Satraucoša vēsts: arī Latvijā strauji pieaug rezistence pret antibiotikām
Pārmērīgas un nepārdomātas antibiotiku lietošanas dēļ attīstās antimikrobiālā rezistence -
mikroorganismu noturīgums jeb rezistence pret antibiotikām, kas būtiski apgrūtina cīņu ar
infekcijas slimībām gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Diemžēl baktēriju noturīgums pret antibiotikām jeb rezistence ir pieaugoša problēma arī Latvijā.
Antibakteriālā rezistence, ko izraisa antibiotiku izmantošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, kļūst par arvien lielāku un aktuālāku problēmu pasaulē un Latvijā. Tā tiek aktualizēta novembrī, kad noris Eiropas Antibiotiku informācijas nedēļa, kā arī Rīgā 22. novembrī notiek konference “Kopā pret antimikrobiālo rezistenci”. Problēmai pievērš uzmanību gan ārsti, gan ražotāji, īpaši tie, kas saistīti ar lopkopības dzīvnieku audzēšanu, gan arī sabiedrība.
Pasaules Veselības organizācija izsaka brīdinājumu, ka 2050. gadā lielākā mirstība pasaulē būs saistīta tieši ar antimikrobiālo rezistenci.
“Rezistences problēma īpaši strauji Latvijā ir pieaugusi pēdējos gados. Pasaules Veselības organizācija izsaka brīdinājumu, ka 2050. gadā lielākā mirstība pasaulē būs saistīta tieši ar antimikrobiālo rezistenci. Slimnīcā jau tagad saskaramies ar gadījumiem, kuru cēlonis ir rezistenti mikrobi. Šo cilvēku dzīvību glābšanai nākas izmantot pēdējās iedarbīgās antibiotikas un līdz ar to ļoti aktuāls jautājums ir par saprātīgu to lietošanu kopumā. Liels antibiotiku patēriņš ir arī lopkopībā. Līdz ar to ir neviltots prieks, ka problēmu sāk apjaust un rīkoties šajā nozarē. Tas rada vienotības sajūtu cīņā par veselīgu nākotni,” skaidro Māris Liepiņš, Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts infektologs, hepatologs.
Slimnīcā jau tagad saskaramies ar gadījumiem, kuru cēlonis ir rezistenti mikrobi. Šo cilvēku dzīvību glābšanai nākas izmantot pēdējās iedarbīgās antibiotikas.
Nielsen veiktajā aptaujā Eiropas iedzīvotājiem par izvairīšanos
no sastāvdaļām pārtikā, kas kaitē veselībai, lielākais vairums -
65% respondentu atzinuši, ka atturas no antibiotiku vai hormonu
klātbūtnes dzīvnieku produktos, šo vielu klātbūtnei pārtikā
iedzīvotāji pievērš vairāk uzmanību kā mākslīgajiem konservantiem
(61%). Savukārt vienāds skaits respondentu (60%) izvairās gan no
mākslīgajiem garšas pastiprinātājiem, gan no mākslīgajām
krāsvielām.
Ģenētiski modificētu organismu klātbūtne pārtikas produktos uztrauc
59% respondentus.
Arī pircēji Latvijā, izvēloties, piemēram, gaļas produktus, aicināti pievērst uzmanību marķējumam "Audzēts bez antibiotikām".