10 mīti un stereotipi par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
Lai arī sevi uzskatām par rietumniecisku un attīstītu sabiedrību, tomēr vairākos jautājumos arvien valda stereotipi. Īpaši tas attiecas uz viedokļiem par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas gadu desmitiem bijuši noslēgti no sabiedrības redzesloka, radot aplamus mītus un aizspriedumus.
Latvijā uzsākts deinstitucionalizācijas process, kas paredz šo
cilvēku integrēšanu ikdienas un darba dzīvē, nodrošinot sabiedrībā
balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību. Latvija līdzās Lietuvai un
Igaunijai ir vienas no pēdējām Eiropas valstīm, kas šo procesu
uzsākušas.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris
Taube akcentē 10 no izplatītākajiem maldiem par cilvēkiem ar garīga
rakstura traucējumiem.
Viņi visi ir neārstējami slimi.
Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās)
attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka
spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ nereti apgrūtina
iekļaušanos sabiedrībā.
Pie GRT tiek pieskaitīti, piemēram, autisms, Dauna sindroms, kā arī
tādas psihiska rakstura saslimšanas kā šizofrēnija, depresija,
bipolāri afektīvi traucējumi, anoreksija un citas.
Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes –
viegla, vidēja vai smaga intelektuālās attīstības
atpalicība. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā
vairāk svarīga ir aprūpe, attieksme, atbalsts. Stāvoklis ir
relatīvi stabils un nemainīgs.
Psihisko slimību gadījumā, piemēram, šizofrēnijas,
depresijas, bipolāri afektīvu traucējumu, anoreksijas un
citu, lielāka loma ir medikamentu lietošanai un psihoterapijai.
Stāvoklis var būt mainīgs. Slimības atšķiras arī pēc smaguma, tās
var būt cēlonis invaliditātei vai tādas, ar kurām cilvēki sekmīgi
sadzīvo, piemēram, viegla depresija.
Cilvēki ar GRT ir dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības
traucējumu pakāpes, gan psihisko slimību smagums, gan arī pašu
cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes,
emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku
jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībai pēc pašizpausmes, cieņas un
līdzāspastāvēšanas iespējām.
Visi cilvēki ar GRT jau tādi piedzimst.
Nereti garīga rakstura traucējumi tiek konstatēti piedzimstot vai
agrā bērnībā, piemēram, autisms. Taču reizēm GRT rodas dzīves
laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc pārciestām
slimībām vai lielām emocionālām traumām.
Viņi visi ir bīstami un agresīvi
Cilvēki, kas piedzimst ar GRT, piemēram, ar Dauna sindromu vai
autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti
draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas rada
nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav
apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas. Tādēļ izpauž savas
emocijas šādi – ar vēlmi pieskarties, draudzēties. Cilvēki, kas ir
atzīti par agresīviem un apkārtējiem bīstamiem, atrodas
ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem
cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas
dzīvē. Pētījumi pierāda, ka nesalīdzināmi biežāk ir tieši pretēji
gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski,
gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.
Dažas slimība var būt lipīgas.
Neviena no garīga rakstura saslimšanām nav un nevar būt
“lipīga”.
Viņi nav spējīgi patstāvīgi dzīvot normāla cilvēka dzīvi un
pieņemt lēmumus
Lai veiksmīgi dzīvotu sabiedrībā kāda speciālista (ārsts,
policists, meistars u.c.) palīdzība ir nepieciešama jebkuram
cilvēkam, tostarp cilvēkiem ar GRT. Katra patstāvība ir vērtējama
individuāli, taču, saņemot nepieciešamo speciālistu aprūpi un
konsultācijas, kā arī lietojot attiecīgus medikamentus, ja tādi
noteikti, lielākā daļa cilvēku ar GRT ir spējīga pieņemt
patstāvīgus lēmumus un iekļauties apkārtējā sabiedrībā.
Ar viņiem nav iespējams normāli
komunicēt
Cilvēki ar GRT, kuriem ir, piemēram, autisms, Dauna sindroms, mēdz
uzvesties draudzīgāk, bērnišķīgāk un neatbilstoši savam vecumam,
kas var samulsināt bērnu vai pieaugušo. Tomēr, zinot šādu personu
paradumus un komunikācijas īpatnības un pieņemot tās, ar viņiem ir
iespējama pilnīgi normāla un ikdienišķa, draudzīga
komunikācija.
Ir pilnīgi nederīgi darba jomā.
Cilvēkiem ar autismu, Dauna sindromu, šizofrēniju, depresiju un
citām garīga rakstura traucējumu izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt
spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Kas attiecas uz
cilvēkiem ar autismu un Dauna sindroma, tad viņiem bieži vien
piemīt talants un spējas specifisku uzdevumu veikšanā. Tas
saistīts ar spēju ilgstoši koncentrēties uz monotonu un vienkāršu
darbību veikšanu. Savukārt šizofrēniju un depresiju arī ir
iespējams medicīniski kontrolēt, tādējādi tas nekādi neietekmē
cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda
veida saslimšanām.
Visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā
izskata.
Pēc ārējā izskata var atpazīt cilvēkus ar autismu, Dauna sindromu,
bet arī ne vienmēr. Taču ir saslimšanas, kas nav saistītas ar
cilvēka ārieni vai konkrētām izpausmēm, taču ir vienlīdz nopietnas
– šizofrēnija, depresija, veģetatīvā distonija un citas.
Cilvēki ar GRT ir intelektuāli neattīstīti, dumji un
neprognozējami.
Ne vienmēr GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. Tam
bieži nav nekāda saistība ar cilvēka prātu, gudrību. Ar GRT
diagnozēm ir bijuši vairāk pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram,
Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs
Darvins, Sokrats un daudzi citi.
Cilvēkiem ar GRT labāka dzīve ir slēgta tipa iestādēs, kur
24h diennaktī par viņiem rūpējas.
Cilvēki ar GRT šādās aprūpes iestādēs bieži vien nonāk apstākļu
spiesti, jo viņiem nav iespēja konkrētos pakalpojumus saņemt savā
dzīves vietā ģeogrāfiskā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Līdz ar to
viņiem nav pat iespēja pašiem pieņemt lēmumu par to, kā viņi vēlas
dzīvot.
Plašāk informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.