Iesnu ārstēšana maziem bērniem. Noderīgi!

Stāsta pediatre Astrīda Dzirniece. 

Tekošs deguns jeb rinīts (deguna gļotādas iekaisums) rodas vīrusa vai baktērijas iedarbības rezultātā. Mūsu platuma grādos to ir ap 120. Ir normāli, ka vispirms ir tūskas fāze, tad sekrēta izdalīšanās fāze un nobeiguma fāze. Ja mamma saka – kamēr bērns negāja bērnudārzā, viss bija kārtībā, bet, tikko aizgāja, tā saslima –, tas var nozīmēt, ka bērnam mājās nav avota, no kā var dabūt vīrusu. Līdz ar to katru reizi, kad mazajam parādās iesnas, atstāšana mājās nav risinājums. 

Lai izvērtētu, vai bērnam nepieciešamas dažas dienas mājās, jāvēro, kāda ir bērna pašsajūta, piemēram, vai reizē ar iesnām ir arī paaugstināta temperatūra. Jārēķinās, ka viens vīruss katram bērnam var izpausties atšķirīgi – vienam tas var pāriet bronhītā un auss iekaisumā, cits varbūt tikai dažas reizes nošķaudīsies. 
 

Viens slimo daudz, cits mazāk

No autoimūnā viedokļa, bērnudārza gaitu uzsākšana ir pilnīgi jauns posms mazuļa dzīvē, tāpēc viens bērns kopumā slimos dažas dienas vai nedēļas, cits vairākus mēnešus. Ja bērns slimo ilgi un smagi, vīrusu slimības beidzas ar komplikācijām, kā dēļ ārsts lemj par labu pat antibakteriālai terapijai, un ir jāapsver, vai bērns ir gatavs šādai kolektīvai videi. Ja bērnam iesnas bieži pāriet vidusauss vai deguna blakusdobuma iekaisumā, ir jādomā par viņam labākajiem risinājumiem. 

Par ko liecina iesnas

Ir bērni, kas sezonu pavada ar regulārām iesnām, starp kurām ir jūtamas pauzes. Taču ir bērni, kam iesnas, šķiet, ir visu rudens, ziemas un pavasara sezonu bez pārtraukuma. Realitāte ir tāda, ka ar iesnām ikviens bērns slimo vairākkārt, vienīgi dažiem pāreju no vienām iesnām uz otrām nevar īsti pamanīt. Tekošais deguns sezonas garumā vairāk ir saistīts ar vīrusiem un individuālajām aizsargspējām. 

Iesnas ilgst 7–10 dienas. Reizēm iesnas vairāk traucē vecākiem, ne pašiem bērniem.

Ir speciālisti, kas regulāru iesnu gadījumā sāk runāt par hroniskām iesnām. Taču tas nav tik vienkārši – bērnu vecumā par hroniskām iesnām īsti runāt nevar. Ja ģimenes ārsts domā par hronisku iesnu iespējamību, ir jāsūta pie speciālista, nevis jāizraksta antibiotikas. Un vēl – jāizanalizē, vai konkrētajā situācijā ārstēšana vispār ir nepieciešama, vērtējot, cik ļoti bērnam iesnas traucē. [1–3] „Visbiežāk ar vecākiem runājam par to, ka bērnudārznieka vecumā iesnas neārstējam, bet atvieglojam situāciju, ja tas nepieciešams. Un šo taktiku vajadzētu pārrunāt ar ārstu, lai izvēlētos piemērotākos līdzekļus,” skaidro pediatre Astrīda Dzirniece.  

Ja bērns naktī nekrāc un nav citu traucējošu apstākļu, var ļaut iesnām beigties pašām bez īpašas iejaukšanās. Reizēm šņākuļošanai par iemeslu ir pārāk sauss gaiss mājās. Te var palīdzēt telpu mitrināšana, izmantojot speciālus mitruma izsmidzinātājus vai, piemēram, noliekot uz radiatoriem mitru dvieli. 

Atceries! 

Ja iesnas ir tik lielas, ka veidojas apsārtums ap degunu, var lietot kādu dziedējošu, cinku saturošu krēmu, dažkārt palīdz arī lūpu balzams, jo tas satur vazelīnu, kas veido aizsargkārtu. 

Zaļie puņķi

Ja ilgstoši ir zaļie, biezie puņķi, ir risks, ka var veidoties iekaisums ausīs vai deguna blakusdobumos. Šādu iesnu gadījumā ieteicams doties pie ārsta, lai pārliecinātos, ka ar ausīm viss ir kārtībā. Tajā pašā laikā zaļie puņķi automātiski nenozīmē vidusauss iekaisumu. Tomēr jāapzinās, ka tas ir vājais punkts, jo mazam bērnam dzirdes kanāli ir šaurāki un labāk apasiņoti. 
Otrs risks – deguna blakusdobumu iekaisums, jo šie dobumi ir ar degunu savienoti dobumi galvaskausa kaulos. Šos dobumus izklāj gļotāda, kuras veidotās gļotas parasti aizplūst uz deguna dobumu. Ja gļotu noplūde ir traucēta, deguna blakusdobumi iekaist. Par deguna blakusdobumu iekaisumu var liecināt strauji paaugstinājusies temperatūra, sagurums, slikta pašsajūta. Arī šajā gadījumā jādodas pie ārsta. 

Ja palīdz jūras ūdens vai viegls sālsūdens, to noteikti var lietot. Bet bieži aizlikta deguna atvēršanai ar šiem paņēmieniem var būt par maz. 

Deguna šņaukšana

Viedokļi par deguna kopšanu mazam bērnam dalās ne tikai vecāku, bet arī speciālistu vidū. Ir speciālisti, kuri uzskata, ka deguna atsūkšana nav labākais risinājums, lai tīrītu degunu, taču degunam iespēju robežās ir jābūt brīvi elpojošam, tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var lietot gan atsūkšanas metodi, gan skalošanu ar jūras ūdeni. Interesanti, ka daļa bērnu gluži dabiski atrod veidu, kā deguna sekrētu šņaukt uz iekšu. Un to vajag ļaut. Izdalījumu vilkšana aizdegunē ir fizioloģiska, jo atbilst deguna gļotādas skropstiņu kustību virzienam. 

Ja palīdz jūras ūdens vai viegls sālsūdens, to noteikti var lietot. Bet bieži aizlikta deguna atvēršanai ar šiem paņēmieniem var būt par maz. Vecākiem nav pamata raizēties, ja bērns nedaudz lielākā vecumā vēl nemāk izšņaukt degunu. Ir bērni, kuri šo prasmi apgūst jau divu vai trīs gadu vecumā, bet ir tādi, kam deguna šņaukšanas prasme veidojas tikai piecos gados. Un arī tas ir normāli.

Reizēm vecāki cenšas pieiet radoši, veicinot bērna šķaudīšanu, bet vienmēr jāvērtē, vai tas tiešām ir nepieciešams. Pastāv iespēja iegādāties dažādus iesnu atsūkšanas sūknīšus – gan mehāniskos, gan elektroniskos. Tos vajadzības gadījumā lietot ir daudz labāk nekā vest bērnu uz procedūrām poliklīnikā. Ja bērns jau iemācījies degunu izšņaukt, to nedrīkst darīt strauji un spēcīgi. Deguns jāšņauc saudzīgi, aizspiežot vienu un tad otru nāsi.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA: 
    1. Allan, G. M.; Arroll, B. Prevention and treatment of the common cold: making sense of the evidence. Pieejams šeit.
    2. McGann, K. A.; Long, S. S. Respiratory tract symptom complexes. Principles and Practice of Pediatric Infectious Diseases. 5th ed. Eds.: S. S. Long, C. G. Prober, M. Fischer. Philadelphia, PA: Elsevier, 2018. 
    3. Milgrom, H.; Sicherer, S. H. Allergic rhinitis. Nelson Textbook of Pediatrics. 20th ed. Eds.: R. M. Kliegman, B. F. Stanton, J. W. St. Geme, N. F. Schor. Philadelphia, PA: Elsevier; 2016.