Slikts garastāvoklis, miegainība un galvassāpes. Kā apgaismojums ietekmē tavu dienas ritmu?

Dabīgs apgaismojums – dzīvespriekam 

Uzspīdot saulei, ikviens kļūst dzīvespriecīgāks un līksmāks. Tieši tādēļ arī ēkas būvniecības laikā dabiskajam un mākslīgajam apgaismojumam tiek piešķirta ļoti liela nozīme - mākslīgais apgaismojums maksimāli tiek pietuvināts saules gaismai, savukārt mājokļa telpu plānojums pēc iespējas tiek pielāgots debespušu virzieniem. Ja mājokļa logi izvietoti ziemeļu un austrumu virzienā, tad saule šajās telpās iespīd tikai no rīta, un lielāko dienas daļu telpas būs tumšas. Šādās telpās bieži vien tiek ierīkotas noliktavas, pieliekamie, veļas telpas, kurā dienas laikā uzturamies maz. Savukārt, ja istabas logi ir vērsti dienvidu vai rietumu virzienā, tad dienas laikā saule piepildīs telpas ar siltu un spožu gaismu, radot omulīgu un mājīgu sajūtu.  
 

Zilā gaisma – enerģijai un produktivitātei

Zilas un vēsas nokrāsas apgaismojums cilvēkam sniedz papildu enerģiju un paaugstina produktivitāti. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kas bieži uzturas telpās ar vēsu apgaismojumu, spēj izpildīt sarežģītus uzdevumus daudz ātrāk un precīzāk par tiem, kas uzturas dabīga apgaismojuma telpās. Turklāt vēsa toņa apgaismojums cilvēkam liek būt modram ne tikai gaismas spīdēšanas laikā, bet arī vēl stundu pēc tam. Tieši tādēļ ieteicams izvairīties no viedierīču lietošanas pirms gulētiešanas – zilā gaisma nomāc melatonīna (hormona, kas ietekmē cilvēku bioloģisko dienas ritmu) izdalīšanos, radot problēmas iemigt. 

Vēsa toņa apgaismojums cilvēkam liek būt modram ne tikai gaismas spīdēšanas laikā, bet arī vēl stundu pēc tam. Tieši tādēļ ieteicams izvairīties no viedierīču lietošanas pirms gulētiešanas. 

Rīta stundās, kad darba diena tikko sākusies, vairāk iesakāms izmantot aukstu gaismas spektru (līdz 4000K), pamazām mazinot krāsas temperatūru un izmantojot silto gaismas spektru.

Atpūtas paužu laikā vēlams izmantot mājīgāku un siltāku apgaismojumu, tādējādi ļaujot atjaunoties darbaspējām, savukārt darba dienas otrajā cēlienā pēc pusdienām apgaismojumu birojos iespējams atkal noregulēt spilgtāku un vēsāku.’’ 

Apgaismojums ietekmē arī apetīti

Izrādās – apgaismojums ietekmē arī to, cik daudz mēs ēdam, cik ātri to darām un kā izjūtam garšu. Restorānos ar siltāku un blāvāku apgaismojumu, ēdam lēnāk un mazāk, tādējādi izbaudot maltīti un valdošo atmosfēru. Zinātnieku vidū pastāv arī uzskats, ka siltā apgaismojumā esam mierīgāki, mazāk uztraucamies par ēdiena izvēli un kalorijām, kā arī vairāk ļaujamies atmosfēras baudīšanai. Taču, ja restorāna telpas ir tumšas, tad visdrīzāk izvēlēsimies neveselīgu ēdienu. Starp citu – arī iekārtojot pārtikas veikalu plauktus, liela nozīme tiek pievērsta tieši apgaismojumam – pareizi izvēlēts apgaismojums rosinās iegādāties augļus, dārzeņus un svaigu gaļu, jo tie uz citu pārtikas produktu fona gluži vienkārši izskatīsies košāki un veselīgāki.

Arī veikalos pareizi izvēlēts apgaismojums rosinās iegādāties augļus, dārzeņus un svaigu gaļu, jo tie uz citu pārtikas produktu fona gluži vienkārši izskatīsies košāki un veselīgāki.

Gaismas avoti mājoklī

Apgaismojuma krāsai un intensitātei ir liela nozīme gan darba vidē, gan mājoklī, tādēļ radīti dažādi veidi, kā padarīt efektīvu ne tikai dabisko, bet arī mākslīgo apgaismojumu. 
‘’Mūsdienās ar parastu slēdzi bieži vien nepietiek,’’ atzīst automatizēto ēku vadības sistēmu centra JUNG pārstāvniecības Austrumeiropā vadītājs Raimundas Skurdenis un piebilst, ka pašlaik gan gaismekļu ražotāji, gan arī automatizācijas iekārtu un slēdžu ražotāji piedāvā dažādas apgaismojuma vadības sistēmas. Piemēram, ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību iespējams iestatīt sistēmu, kas katru rītu konkrētā laikā pakāpeniski atvērs žalūzijas, ielaižot rīta gaismu mājoklī un ļaujot cilvēkam pamosties bez modinātāja zvana skaņas. Tāpat telpā iespējams pakāpeniski ieslēgt apgaismojumu, kas maksimāli pietuvināts dabiskajam apgaismojumam ārā aiz loga. 

Gaišajos vasaras rītos pamosties ir krietni vien vieglāk, nekā ziemas tumsā – tas tādēļ, ka dabiskais apgaismojums palīdz organismam pieturēties pie bioloģiskā dienas ritma un organisms pats saprot, kad justies enerģijas pilnam un kad – miegainam.

Gaišajos vasaras rītos pamosties nudien ir krietni vien vieglāk, nekā ziemas tumsā – tas tādēļ, ka dabiskais apgaismojums palīdz organismam pieturēties pie bioloģiskā dienas ritma un organisms pats saprot, kad justies enerģijas pilnam un kad – miegainam. Tam piekrīt arī Raimundas Skurdenis: ‘’Zinātnieki ir pierādījuši, ka daudzi cilvēki spēcīgi izjūt dabas ritmu un pat pulksteņa rādītāju pagriešana divas reizes gadā uz kādu laiku var izjaukt ierasto ikdienas kārtību, tādēļ atbilstošs apgaismojums un tā sistēmas var krietni atvieglot ikdienu.’’ 

Foto: publicitātes.