augstā koncentrācijā.

“UVA starojuma izmantošana ir neatņemama šī manikīra sastāvdaļa – tai nav alternatīvas,” atzīst amerikāņu dermatoloģe un nagu veselības speciāliste Dr. Krisa Adigana (Chris Adigun). “Mūsdienās ir izgudrotas jaunas lampas, taču vienīgā atšķirība ir tā, ka gēls nožūst ātrāk, jo tajās izmantotais UVA starojums ir spēcīgāks. Būtībā nekas nav mainījies – UVA lampa ir un paliek UVA lampa.”
 

Lampas starojums ir ļoti intensīvs
Apvienotajā Karalistē, Hinkstonā (netālu no Kembridžas) atrodas Wellcome Trust Sanger institūts. 2009. gadā tā zinātnieki izpētīja ļaundabīgas melanomas ģenētisko materiālu (genomu), kas ļāva fiksēt visas pārmaiņas, kas bija notikušas DNS.

Sākotnējās mutācijas – UV starojuma izraisītie DNS bojājumi – bija radušies daudzus gadus iepriekš, pirms parādījās paši simptomi. Vēl vairāk – pētījumā, kurā salīdzināja UVA un UVB radītos DNS bojājumus, zinātnieki konstatēja, ka abi starojuma veidi izraisa DNA mutācijas, taču UVA izraisītās pārmaiņas izrādījās vairāk mutagēnas nekā UVB izraisītās pārmaiņas, jo tām sekoja vājāka antimutagēnā šūnu atbildes reakcija.

Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (The International Commission on Non-Ionizing Radiatin Protection) noteikusi, ka cilvēkiem, kas strādā ārpus telpām, pieļaujamā atrašanās UV starojuma ietekmē ir astoņas stundas. Kādā pētījumā atklāts, ka cilvēks, kas lieto UV lampu, lai nožāvētu gēla nagu laku,10 minūšu laikā saņem to pašu starojuma daudzumu, kāds tiek saņemts šajās astoņās stundās. Turklāt jāņem vērā, ka UVA negatīvā ietekme krājas un summējas.

“Lai arī manikīra procedūrā cilvēks UVA starojumam tiek pakļauts īsu brīdi, starojums ir ļoti intensīvs,” norāda Adigana. “Daudz intensīvāks, nekā saules izstarotā UVA gaisma. Tāda gaisma, kāda ir šajās lampās, dabā vispār nepastāv, turklāt tās iedarbībai piemīt kumulatīvs raksturs.”

Cits amerikāņu dermatologs un nagu veselības speciālists Dr. Džons Hjumeniks (John Humeniuk) salīdzina gēla nagu lakas žāvēšanas lampas ar solāriju. Viņš stāsta, ka gēla lampās gaismas viļņu garums ir no 340 līdz aptuveni 380 nanometriem, savukārt UVA solārija spuldzēs – no 320 līdz 400 nanometriem.

“UVA nededzina tik spēcīgi kā novecojušās UVB spuldzes, taču tāpat var izraisīt ādas vēzi, melanomu un kopumā veicināt ādas novecošanos,” secina ārsts.
 

Riskējam ar ādas vēzi, melanomu un ļoti krunkainu ādu
2009. gada jūlijā Pasaules Veselības organizācija ierindoja solārijus augstākajā vēža riska kategorijā, piešķirot tām apzīmējumu “cilvēkam kancerogēns”.

Hjumeniks saka, ka nezina, cik sieviešu uzklāj gēla nagu laku ik pēc divām vai trim nedēļām, taču ir pilnīgi skaidrs, ka atkārtot šo procedūru gadiem ilgi no vietas nav prātīgi. “Tā jūs varat iedzīvoties ādas vēzī un melanomā, āda kļūs krunkaina un parādīsies pigmentācijas plankumi. Viss atkarīgs no tā, cik daudz un cik bieži jūs sevi pakļaujat UV starojumam,” viņš norāda.

Būtisks faktors ir arī vecums. Bažas par to, ka jauni cilvēki varētu būt īpaši uzņēmīgi pret UV starojuma kaitīgo iedarbību, pieaug, tāpēc divos ASV štatos – Kalifornijā un Vermontā – sauļošanās solārijā tiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, nu ir liegta. Uzņēmību pret UV starojumu palielina arī ģenētiskie faktori (iedzimtība) un dažu konkrētu medikamentu lietošana.

Galvenais, ja esat nolēmušas ik pēc divām, trim nedēļām uzklāt nagiem gēla laku (liela daļa sieviešu rīkojas tieši šādi), tad Dr. Adigana iesaka izmantot tā saukto UV aizsargvairogu.

“Saules aizsarglīdzekļu lietošana nav nedz efektīva, nedz pamatota, jo lielākā daļa šo krēmu, pirms tie sāk iedarboties, uzsūcas vismaz 20 minūtes, bet manikīra procedūras vidū jums neviens neļaus gaidīt 20 minūtes. Turklāt saules aizsargkrēma efektivitāte jebkurā gadījumā būs nepietiekama, jo gēla lampas spuldžu radītais UVA starojums ir spēcīgāks nekā tas, ko izstaro saule.”
 

Traumatisks ir viss gēla nagu lakas uzklāšanas un noņemšanas process
Pētījumi liecina, ka jau pēc pirmās gēla nagu lakas uzklāšanas naga plātne tiek vājināta. Dzirdēti neskaitāmi šausmu stāsti par postu, ko gēls nodara nagu veselībai. Trausli, plaisājoši, lūstoši nagi, pat pilnīga naga atdalīšanās no gultnes un mainīta dabīgā krāsa ir tikai dažas no potenciālajām problēmām. Šīs problēmas nerada gēla pārklājums kā tāds. Traumatisks ir viss gēla nagu lakas uzklāšanas un noņemšanas process.

Daži manikīra speciālisti maldīgi uzskata, ka gēls tikai tad labi turas pie naga, ja pirms tā uzklāšanas naga virsma ir noslīpēta – slīpējot nags kļūst poraināks un spēj labāk piesaistīt polimēru.

Tāpēc daudzi speciālisti pirms gēla uzklāšanas nagu visvisādi slīpē un skrāpē, padarot to vēl plānāku. Kad gēla pārklājuma noturības termiņš tuvojas beigām un sāk lobīties, ir milzīgs kārdinājums to noknibināt pavisam. Dr. Adigana brīdina – ja saplaisājuša gēla pārklājuma gabali tiek noplēsti, kopā ar gēlu tiek norautas arī naga virsmas daļiņas, tā vēl vairāk vājinot nagu un padarot to plānāku.

Vēl viena problēma ir acetons – tas nonāk organismā ne tikai caur kutikulām, bet arī caur traumētu, novājinātu naga virsmu. Ar acetonu piesūcinātas vates plāksnītes izmanto, lai noņemtu veco gēla pārklājumu.

Nereti sievietes ar acetonā burtiski iemērktiem pirkstiem pavada pat 15 minūtes. Šis bezkrāsainais, gaistošais rūpnieciskais šķīdinātājs var izraisīt elpceļu problēmas (kairināt gļotādu), Gijēna-Barē sindromu, nefrotisko sindromu un nieru kanāliņu disfunkciju.


Nepareiza lakas žāvēšana pamatīgi bojā tavus īstos nagus
Bet atgriezīsimies pie gēla nagu lakas uzklāšanas procesa neatņemamā elementa – UV staru lampas.

Gēls noteiktu laiku tiek žāvēts ar lampu, kas izstaro noteikta garuma viļņus, turklāt, tā kā katrs gēla produkts ir citāds, ražotāji arī katram no tiem nosaka gan konkrētu žāvēšanas ilgumu, gan konkrēta garuma UVA viļņus.

“Problēma ir tāda,” brīdina Dr. Adigana, “ka manikīra saloni bieži vien iegulda tikai vienā UVA lampā, bet izmanto vairākus atšķirīgus gēla produktus. Tā rodas situācijas, kad produkta žāvēšanas ilgums un izmantotās UVA lampas starojuma stiprums neatbilst norādītajam produkta ražotāja specifikācijā. Turklāt katram produktam noteikts vēlamais ekspozīcijas ilgums, kas atkarīgs no lampas stipruma, taču lampu stiprumu vispār nereglamentē nekādi noteikumi.”

Adigana uzskata, ka tad, ja gēls ticis pienācīgi izžāvēts, izmantojot pareizo lampu, brīdī, kad pienācis laiks to atjaunot, pietiek ietīt gēla nagu lakas šķīdinātāja kompresītē un gēla kārta burtiski noslīd no naga. Ja produkts ticis žāvēts ar tam neatbilstošu lampu (un tas notiek bieži), cietēšanas process noris nepareizi, un tāpēc vēlāk laku ir grūti noņemt. Tad nu manikīres ķeras pie frēzēšanas un vīlēšanas, kas nagus sabojā vēl vairāk.

Nepareiza žāvēšana izraisa arī pārmērīgu īstā naga izžūšanu, šķelšanos, alerģiskas reakcijas, jutīgumu, nags kļūst mīkstāks. Tas var pat atslāņoties vai atdalīties no naga gultnes – šo stāvokli sauc par oniholīzi. Tas ir ne tikai sāpīgi un izskatās neestētiski, bet arī paver durvis infekcijām. Dr. Hjumeniks to pielīdzina ieplīsušai vannas istabas flīzei. “Ja starp naga plātni un gultni ir plaisa, tajā iekļūst mitrums, radot labvēlīgu vidi baktērijām un sēnītēm.”

Viena no izplatītākajām bakteriālajām infekcijām, kas rodas nepareizas gēla nagu lakas žāvēšanas dēļ, ir Pseudomonas. To var pazīt pēc zilzaļās krāsas iekaisuma, kas veidojas zem naga un ir viegli pamanāms, līdzko gēla slānis noņemts. Diemžēl sievietes, kas ir iecienījušas gēla nagu lakas, reti redz savus nagus, jo ik pēc pāris nedēļām tie atkal pazūd zem jaunas gēla kārtas. Un, pat ja viņas pamana ko neparastu vai ja nags kļuvis mīkstāks, sāk lūzt vai atdalīties, ir pārāk liels kārdinājums visu nesmukumu aši paslēpt zem svaiga gēla kārtas un aizmirst.

Dr. Adigana brīdina – tas ir sliktākais, ko var darīt. Ja pamanāt, ka ar nagiem kaut kas nav īsti, kā vajag, nekādā gadījumā neslēpiet vainu zem lakas kārtas – ne gēla, ne parastās. Iekaisušu nagu (un nagam traumatisks var izrādīties arī viens gēla uzklāšanas mēģinājums) reizēm nākas dziedināt pat sešus mēnešus. Ja pievienojusies infekcija, vērsieties pie dermatologa!

Prātīgākais, ko darīt, lietojot gēla vai jebkuru citu nagu laku, – nepārspīlēt! Ļaujiet nagiem atjaunoties un mitriniet tos! Neklājiet gēlu atkal un atkal mēnešiem un gadiem ilgi bez pārtraukuma.

Kā samazināt kaitējumu nagiem
Regulāra nagu pārklāšana ar ķimikālijām jebkurā gadījumā nevar būt absolūti nekaitīga, bet ir daži piesardzības pasākumi, kurus veicot var samazināt riskus.

Izmantojiet UV aizsargu. Dermatoloģe un nagu veselības speciāliste Dr. Krisa Adigana iesaka pārliecināties, lai tas būtu pietiekami plats un nosegtu plaukstas. Viņa arī iesaka neizmantot cimdus (ar nogrieztiem pirkstu galiem), pat ne tos, uz kuriem norādīts, ka tie it kā pasargā no ultravioletā starojuma.

“Ne vienmēr marķējumam uz cimdiem var ticēt,” ārste brīdina. “Daudziem Ķīnā ražotiem cimdiem nav atbilstoša sertifikāta, lai gan uz tiem redzama UPF atzīme, kas liek domāt, ka tie pasargā no ultravioletā starojumu (UPF – ultraviolet protection factor).

Pirms procedūras izņemiet kontaktlēcas. Mīkstās kontaktlēcas absorbē tvaikus, kas ir gaisā, un var pat saskrāpēt acs virsmu.

Pirms pieskaraties acīm pēc manikīra procedūras, noteikti nomazgājiet rokas.

Neļaujiet manikīrei veco gēla laku noslīpēt. Gēla frēzēšana, novīlēšana, slīpēšana traumē nagus, padarot tos porainus un trauslus.

Ja neizdodas izvairīties no slīpēšanas, cik vien rūpīgi iespējams, aizsedziet muti un degunu, lai neieelpotu smalkos putekļus, kas rodas slīpēšanas laikā.

Pārliecinieties, vai manikīra salonā izmantotās lampas gaismas viļņu garums atbilst tam, ko norādījis jūsu izvēlētās gēla nagu lakas ražotājs. Katra zīmola gēla žāvēšanai paredzēts konkrēts ultravioletā starojuma viļņu tips un garums.
Izvēlieties salonu, kurā ir laba ventilācija.

Neņemiet uz salonu līdzi bērnus – viņi ir īpaši jūtīgi pret toksiskajiem izgarojumiem.

Neēdiet un nedzeriet salonā. Šķidrumi un pārtikas produkti absorbē gaisā esošos toksīnus.


Recepte, kā iegūt dabīgi veselus nagus
Vēlaties, lai jums būtu dabīgi, skaisti un veseli nagi? Gan kolagēns, kas ir kaulos, gan nagu keratīns ir strukturālie proteīni, un veseli nagi liecina par to, ka arī ar kaulu veselību viss ir kārtībā. Labākais veids, kā uzturēt nagu (un kaulu) veselību, ir izvēlēties veselīgu uzturu un dzert pietiekami daudz ūdens.  
 

Kas jāēd, lai būtu skaisti nagi
* Produkti, kas bagātīgi satur olbaltumvielas, piemēram, bioloģiska liesa gaļa un vistas gaļa.
* Produkti, kuros ir daudz B12 vitamīna, Omega 3 taukskābju un cinka, piemēram, lasis, anšovi, siļķes, makreles un austeres.
* Rieksti, olas un pupas satur daudz biotīna un E vitamīna, olās ir arī daudz D vitamīna, kas ir ļoti svarīgs labai kaulu un nagu veselībai.
* Linsēklās ir visvairāk mikroelementu, kas nepieciešami veseliem nagiem, tās satur arī Omega 3 taukskābes.
* Auzu pārslas ir lielisks mikroelementu avots. Tās satur, piemēram, varu, cinku, mangānu, silīcija dioksīdu un B grupas vitamīnus – tie visi nepieciešami, lai nagi būtu veseli.
* Zaļie lapu dārzeņi, piemēram, spināti, kāposti, Šveices mangolds, pieneņu lapas, zaļās pupiņas un brokoļi satur daudz kalcija un magnija – abi šie mikroelementi vajadzīgi gan kauliem, gan nagiem.
* Sēklas, banāni, avokado un šokolāde ir lielisks magnija avots.
*Dzeriet daudz avota ūdens un izslēdziet no uztura dzērienus, kas atūdeņo organismu, piemēram, kafiju un alkoholu.
 

Kā stiprināt nagus mājas apstākļos
Lai novērstu nagu infekciju vai uzlabotu sausu nagu stāvokli, lietojiet tējas koka eļļas un neapstrādātas kokosriekstu eļļas. To sastāvā ir vidēja garuma ķēžu taukskābes, kam piemīt antibakteriālas un pretsēnīšu īpašības. Tās var palīdzēt atveseļot nagus, ja tos skārusi infekcija. Pievienojiet tējas koka eļļu jebkurai no tālāk minētajām eļļām – arī tās mitrina un stiprina nagus.

Pirms gulētiešanas iemērciet pirkstu galus siltā olīveļļā, linsēklu eļļā vai eļļā ar E vitamīnu un masējiet nagus apmēram 15 minūtes. Pēc vanniņas neskalojiet eļļu ar siltu ūdeni, bet uzvelciet kokvilnas cimdus un ļaujiet tai iedarboties visu nakti.
Sajauciet ābolu sidra etiķi ar tādu pašu daudzumu silta ūdens, un iegūsiet veselīgu šķīdumu nagu vanniņai. Ābolu sidra etiķis ne tikai satur vērtīgus mikroelementus, bet var palīdzēt atveseļot nagus, ja ir sēnīšu infekcijas.

Lai notīrītu nagu laku
Dzeramā soda ir lielisks nagu tīrīšanas līdzeklis – ar mitru zobu suku viegli notīriet nagu virsmu un iekšpusi.
Citronu sulas un etiķa maisījums ir labs šķīdums, ar ko noņemt nagu laku. Sajauciet 1 ēdamkaroti citronu sulas ar 1 ēdamkaroti etiķa un pamērcējiet šajā maisījumā nagus 5–10 minūtes. Tad samitriniet šajā šķīdumā vates plāksnīti un saudzīgi notīriet laku.

Izvēlieties dabīgas, netoksiskas lakas
Mūsdienās tirgū pieejams plašs netoksisku nagu laku klāsts. Lai gan tās nav tik ilgnoturīgas kā gēla laka, izmantojiet ikdienā kādu no šīm lakām, bet gēlu atstājiet īpašiem gadījumiem.

Gēla nagu lakas, kuru žāvēšanai nav vajadzīga UV gaisma. Tirgū šādi produkti ir pieejami (drošības pēc tomēr izlasiet etiķeti, lai pārliecinātos, vai to sastāvā nav toksīnu), un testi liecina, ka to noturība ir apmēram četras vai piecas dienas. Daži no pazīstamākajiem zīmoliem ir Sally Hansen Miracle Gel, Cover Girl XL Nail Gel un Nails Inc. Gel Effects Polish.

Lasiet etiķetes! Pat ja ražotājs apgalvo, ka visas sastāvdaļas ir dabīgas, izpratne par dabīgumu var ļoti atšķirties – galu galā cianīds arī ir pilnīgi dabīgs oglekļa savienojums. Pievērsiet uzmanību, vai uz etiķetes neparādās nosaukumi kā, piemēram, trifenilfosfāts (TPHP), toluols, formaldehīds un dibutilftalāts (DBP).