Vīrusu laiks ir sācies. Jēdzīgi padomi, kā tikt galā, ja slimība jau saķerta

Pareiza elpošana caur degunu un vesela deguna gļotāda ir viens no mehānismiem, lai cilvēks neslimotu ar augšējo elpošanas ceļu slimībām. Un otrādi – ja ir nepareiza deguna elpošana, piemēram, šķības deguna starpsienas vai hronisku alerģisku iesnu dēļ, iespēja saslimt ar augšējo elpceļu vīrusiem, kuru pie mums ir ļoti daudz, ir krietni vien augstāka. Arī slimības norise tad ir daudz smagāka un atveseļošanās periods ilgāks – mēnesi un bieži vien arī vairāk. 

Iesnas jeb rinosinusīts, kā to sauc mediķi, nozīmē kā deguna, tā arī blakusdobumu gļotādas iekaisumu. Jā, atsevišķos gadījumos var būt rinīts (tikai deguna gļotādas iekaisums), ja, piemēram, deguna gļotāda reaģējusi uz lietotajiem medikamentiem vai arī kādu alergēnu, tomēr parasti degunā viss ir savstarpēji saistīts.

Starp citu, par iesnām ne vienmēr liecina izdalījumi no deguna. Tās var būt arī tad, ja deguna gļotāda ir satūkusi, iekaisusi (par ko liecina sarkanīga nokrāsa), sausāka, ar vai bez deguna aizlikuma. Ne visi iekaisumi noris klasiski, kā cilvēks to iedomājas.

Ko darīt pie pirmajiem simptomiem, lai iesnas neieilgtu?
1. Ļoti labs paņēmiens ir deguna skalošana ar sālsūdeni, vienalga, vai tas ir mājās pašu pagatavots vai aptiekās pirktais izsmidzināmais jūras ūdens. Sālsūdens efektivitāte ir pierādīta gan pētījumos, gan to atzinīgi vērtē otorinolaringologi. Vīrusu laikā degunu var skalot arī profilaktiski, piemēram, reizi dienā, atceroties, ka sāls šķīdumam nevajadzētu būt pārāk stipram. To pagatavo no slīpētas tējkarotes sāls uz 200 ml novārīta, atdzesēta ūdens, katru skalošanas reizi pagatavojot jaunu šķīdumu. Jāraugās, lai sāls būtu bez pievienotām piedevām (ķiploku sāls nederēs!).

Uz sālsūdens bāzes veidotie šķīdumi, ko var nopirkt aptiekās un kas galvenokārt domāti sausas deguna gļotādas mitrināšanai un iesnu šķidrināšanai (tad vieglāk izšņaukt), iedalās izotoniskos (tikpat sāļi kā organisma šķidrums) un hipertoniskos (sāļāki nekā organisma šķidrums). Pirmie vairāk domāti deguna skalošanai, piemēram, pašā iesnu sākumā, lai ātrāk atbrīvotos no vīrusiem, kā arī kad gļotas ir tā sabiezējušas, ka deguna skalošanai jāpieliek spēks. Hipertoniski – līdzēs pie izteiktas tūskas deguna blakusdobumos, veicinās ātrāku audu atjaunošanu.

2. Ja ir stipra deguna tecēšana, izteikta tūska, kad deguns ir pavisam ciet, var lietot aptiekās nopērkamos deguna pilienus (tie arī neļaus izdalījumiem sakrāties deguna blakusdobumos, un tas ir svarīgi). Tie ir anemizējošie jeb deguna gļotādas asinsvadus sašaurinoši pilieni, kas samazina tūsku un palīdz attīrīt no izdalījumiem deguna blakusdobumus. Šajos pilienos aktīvā viela ir ksilometazolīns, oksimetazolīns vai tamlīdzīga viela.

Ja ir stipra deguna tecēšana un deguns ir pavisam ciet, var lietot aptiekās nopērkamos deguna pilienus. Tie ir deguna gļotādas asinsvadus sašaurinoši pilieni, kas samazina tūsku un palīdz attīrīt no izdalījumiem deguna blakusdobumus.

Šos pilienus drīkst pilināt 5–7 dienas divas trīs reizes dienā, bet ne ilgāk! Pat tie anemizējošie pilieni, kam reklāmas sola mitrinošu efektu, sausinās gļotādu, jo aktīvās vielas daudzums taču tajos nav samazināts. Varbūt tikai sausuma sajūta nebūs tik izteikta. Jāsaprot, ka, sašaurinot deguna asinsvadus (un to dara lielākā daļa ķīmisko pilienu) un tādā veidā ilgstoši bloķējot asiņu un skābekļa piegādi gļotādai, tā kļūst biezāka, piepampst, un deguns ir aizlikts visu laiku. Šādu atrofisku deguna gļotādu izārstēt ir jau krietni grūtāk nekā akūtas iesnas. Šādās situācijās ir jāiet pie ārsta un jāpārbauda deguns. Iespējams, patiesībā jāārstē šķība deguna starpsiena, alerģiskas iesnas vai kāds cits iemesls, nevis situācija vēl sliktāka jāpadara ar anemizējošajiem pilieniem. Ja tie 5–7 dienu laikā nav palīdzējuši, ārsts var izrakstīt ārstnieciskākus pilienus, ko drīkst lietot ilgstošāk. Parasti tās ir recepšu zāles.

3. Ārstnieciski ir degunā pūšamie aerosoli ar glikokortikosteroīdiem – tie paši, ko alerģiski pacienti lieto lokāli gandrīz visu laiku, bet kas ļoti labi noder arī parastu akūtu iesnu gadījumā (neatkarīgi no tā, ir alerģija vai nav), jo spēj darboties gan pret tūsku, gan iekaisumu. Akūtā gadījumā parasti pietiek ar 1–2 nedēļas ilgu lietošanu. Pat ja ārsts tos izrakstīs mēnesim vai vēl ilgākam laikam, lai iesnu dēļ pacients neiedzīvotos vidusauss iekaisumā vai sinusīta komplikācijās, no šiem līdzekļiem nav jābaidās. Turklāt hormons caur degunu organismā uzsūcas minimāli!

4. Fitoterapija jeb no dabīgām vielām radīti medikamenti, kuru efektivitāte ir pierādīta pētījumos. Piemēram, Vācijā šādi preparāti (teiksim, Sinupret ekstrakts) pat ir iekļauti vadlīnijās rinosinusīta ārstēšanā. Tie ir bezrecepšu līdzekļi, kas īpaši labi palīdz iesnu sākumā. Augu valsts līdzekļiem piemīt arī antibakteriāla, pretiekaisuma darbība un spēja sašķidrināt biezos izdalījumus, līdz ar to skropstiņepitēlijam ir daudz vieglāk tos izvadīt ārā no deguna (degunā nekas nevajadzīgs nekrāsies).

Ja gribi lietot deguna gļotādu mitrinošu eļļu, ievēro secību: vispirms deguna skalošana, tad degunā pilināmās zāles un tikai pēc tam eļļiņa, lai samazinātu pilienu radīto sausuma sajūtu. Otrādi rīkojoties, diemžēl zālēm vairs nebūs nepieciešamā efekta. 

Ja gribi lietot deguna gļotādu mitrinošu eļļu, ievēro secību: vispirms deguna skalošana, tad degunā pilināmās vai pūšamās zāles un tikai pēc tam eļļiņa, lai samazinātu pilienu radīto sausuma sajūtu. Otrādi rīkojoties, diemžēl zālēm, kas parasti ir uz ūdens bāzes, vairs nebūs nepieciešamā efekta. Vēl jāņem vērā, ka akūti slims deguns ir ļoti jutīgs, tāpēc tam var nepatikt pievienotās ēteriskās eļļas ar pārāk spēcīgu iedarbību!

5. Ieteicama ūdens dzeršana. Taču nevajag pārspīlēt ar zāļu tējām – viena divas krūzītes augu uzlējuma nenāks par sliktu, bet ne vairāk, citādi var būt nelabvēlīga iedarbība, piemēram, tēja caur nierēm no organisma var izvadīt pārāk daudz šķidruma. Piemēru, kā nevajadzētu rīkoties, var minēt ar piparmētru tēju, ko cilvēkiem patīk sadzerties uz nakti, taču, ja viņi slimo ar refluksu, patiesībā tā vēl vairāk pastiprina atviļņa rašanos.  

Nevajag pārspīlēt ar zāļu tējām – viena divas krūzītes augu uzlējuma nenāks par sliktu, bet ne vairāk, citādi var būt nelabvēlīga iedarbība, piemēram, tēja caur nierēm no organisma var izvadīt pārāk daudz šķidruma.

Ja nekādi pilieni nav palīdzējuši?
Tikai tad, ja ceļas temperatūra, parādās strutaini izdalījumi no deguna, ir jāapsver antibiotiku lietošana no penicilīnu grupas. Bet noteikti nav pareizi domāt, ka, saslimstot ar sinusītu, uzreiz jāsāk lietot antibiotikas. Tā tas nav! Vispirms svarīgākais nodrošināt visu atveru darbību (lai iesnas nāk ārā) un antibiotikas lietot tikai tad, ja ir deguna blakusdobumu sastrutojums. Jebkura antibiotiku lietošana, īpaši pacientiem, kas bieži slimo ar rinosinusītu, šo hronisko procesu padara vēl hroniskāku, jo rada pārmaiņas mikroflorā (gan degunā, gan organismā) un samazina spēju pretoties infekcijām. Ja iesnas noris bieži un ar komplikācijām, un gadiem ilgi, visticamākais iemesls ir kādas anatomiskas problēmas, un tad vislabākais risinājums tomēr ir operācija, kas palīdz tās novērst.
 

Rentgenu vai labāk datortomogrāfiju?
Rentgens ir noderīgs izmeklējums pie galvas, deguna sasitumiem, lūzumiem, bet, ja skaidrs, ka pacientam ir rinosinusīts, izdalījumi no deguna, nopietna slimības gaita un nepieciešams redzēt dabīgo atveru stāvokli un visu precizēt, mūsdienās zelta standarts ir datortomogrāfija, jo tā sniedz visu nepieciešamo informāciju deguna blakusdobumu problēmu gadījumā. Jo ārstam ir svarīgi redzēt nevis to, ka tur ir iesnas (to viņš jau tāpat zina), bet vai dabīgās atveres spēj izvadīt tās ārā vai varbūt ir kādas citas problēmas, piemēram, cistas degunā vai sēnīšu saslimšana. Rentgens to neparāda, tāpēc to vispār nav jēgas taisīt!

Avots: Anda Hailova, "100 Labi Padomi", jauns.lv