Biedējoša slimība ar skanīgu nosaukumu – laringīts

Laringīts ir balsenes iekaisums, ko izraisa augšējo elpceļu vīrusi, piemēram, paragripas vai adenovīrusi, kas Latvijā sastopami no novembra līdz martam, tāpēc arī šajā laikā mazuļi visbiežāk slimo. Biežāk laringīts skar mazus bērnus, sākot no zīdaiņa vecuma līdz diviem trim gadiem, specifisko anatomisko īpatnību dēļ. Daudz retāk slimo bērni pēc piecu gadu vecuma. Lielākiem bērniem laringīta simptomi mazāk izteikti. Tāpat kā saaukstēšanās gadījumā, vīruss atrodas siekalās un deguna izdalījumos un inficēšanās notiek pa gaisu, cilvēkam klepojot, šķaudot vai šņaucot degunu.

Izteiktākā laringīta izpausme ir balss aizsmakums. Izplatītākais ir akūts laringīts, kas sākas pēkšņi, kad bērns vakarā aiziet gulēt vesels, bet naktī mostas ar elpas trūkuma lēkmi un rejošu klepu. Pa dienu, kad mazulis spēlējas, skraida, normāli ēd un dzer, gļotas nemēdz nosēsties balsenes apvidū, tāpēc gļotādas tūska mazāk izteikta.

Ja elpošana paliek sekla un sēcoša (gārdzoša, jo nevar ievilkt gaisu balsenes tūskas dēļ), bērnam ir smakšanas pazīmes, nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Tās vieglāk izdalās, tādēļ klepus un elpas trūkums nav tik izteikts. Toties naktī gļotādas tūska pieaug balsenes apvidū, izraisot elpceļu nosprostojumu. Bērnam rodas grūtības ar ieelpu. 

Akūts laringīts 

Akūts laringīts parasti saistīts ar vīrusu infekciju, (kas reizēm ir atsevišķa vīrusa vienīgā izpausme vai, vīrusam esot agresīvākam, pievienojas arī citi simptomi) kas veidojas kā iesnu, deguna blakusdobumu, elpvada, bronhu vai plaušu iekaisumslimību komplikācija.

Zināšanai!

Arī sastrutojuši zobi un mandeles var izraisīt laringītu. Šādi bērni vienkārši slimo biežāk, jo viņiem ir hronisks iekaisuma perēklis, kas pievelk virusus daudz biežāk. Tāpat akūts laringīts var rasties pēc balsenes traumām vai nepareizi lietotām antibiotikām. To var izraisīt arī nelabvēlīgi ārējās vides faktori (sausa un karsta gaisa, putekļu, dažādu kaitīgu gāzu ieelpošana). Akūts laringīts var būt dažu infekcijas slimību (masalu, skarlatīnas) simptoms. 

Kas liecina par laringītu?

• paaugstināta ķermeņa t°;
• galvassāpes;
• skrāpējoša sajūta, sausums un sāpes kaklā;
• apgrūtināta norīšana;
• klepus (sākumā sauss, pat sāpīgs, vēlāk ar krēpām);
• aizsmakums;
• nespēja runāt;
• klepus ar neparastu, rejošu (kā suns) skaņu.

Svarīgi! Maziem bērniem akūta laringīta komplikācijas var būt dzīvību apdraudoši elpošanas traucējumi, kurus rada balsenes gļotādas tūska vai aplikumi. Ja elpošana paliek sekla un sēcoša (gārdzoša, jo nevar ievilkt gaisu, dēļ balsenes tūskas), bērnam ir smakšanas pazīmes, nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Kā ārstē akūtu laringītu?

Svarīgs veiksmīgas ārstēšanas priekšnoteikums ir balss saudzēšana (lielākiem bērniem un pieaugušajiem). Palīdz dažādu medikamentu inhalācijas (kuras nozīmējis ārsts), siltu dzērienu lietošana un kaklu saudzējošs uzturs.

Laringīta lēme naktī

Parasti dienas laikā bērns jutīsies salīdzinoši labi, bet laringīta lēkmi piedzīvos tieši naktī. Ja sākas lēkme, tas tiešām var likties biedējoši, jo liekas, ka bērns smok. Ko darīt? Ja telpā ir centrālapkures sausais gaiss, uzreiz vajag atvērt logu un pienest bērnu pie tā, lai viņš ieelpo vēso, mitro āra gaisu. Paralēli telpā nepieciešams mitrināt gaisu. Tāpat bērnam vajag dot padzerties jebkādu dzērienu, kas bērnam garšo. Šādā situācjā tas var būt arī kaut kas mazāk veselīgs. 

Nedrīkst veikt veikt kumelīšu vai eikaliptu inhalācijas, jo aromātiksas vielas var izsaukt alerģisku reakciju. Tāpat bez ārsta ziņas nevajadzētu dot atkrēpojošus līdzekļus. Ja klepus lēkme nepāriet, vecāki var bērnu silti saģērbt un izvest laukā (atvērt logu vai iziet uz balkonu), jo vēsais, mitrais gaiss palīdzēs mazināt elpceļu tūsku.

Parasti laringīts  ilgst četras piecas dienas, klepus lēkmes iespējams ārstēt mājās ar ģimenes ārsta konsultāciju vai uzraudzību. Pēc tam klepus lēkmes samazinās, un bērns ātri vien izveseļojas. Viss atkarīgs no bērna vispārējā stāvokļa un slimības simptomiem.

Hronisks laringīts

Ja laringīta simptomi ilgst vairāk par trim nedēļām, šo saslimšanu jau sauc par hronisku laringītu. Ja akūts laringīts bieži atkārtojas, var rasties hronisks laringīts, kas tomēr biežāk raksturīgs pieaugušajiem. Hronisku laringītu visbiežāk izraisa:

• pārmērīga balss saišu piepūle (dziedātāji, skolotāji);
• smēķēšana;
• alkohola lietošana.

Reizēm hronisku laringītu veicina elpošanas grūtības, kas saistītas ar fizioloģiju - ir deguna starpsienas izliekums, palielinātas deguna gliemežnīcas un mandeles, ir deguna polipi.

Kā ārstē hronisku laringītu?

Hroniska laringīta gadījumā jānovērš visi slimību veicinošie faktori. Tas nozīmē, ka jāievēro kaklam saudzīgs dzīvesveids. Grūtāk ir tiem cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar runāšanu. Vieglāk vajadzētu būt tiem, kuri par daudz smēķē un lieto alkoholu. Taču zinām arī to, ka no atkarībām atteikties ir sarežģīti. Tāpat svarīgi ievērot darba drošības nosacījumus – ja ir darbs ar kaitīgām vielām, arī mājās jālieto individuālie respiratori, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas. Dzīvokļos ar centrālapkuri gaisa mitrumu palielina, apsildīšanas iekārtas tuvumā novietojot trauku ar ūdeni. Liela nozīme ir organisma norūdīšanai, higiēniskam dzīves veidam.

Zināšanai! Balss atpūtināšana nozīmē vispār nerunāšanu. Arī nečukstēt, jo šis process balss saites vēl vairāk par normālu runāšanu.