Saaukstēšanās laiks. Kam jābūt ģimenes aptieciņā?

Statistika rāda, ka Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā patērējuši krietni vairāk medikamentu nekā, piemēram, 2013. gadā, neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits samazinās. [1] Un tas attiecas arī uz bērnu ārstēšanu, tostarp uz tendenci lietot dažāda veida medicīnas līdzekļus profilaktiskā nolūkā. Bet patiesība ir, ka bērna veselību šādā veidā profilaktiski nevar nosargāt. Medikamenti jālieto tikai tad, ja ir problēma un zāļu lietošanai ir pamatojums. 

Kam tad būtu jābūt katrā mājā?
Ja mājās nav slimnieku ar īpašām prasībām un vajadzībām, tad aptieciņā ir jābūt dažām pirmās nepieciešamības lietām, ko izmantot vajadzības gadījumā, bet ne ar mērķi lietot profilaktiski. 
Lai nakts melnumā nav jāsteidzas meklēt diennakts aptieku, mājas aptieciņā ieteicams turēt:

    • animizējošu līdzekli deguna tūskas noņemšanai un elpošanas atvieglošanai. Ir svarīgi ievērot uz iepakojuma rakstīto lietošanas intervālu un dienu skaitu, jo, lietojot ilgāk, deguna gļotādai tiek nodarīts kaitējums. Var zināmā mērā veidoties „atkarība” jeb medikamentozā tūska, kā dēļ regulāri ir nepieciešams degunā kaut ko pilināt, lai tas funkcionētu tā, kā daba to ir paredzējusi. Ja iesnas ir ieilgušas, jāvēršas pie speciālista, nevis pašiem jāeksperimentē ar dažādiem aptiekās nopērkamiem līdzekļiem; 

    • antihistamīnu. Tas ir preparāts, kura tiešais mērķis ir alerģijas samazināšana, bet tam ir arī tūsku mazinoša iedarbība; 

    • fitopreparātus, kas veicina aizdegunes tīrīšanos. Lai arī šiem preparātiem ir dabiska izcelsme, tie jālieto vajadzības gadījumā, nevis profilakses nolūkā;

    • termometru. Lai arī vecāki parasti savus bērnus labi pazīst un bieži vien pēc izskata var pateikt, vai un cik liela atvasei ir temperatūra, termometrs tomēr ir objektīvs rādītājs; 

    • temperatūru pazeminošu līdzekli (ibuprofēnu vai paracetamolu). Bet arī tas jālieto tikai tad, kad patiešām ir nepieciešamība. Ir bērni, kuriem pie paaugstinātas temperatūras sākas krampji, un viņiem temperatūru mazinošu līdzekli var dot jau agrāk – kad ir aptuveni 38 grādi pēc Celsija –, bet citiem bērniem pazemināt temperatūru nav nepieciešams, līdz tā nav sasniegusi 39 grādu atzīmi.
Ja ir salīdzinoši augsta temperatūra, bet bērns jūtas labi, zāles dot nevajag. Vienu devu var iedot īsi pirms gulētiešanas, lai mazais nakti pavadītu mierīgāk un labāk atpūstos.
Reizēm, īpaši – ja ir gripa, var būt vajadzība zāļu devu iedot agrāk. To var darīt, darbības iepriekš saskaņojot ar ārstu. Temperatūru pazeminošas zāles svarīgi dot atbilstoši bērna svaram. Ļoti bieži temperatūru veiksmīgi var mazināt, izmantojot vēsas kompreses. Bērnu sasegt nepieciešams tikai tad, ja viņam ir drudzis, kā dēļ salst. Ja bērns jūtas tik labi, ka grib celties un kustēties, nav jācenšas viņu par katru cenu noturēt gultā; 

    • iesnu atsūcēju (noderēs pašiem mazākajiem). 

Ja bērns regulāri nesūdzas par kakla sāpēm, tad nav pamata turēt mājās kakla sāpes mazinošus līdzekļus vai medikamentus pret klepu. Savukārt klepošana bērniem ļoti bieži ir nevis vīrusu vai saaukstēšanās dēļ, bet iesnu izraisīta. Un tad neko īpaši lietot nav nepieciešams, vienīgi jāmazina iesnu simptomi. Ja bērns iesnu dēļ elpo caur muti, dažkārt var iepūst kādu speciālo eļļu, lai pasargātu kaklu. Ja bērnam patiešām būs klepus, ārsts izrakstīs piemērotākos līdzekļus. 

Ņem vērā! Ja bērns no rīta sūdzas, ka nejūtas labi, nevajadzētu iedot zāles un vest uz bērnudārzu. Ja bērnu regulāri ar sliktu pašsajūtu ved uz dārziņu, tad gan var sākt runāt par to, ka slimība var kļūt hroniska. Ir atsevišķas situācijas, kad vecākiem jābūt uzmanīgiem, piemēram, ja bērnam vienu reizi ir bijušas sāpošas ausis, pastāv iespēja, ka būs atkārtoti. Tas nozīmē, ka vecākiem būtu jāklausās, ko saka pats bērns. Ja sūdzas par ausu sāpēm, šādi signāli jāuztver gana nopietni. 
 

Tik svarīgā profilakse
Ļoti daudzos gadījumos, lai nevajadzētu nonākt līdz medikamentu lietošanai, ir svarīgi ievērot profilaktiskus pasākumus, kas sevī ietver telpu vēdināšanu, regulāru roku mazgāšanu, kustības, laikapstākļiem atbilstošu apģērbu, veselīgu un sabalansētu uzturu, sezonai atbilstošu augļu un dārzeņu iekļaušanu ēdienkartē, šķiedrvielām bagātu uzturu.

Neaizmirst padzerties!
Arī regulāra ūdens lietošana ir profilaktisks pasākums. Un noteikti jāuzsver, ka jebkuras slimības gadījumā īpaši svarīgi dzert daudz ūdens. Ja iet grūti ar padzeršanos, vecākiem jābūt ļoti radošiem, lai bērns saņemtu nepieciešamo ūdens apjomu. Un te labs rādītājs, cik bieži bērns čurā un kādā krāsā ir urīns. Jāsaprot, ka organismam ir grūti cīnīties, ja šķidruma nav pietiekamā daudzumā. 

Ārste stāsta, ka viņas pieredzē ir bijuši vecāki, kuri tā vietā, lai mudinātu atvasi slimošanas laikā dzert ūdeni, ir regulāri slimnīcu apmeklētāji, lai bērnam uzliktu sistēmu. „Tomēr arī šādas lietas neļauj bērnam augt līdzatbildīgam rūpēs par savu ķermeni. Ja, piemēram, trīsgadnieks slikti dzer, viņu parasti ir viegli motivēt, piemēram, liekot uzzīmēt puķīti par katru padzeršanās reizi.” 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA:
1. Zāļu patēriņa statistika 2017. Zāļu valsts aģentūra, 2018. Pieejams šeit.

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos.

Lejuplādēt PDF formātā
Atvērt lasīšanai online