Klepus, kuru paša spēkiem neizārstēt: bīstamā pneimonija jeb plaušu karsonis

Vienkārši runājot, tas ir plaušu iekaisums, kas, nepietiekami ārstēts, var novest pie letāla iznākuma. Kāpēc pret ieilgušu klepu jāizturas sevišķi atbildīgi un kā izvairīties no plaušu karsoņa, stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

“Klepus, drebuļi, augsta temperatūra pat līdz 40 grādiem, galvassāpes un sāpes krūtīs, kas pastiprinās dziļākas ieelpas laikā – šie simptomi, kuri nepāriet dažu dienu laikā, var liecināt par to, ka šķietamā saaukstēšanās patiesībā ir plaušu karsonis un ar parastajiem klepus sīrupiem vien nepietiks. Plaušu karsoņa gadījumā obligāti jāvēršas pie ārsta, jo vienīgais veids, kā šo slimību izārstēt, ir antibiotikas. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēkam ar stipru imunitāti simptomi var nebūt izteikti, slimība norit vieglāk un organisms tiek galā pats, taču uz to paļauties nedrīkst,” brīdina Ieva Zvagule, piebilstot – ja pret šo slimību neizturas atbildīgi, tās sekas var būt arī letālas, sevišķi maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām. 

Pneimonija ir slimība, kas jāizguļ, bet ne obligāti slimnīcā. Ja cilvēks jūtas normāli un temperatūra nav sevišķi augsta, var palikt arī mājās.

Jāsaudzē ne tikai plaušas!
Rudenī, kad ir vēss un mitrs laiks, aktivizējas dažādi vīrusi, biežāk nekā citos gadalaikos izraisot augšējo elpceļu un plaušu slimības. Plaušu karsonis bieži vien ir saaukstēšanās, bronhīta vai citas slimības komplikācija, ko lielākoties izraisa pneimokoki – baktērijas, kas pastāvīgi atrodas uz elpceļu gļotādas. Kaut arī vairumam cilvēku saaukstēšanās pāriet bez komplikācijām, pret to nedrīkst izturēties vieglprātīgi. 

Pneimonija ir viena no izplatītākajām slimībām, ar kuru slimo cilvēki visās vecuma grupās. Plaušu karsoņa izraisītājs mīt arī vesela cilvēka mikroflorā, taču labvēlīgos apstākļos strauji vairojas un rada plaušu iekaisumu. “Ar katru ieelpu cilvēka organismā nonāk liels daudzums mikroorganismu. Iekaisums rodas tad, ja kāds no elpceļu aizsargmehānismiem nefunkcionē, kā nākas, vai arī šis mikroorganismu, šajā gadījumā baktēriju, skaits ir pārāk liels, bet imūnsistēma – pārāk novājināta, lai spētu ar tiem cīnīties,” skaidro farmaceite. Šādi mikroorganismu perēkļi ir arī laikus neārstēti zobi, mandeles, deguna blakusdobumi un citi iekaisuma avoti. Īpašā riska grupā ir smēķētāji, kuru plaušas jau tā ir spiestas izturēt milzīgu slodzi. Tāpēc farmaceite atgādina: par savu veselību ir jārūpējas visu laiku. Klepus sīrups nepalīdzēs izārstēt strutojošas mandeles, kas savukārt var radīt tālākus iekaisuma procesus organismā.

Plaušas var ventilēt, piemēram, pūšot balonus, tas palīdz izdalīties krēpām un neļauj veidoties saaugumiem, vienīgi to labāk darīt, kad cilvēks jau mazliet atlabis.

Ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar plaušu karsoni
Visraksturīgākais plaušu karsoņa simptoms ir klepus, tomēr ne vienmēr tas ir izteikts. Tāpat plaušu karsoņa gadījumā, visticamāk, būs paaugstināta ķermeņa temperatūra no 37,5 līdz 40 un pat vairāk grādiem. Ja tas ir parasts vīruss, temperatūra pāriet vai vismaz mazinās četru līdz piecu dienu laikā. Ja tā nenotiek, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Ārsts nozīmēs rentgenu, kā arī asinsanalīzes, lai noteiktu C reaktīvo olbaltumu, kas parasti liecina par bakteriālu iekaisumu, un piemēros antibiotiku terapiju. 

Taču ir lietas, kuras iespējams veikt arī mājas apstākļos, lai ātrāk tiktu uz kājām. Pneimonija ir slimība, kas jāizguļ, bet ne obligāti slimnīcā. Ja cilvēks jūtas normāli un temperatūra nav sevišķi augsta, var palikt arī mājās. Jebkurā gadījumā ir vēlams laiku pa laikam pastaigāt pa māju, jo guļus stāvoklī plaušas sliktāk ventilējas. Plaušas var ventilēt, piemēram, pūšot balonus, tas palīdz izdalīties krēpām un neļauj veidoties saaugumiem, vienīgi to labāk darīt, kad cilvēks jau mazliet atlabis. Var veikt arī elpošanas vingrinājumus, vairākas reizes pēc kārtas dziļi ieelpojot un izelpojot. Noteikti arī jālieto daudz šķidruma, lai pēc iespējas ātrāk izvadītu no organisma visu lieko – derēs gan parasts ūdens, gan zāļu tējas, dzērveņu morss un citas dabīgas vielas, ko ierasti lietojam, kad esam saaukstējušies.

Toties tas, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, ir iekaisušo vietu sildīšana. Plaušu karsoņa gadījumā jāaizmirst par sinepju plāksteriem, jo sildīšana var veicināt strutu veidošanos.

Labāk nesaslimt
Lai nesaslimtu, ir ļoti svarīgi laikus stiprināt imunitāti, lietojot pilnvērtīgu un vitamīniem bagātu uzturu un dabīgos imunitātes stiprinātājus – dzērvenes, ķiplokus un citas vērtīgas dabas veltes. Nepieciešamības gadījumā iespējams bagātināt uzturu ar vitamīnu kompleksu, dažādus vitamīnus un imunitātes stiprinošus uztura bagātinātājus var iegādāties aptiekās. Noteikti jāuzņem pietiekami daudz šķidruma – tas ir svarīgi ne tikai vasaras karstumā, kā arī jāietur regulāras ēdienreizes, jāveic regulāras fiziskās aktivitātes un gana daudz jāuzturas svaigā gaisā. Ieva Zvagule atgādina: “Ir vērts paturēt prātā vecās, labās patiesības – vīrusu laikā nav ieteicams uzturēties publiskās vietās un apmeklēt masu pasākumus, toties ir vēlams regulāri vēdināt telpas, ģērbties piemēroti laika apstākļiem un mazgāt rokas. Ja tomēr gadījies saslimt, kārtīga telpu vēdināšana ir obligāta!

Tomēr vislabāk ir nesaslimt nemaz, bet, ja gadījies saaukstēties, labāk pāris dienas palikt mājās un atgūt veselību, nekā tēlot varoni un klepojot un šķaudot braukt uz skolu vai darbu, iedzīvoties komplikācijās un aplipinot citus. Lai mums ir veselīgs un spēkpilns rudens!”