Apdraudējums uz ceļa - slikta redze autovadītājam
Nereti autovadītāji, kuriem nepieciešamas brilles, sēžoties pie automašīnas stūres, reizēm tās aizmirst uzlikt vai apzināti to nedara. Noteikumos par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju uzskaitīta virkne prasību, kas nosaka redzes traucējumus, kad autovadītājam ir obligātas brilles, lai neapdraud sevi un citus.
Satraucoši ir Vision Express klientu aptaujā iegūtie rezultāti, kas atklāja, ka starp tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešamas tāluma brilles, 23% aptaujāto pie stūres sēžas bez tām. Pārsvarā tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir nelielas redzes problēmas un kuri ikdienā brilles nēsā noteiktos apstākļos – dodoties uz teātri, skatoties televizoru vai kuriem brilles būtu jāvelk pie spēkrata stūres.
Gandrīz 90% no cilvēka reakcijas spējām ir atkarīgas no viņa redzes. Brīdī, kad izvēlamies nelikt brilles, sēžoties pie stūres, lai gan mums tās ir nepieciešamas, mūsu reakcijas ātrums krietni samazinās.
Vision Express optometriste Kristīne Buile: “Autovadītājam jābūt pietiekami asai redzei un labi jāpārredz ceļš, lai varētu droši vadīt automašīnu. Gandrīz 90% no cilvēka reakcijas spējām ir atkarīgas no viņa redzes. Brīdī, kad izvēlamies nelikt brilles, sēžoties pie stūres, lai gan mums tās ir nepieciešamas, mūsu reakcijas ātrums krietni samazinās. Latvijā nav statistikas, kas parādītu, cik bieži braukšana bez brillēm ir kļuvusi par iemeslu ceļu satiksmes negadījumiem. Lielbritānijas apdrošinātāju veiktais pētījums rāda, ka tiem autovadītājiem, kuri nenēsā brillēs, bet kuriem tas būtu jādara, ir četras reizes lielāka iespēja izraisīt autoavāriju.”
Īpaši svarīga ir redzes spēja tieši mijkrēslī - iestājoties rudenim, tas ir laika posmā no 16.00 līdz 20.00, uzsver Kristīne Buile. “Šajā laikā redzamība kopumā ir apgrūtināta, neliekot brilles, cilvēks nespēj pietiekami ātri reaģēt uz neparedzamu situāciju - savlaicīgi saskatīt ceļazīmes vai šķēršļus uz ceļa. CSDD statistika liecina, ka aptuveni trešdaļa jeb 29,7% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem notiek tieši minētajā laika posmā. Tāpēc, cilvēks, kurš izvēlas nelikt brilles, izturas bezatbildīgi ne vien pats pret savu dzīvību un veselību, bet arī pret līdzcilvēku dzīvībām. Arī arguments “aizmirsu” – nevar kalpot par attaisnojumu”.
Īpaši svarīga ir redzes spēja tieši mijkrēslī - rudenī tas ir laika posmā no 16.00 līdz 20.00. CSDD statistika liecina, ka aptuveni trešdaļa no visiem ceļu satiksmes negadījumiem notiek tieši minētajā laikā.
Kāda no aptaujas dalībniecēm atzina, ka bija ieradusies uz redzes pārbaudi ar kontaktlēcām acīs, nosaukusi visus objektus, ko nepieciešams, un, ja nebūtu pati atcerējusies, aizietu bez konkrētas atzīmes, ka nepieciešams nēsāt redzes korekcijas līdzekli. Šai dāmai nav nelielas redzes problēmas, bet -7 dioptrijas. Vairāki cilvēki atzina, ka, policisti, apturot auto, nekad nav pārliecinājušies vai ir jānēsā redzi koriģējošas brilles, kontaktlēcas.
Redzes veselības novērtējumu transportlīdzekļu vadītājiem un pretendentiem veic reizē ar pirmreizējo un kārtējo veselības pārbaudi ik pēc 10 gadiem (AM, A1, A, B1, B, BE kategorijām). Personām pēc 60 gadu vecuma - ik pēc trīs gadiem.
“Patreiz noteiktais redzes pārbaudes biežums autovadītājiem – 10 gadi – ir par garu. Mēs vienmēr iesakām veikt redzes pārbaudes ne retāk kā vienu reizi gadā. Ja cilvēkam nav bijušas problēmas ar redzi brīdi, kad viņš saņēmis autovadītāja apliecību, tādas var parādīties, piemēram, pēc trim gadiem. Autovadītāja apliecībā attiecīgā atzīme netiks veikta vēl vismaz septiņus gadus. Līdz ar to, šajā laikā arī policija nevarēs sodīt vai brīdināt autovadītāju par briļļu nelikšanu pie stūres, kā arī risks, ka konkrētais cilvēks var izraisīt autoavāriju, tikai pieaugs,” uzsver Kristīne Buile.
Lielbritānijas apdrošinātāju veiktais pētījums rāda, ka tiem autovadītājiem, kuri nenēsā brillēs, bet kuriem tas būtu jādara, ir četras reizes lielāka iespēja izraisīt autoavāriju.
Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, attiecībā uz redzes veselību nosaka, ka transporta līdzekli nedrīkst vadīt, ja:
- binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), skatoties ar abām acīm vienlaikus;
- redzes horizontālais lauks mazāks par 120 grādiem, tā plašums mazāks par 50 grādiem laterāli un 20 grādiem mediāli, redzes traucējumi 20 centrālo grādu rādiusā;
- vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām). Kompetentai medicīnas iestādei jāapstiprina, ka šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami ilgi, lai būtu notikusi pielāgošanās, un ka šīs acs redzes lauks atbilst iepriekš minētajām prasībām.
Savukārt, ja ir konstatēta vai atzīta progresējoša acu slimība, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja persona regulāri veic pārbaudes kompetentā medicīnas iestādē. Ja nesen konstatēta diplopija vai vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc oftalmologa labvēlīga atzinuma saņemšanas.