10 globāli veselības draudi – ja tos neierobežos, mirs miljoni
No klimata pārmaiņām līdz antibiotiku rezistentām baktērijām – Pasaules veselības organizācija nosauc desmit draudus globālās veselības jomā.
Ja vien šie draudi netiks laikus novērsti, miljoniem cilvēku
dzīvība visā pasaulē tiks apdraudēta.
Vakcināciju noliedzēji
Vakcināciju noliedzēji ir starptautiska problēma. Atteikšanās no
pieejamām vakcīnām draud ar tādu slimību izplatīšanos, kas jau
vairākus gadu desmitus vairumā pasaules valstu ir izskaustas.
Vakcinācija ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā izvairīties
no slimībām. Pašlaik vakcīnas novērš 2 līdz 3 miljonu nāves gadā.
Veselības aģentūra ceļ trauksmi, ka izvairīšanās no vakcīnām
atpakaļ “atsauc” tādas slimības, kas citviet jau veiksmīgi tikušas
izskaustas, piemēram – masalas.
Antibiotiku rezistentas baktērijas
Antibiotiku uzvaras gājienam ir arī tumšā puse, proti, zāļu
pārmērīga un nepareiza lietošana izraisījusi neskaitāmus baktēriju
paveidus, kas ir rezistenti (nejūtīgi) pret antibiotikām. Parazītu,
baktēriju, vīrusu un sēnīšu spēja pretoties zālēm draud cilvēci
aizvest atpakaļ laikā, kad tādas infekciju slimības, kā pneimonija,
tuberkuloze, gonoreja, salmoneloze u.c. nebija
ārstējamas.
Gaisa piesārņojums un klimata pārmaiņas
Piesārņots gaiss ik gadu nogalina ap 7 miljoniem cilvēku visā
pasaulē. Netīram, emisijas gāzu piesārņotam gaisam pakļauti ap 90%
pasaules iedzīvotāju. Mikroskopiskās daļiņas, kas atrodas gaisā,
spēj nonākt cilvēka asinsrites sistēmā, izraisot kaitējumu plaušām,
sirdij un smadzenēm. Apvienoto Nāciju Organizācija teic, ka laikā
no 2030. līdz 2050. gadam klimata pārmaiņas varētu izraisīt
papildus 250 000 nāves gadījumu gadā.
Gripas pandēmija
Šogad dominējošais gripas vīruss smagi pakļauj pat tādus cilvēkus,
kuriem nav blakus slimību. ASV kopš gripas epidēmijas sākuma jau
miruši 13 bērni. Lai gan gripas vīrusu aprite tiek nepārtraukti
uzraudzīta, rodas arvien jauni vīrusa paveidi. Drošākais līdz šim
izgudrotais veids, kā sevi pasargāt no gripas, ir
vakcīna.
Augsta apdraudējuma slimības, kā Ebolas vīruss
Brīdī, kad pasaule domāja – Ebolas vīrusu izdevies kontrolēt, divi
milzīgi Ebolas uzliesmojumi izpostījuši Kongo Demokrātiskās
Republikas daļas. Abu uzliesmojumu laikā vīruss skāra aptuveni
miljons iedzīvotāju. Papildus Ebolai zinātnieki mēģina rast
risinājumus vairākiem citiem apdraudošiem vīrusiem, kā piemēram
Zikas vīrusam.
Ne-infekciju slimības
Lai gan infekcijas slimības un to augstais izplatīšanās risks
joprojām ir viena no lielākajām veselības jomas problēmām pasaulē,
vairāk nekā 70% no visiem nāves gadījumiem izraisījušas tā sauktās
ne-infekciju slimības – vēzis, diabēts, sirds slimības. Aptuveni 15
miljoni cilvēku no šīm slimībām mirst priekšlaicīgi – vecumā no 30
līdz 69 gadiem. Ne-infekciju slimību izplatību rosina pieci
galvenie riska faktori – tabakas lietošana, par maz fizisko
aktivitāšu, alkohols, piesārņots gaiss un nekvalitatīva
pārtika.
Denges drudzis
Kaut kas tik vienkāršs, kā moskīta kodums, var izrādīties nāvējošs.
Aptuveni 40% pasaules teritorijas ir pakļautas tropu drudža riskam.
Denges drudzis izraisa gripai līdzīgus simptomus un īpaši smagos
gadījumos var pat nogalināt. Lielākais slimības izplatības risks ir
Indijā un Bangladešā - lietus sezonas laikā.
Vāja primārā veselības aprūpe
Lai gan mūsdienās kvalitatīvu primāro veselības aprūpi spēj
nodrošināt teju visas attīstītās valstis, pasaulē ir daudz tādu
reģionu, kuros pamatveselības aprūpe ir ļoti vājā līmenī. Daudzās
valstīs joprojām nav atbilstošas pirmārās veselības aprūpes
iestādes.
HIV/AIDS izplatība
Labā ziņa – pasaule ir panākusi milzīgu progresu HIV atklāšanā un
ārstēšanā. Pasaulē šobrīd no HIV tiek ārstēti ap 22 miljoni cilvēku
un tie, kuriem ir palielināts risks inficēties, saņem pretvīrusa
zāles, lai novērstu inficēšanos. Neskatoties uz to, HIV epidēmija
turpina izlatīties, nāvei pakļaujot ap miljonu cilvēku
gadā.
Bads un nabadzība
Aptuveni viena piektā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un
badā, kas, savukārt, izraisa slimību izplatību un nāves gadījumu
pieaugumu.
No portāla Jauns.lv