Vecākiem trūkst pamatzināšanu par zēnu higiēnu. Ārstu ieteikumi veselības un auglības saglabāšanai

Kas būtu jāzina par puišu dzimumorgānu aprūpi jau no pirmajām dienām,  kas jādara, lai saudzētu zēnu reproduktīvo veselību, un kādi sarežģījumi mēdz skart zēnu reproduktīvos orgānus jau agrā bērnībā,  skaidro Bērnu Klīniskās universitātes uroloģe Natālija Bozotova un šīs pašas slimnīcas bērnu ķirurģe Edīte Kurmiņa.

Vecāki nejautā un ģimenes ārsti nepastāsta par svarīgāko, kas par mazu puisīšu dzimumorgānu veselību un kopšanu jāzina jaunajiem vecākiem, 

atzīst gan ģimenes ārsts Reinis Siliņš, gan abas ārstes. Par laimi, pēdējā laikā situācija uzlabojas. Statistika liecina, ka apmēram 7% vīriešu reizi gadā apmeklē urologu, un arī uzlabojas jauno vecāku izpratne par puiku veselību. Viņi uzdod jautājumus, neskaidrību gadījumos nāk uz konsultācijām un izjautā ģimenes ārstus. Tiesa, joprojām ir gadījumi, kad vecāki pie urologa ar ielaistām dēla veselības problēmām ierodas tikai tad, kad pusis jau tuvojas reproduktīvajam vecumam. Bez tā varētu iztikt, ja mammas un arī tēti zinātu zēnu dzimumorgānu kopšanas pamatus un svarīgākās pazīmes, kad vizīte pie ārsta ir neatliekama vai pats steidzama. 
 

Kas vecākiem jāzina par maza zēna aprūpi

Jāsāk ar elementāru higiēnu un vannošanu. Zēniem zīdaiņa vecumā dzimumlocekļa galviņu priekšādiņa nenosedz, kā tas ir pieaugušam vīrietim. Ārste uzsver, ka tas ir pilnīgi normāli – priekšādiņai nav jāvelkas pāri locekļa galviņai. Lielākoties puikām ādiņa no galviņas atbīdās līdz viena gada vecumam.  

Pamazām un dabiskā ceļā vairāk kā 50% puisēnu tas pilnībā notiek līdz 3 gadu vecumam, bet līdz pirmsskolas vecumam tam būtu jānotiek jau visiem zēniem. Dzimumlocekļa galviņa var palikt arī daļēji apsegta, bet šādas situācijas ir jāizvērtē ārstam. Kad sākas dzimumnobriešana, dzimumloceklis palielinās. Parādās nakts erekcija. Šajā periodā ir svarīgi ir sekot tam, vai tas nerada nepatīkamas vai sāpīgas sajūtas. Šeit gan ir nozīme tam, cik ir labs kontakts vecākiem ar bērnu, cik daudz viņš stāsta par savām sajūtām un vai ir gatavs iet pie speciālista par to parunāt. 

Kopumā šis process notiek dabīgi un bez sāpēm, pateicoties keratinizācijai jeb tā saucamajai  “smegmas pērlei”, kas izskatās kā biezpienveida masa zem priekšādiņas. Vecākiem šos veidojumus nebūtu jāaiztiek vai jāmēģina izspiest, bet, ja rodas jautājumi, vispirms jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Dabīgi atbīdīt priekšādiņu no galviņas palīdz arī erekcija, ko piedzīvo arī pavisam mazi zēni. 

Atvilkt vai neatvilkt – strīdus ābols ar dažādiem viedokļiem

Gan ārsti, gan Internetā pieejamā informācija par to, vai priekšādiņa būtu regulāri jāatvelk, dalās. Uroloģe uzsver, ka neko nedrīkst raut vai plēst vaļā ar varu. Darot to ar spēku, priekšādiņas galā veidojas mikroskopiski plīsumi, kas sadzīstot, veidot ļoti mazas, bet neelastīgas rētiņas un priekšādiņas atvilšana paliek patiešām problemātiska. Ar gadiem priekšādiņas pats gals paliek ar šaurāks un tad jau ārsts uzstāda diagnozi – fimoze, kas traucē gan normālai urīna strūklai, gan var radīt dažādus citus veselības riskus nākotnē. 

Katru reizi mazgājoties, priekšādiņu var mazliet pabīdīt, bet darīt to bez spēka pielietošanas. Priekšādiņa lēnām atbīdās un pusaudža vecumā, kad rodas interese par dzimumdzīvi, tā vairs netraucē. 

Sēklinieki – maigs orgāns ar lielām cerībām uz nākotni

Svarīga dzimumorgānu sastāvdaļa ir arī sēklinieki. Kamēr puika ir mammas vēderā, arī viņa sēklinieki ir viņam vēderā. Fizioloģiski ir normāli, ja pirmā pusgada laikā abi sēklinieki noslīd lejā sēklinieku maisiņos. Ja tas nav noticis, ir jādodas pie urologa. 

Bieži vien ģimenes ārsti sūta pie urologa ar pseidokriptorhismu, proti, sēklinieki ir noslīdējuši, bet, kad zēns uztraucās, tie it kā ieraujas, noslēpjas. Tie var būt arī ir noslēpušies tauku krokās, tāpēc ir mazāk pamanāmi. Ja sēklinieks ir kanālā un ir sataustāms, tad riski, ka sēklinieks neattīstīsies, ir mazāki. Ja sēklinieki ir vēdera dobumā, tad jāveic nopietnāka izmeklēšana. 

Pirms pārlieku uztraukties,  svarīgi saprast zēna dzimumorgānu uzbūvi - sēklinieku kanālā ir muskuļi, kas sēklinieku ievelk iekšā, ja ir auksti vai ir uztraukums. Bet ikdienā daba ir paredzējusi, ka sēklinieki atrodas vēsākā vietā ārpus ķermeņa. 

Problēmas ar sēklinieku nenoslīdēšanu būtu jāatrisina līdz bērna pusotra gada vecumam. Parasti ir nepieciešama ķirurģiska palīdzība, lai tos “novilktu” lejā. Tad tas vēlāk tas neatstāj sekas uz spermatoģenēzi jeb auglību. Arī onkoloģisku saslimšanu riski neattīstītam, siltumā esošam sēkliniekam ir lielāka.

Mediķes aicina īpašu uzmanību mazo puisīšu dzimumorgānu veselībai un higiēnai pievērst tieši tēviem, kas ir taču pieauguši un zinoši vīrieši. 

Ārstu viedokļi par to, vai autiņbiksītes ietekmē auglību, nav viennozīmīgi. “It kā, attīstoties modernām tehnoloģijām, ir noliegta autiņbiksīšu siltuma ietekme uz veselību, bet ir jāpaiet vairāk laikam, lai mēs tiešām varētu izvērtēt autiņbiksīšu atstātu ietekmi uz vīriešu veselību. Tomēr kā praktizējošs urologs iesaku zēnus laicīgi radināt pie podiņa, lai nav arī citas problēmas,” stāsta  Natālija Bozotova. 

Vecāku bažas – dzimumlocekļa izmērs

Pirmā dzīves gada laikā vairums jaundzimušo ir diezgan apaļīgi. Tauciņi, kas izkārtojas pa visu ķermeni, dzimumlocekļa izmēru “slēpj”, bet vecāki, redzot it kā mazo “krāniņu”, ir ļoti noraizējušies. Uroloģe mierina, ka tas ir viens no normāliem attīstības posmiem, bet, kad bērns sāk kustēties, mazulis paliek slaidāks, proporcijas mainās un visi izmēri paliek normāli. 

Kas puikam jāmāk darīt pašam? 

Kad puika pats jau prot nomazgāties, tas ir jāiemāca darīt pareizi. Atšķirībā no meitenēm, mazgājoties, puišiem nav jāievēro kādas īpašas nianses. Pietiek, ja viņi vienkārši iemācās nomazgāties -  ir jānomazgā gan dibens, gan dzimumorgāns. Zēnu apmazgāšanai labi der bērnu ziepes, speciāli līdzekļi nav jāiegādājas. 

Ja priekšādiņu ir iespējams pacelt, tad to dara, visu nomazgā, nosusina un atgriež priekšādiņu atpakaļ. Ja priekšādiņu atpakaļ neatgriež, var veidoties tā saucamā parafimoze – dzimumlocekļa galviņa tiek saspiesta ar priekšādiņu, var sākt veidoties tūska un iekaisums, kad jau ir vajadzīga akūta speciālista palīdzība. 

Urīnceļu infekcijas zēnam un sāpes sēkliniekos – tas ir nopietni 

Ja meitenēm fizioloģisku īpatnību dēļ urīnceļu infekcijas rodas biežāk un tās vienkārši izārstē ar antibiotikām, tad puikām urīnceļu infekciju iemesli vienmēr ir jānoskaidro. No dabas zēniem šādas infekcijas ir daudz retāk, jo organisms ir daudz labāk pasargāts no kairinātāju un baktēriju iekļūšanas urīnsistēmā. Kļūda, ko pieļauj ģimenes ārsti, ir antibiotiku izrakstīšana, neveicot nepieciešamās pārbaudes. “Zēnam ir jānovelk bikses, jāapskata, vai diskomforta iemesls nav fimoze. 

Svarīgi ir pareizi savākt urīna analīzes, pirms tam pareizi nomazgājoties un savācot vidējo strūklu. 

Ārējai urīnkanāla atverei jābūt redzamai un strūklai jāiet tieši trauciņā. Vēl jāievēro, lai nododot analīzes, netiktu “izskalota” vieta starp priekšādiņu un locekļa galviņu, citādi analīzes parasti ir sliktākas nekā ir patiesībā un tiek nozīmētas antibiotikas, kas nemaz nav vajadzīgas,” tā uroloģe. 

Kad mazi zēni steidzami jāved uz slimnīcu

Neatkarīgi no tā, vai ir diena vai nakts, sāpes sēkliniekos ir absolūta indikācija nekavējoties doties uz slimnīcu vai meklēt neatliekamo palīdzību. 

“Ja dēls sūdzas par sāpēm sēkliniekos, nemeklējiet ambulatoro ārstu, jo nozīme ir stundām, kuru laikā situāciju var glābt," saka bērnu ķirurģe Edīte Kurmiņa un nosauc trīs situācijas, kuras spēj izvērtēt tikai pieredzējis bērnu ķirurgs stacionārā. 

Sāpes dzimumorgānu rajonā un sāpes sēkliniekos jeb akūta sēklinieka sindroms var rasties pēc traumas vai vienkārši bez redzama iemesla. Dažreiz var redzēt pietūkumu, apsārtumu, bet ne vienmēr.

• Zem akūtā sēklinieka sindroma var slēpties iekaisums, kas mazu bērnu gadījumā biežāk beidzās ar ķirurģisku iejaukšanos.
• Sāpēt var sēklinieka piedēklīša sagriešanās, kad tam tiek traucēta apasiņošana un piedēklis iet bojā.
• Bet visnopietnākā lieta ir sēklinieka sagriešanās, kad ir jārīkojas ļoti ātri. Sēklinieku var glābt pirmo 6 stundu laikā. Ja to pamana vēlāk, tad, iespējams, ka operācijas laikā sēklinieks ir jāizņem.

Visas šīs situācijas ārēji izskatās vienādi, bet reālo situāciju var novērtēt tikai ārsts, kas ar to nodarbojas ikdienā. 

Apgraizīšana pasaulē kļūst par atzītu profilaktisku metodi

Latvijas sabiedrībā reakcija uz priekšādiņas apgraizīšanu, ko piekopj daudzās pasaules reliģijās, joprojām ir visai vētraina un noliedzoša. “Priekšādai vecāki ir pieķērušies kā pie dārguma, bet uz pierādījumiem bāzēta  medicīna ir pierādījusi, ka apgraizītiem vīriešiem ir mazāki infekciju un citu sarežģīto slimību riski ir mazāki nekā vīriešiem, kas bērnībā nav bijuši apgraizīti. Valstīs, kur ir attīstīta preventīvā medicīna, zēnus apgraiza uzreiz pēc dzimšanas un tam nav saistības ar reliģiskiem apsvērumiem. Ja piedzimstot, var redzēt, ka būs komplikācijas ar priekšādiņu, ārstes iesaka veikt apgraizīšanu jau laicīgi, neuztverto to par traģēdiju,” tā par šo diskutablo mūsu platuma grādos jautājumu viedokli pauž bērnu uroloģe. 
 

Mediķes aicina īpašu uzmanību mazo puisīšu dzimumorgānu veselībai un higiēnai pievērst tieši tēviem, kas ir taču pieauguši un zinoši vīrieši. 

Visu raidījumu var noklausīties LR-1 "'Ģimenes studijas" arhīvā.