Vēzis nākotnē - arvien ārstējamāks ar jaunām un revolucionārām iespējām
Šonedēļ pasaulē tiek atzīmēta Pretvēža diena, kuras mērķis ir vairot iedzīvotāju izpratni par onkoloģiskām saslimšanām, to profilaksi un ārstēšanu. Latvijā ar diagnozi vēzis dzīvo aptuveni 77,3 tūkstoši iedzīvotāju*, teju par 30% vairāk nekā pirms desmit gadiem, kas saskan ar globālo tendenci – ar vēzi slimo arvien vairāk.
Latvijā pārstāvētie pasaules vadošie zāļu ražotāji -
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) -
Pretvēža dienā atgādina par jaunākajiem sasniegumiem vēža
ārstēšanā. Tie ļauj cerēt, ka vēzis paredzamā nākotnē kļūs arvien
labāk ārstējama slimība ar garu mūžu un labu dzīves kvalitāti.
Ārstē ar individuālu pieeju
Pēdējos gados zāļu ražotāju un zinātnieku sadarbības rezultātā vēža
ārstēšanu papildina radikāli jaunas un cerīgas terapijas iespējas,
kas būtiski maina vēža ārstēšanas principus. Viena no šādām jaunām
vēsmām, kas vēža ārstēšanā tiek piesaukta arvien biežāk, ir
personalizētā pieeja.
Ņemot vērā, ka viens un tas pats vēža veids katra cilvēka
organismā attīstās un uzvedas atšķirīgi, audzēja parauga
izmeklēšana ļauj noteikt audzēja gēnu izmaiņas vai mutācijas un
nozīmēt terapiju, kas ir vispiemērotākā konkrētā audzēja veidam un
pacienta stāvoklim.
Vislielākie panākumi šajā jomā pagaidām saistās ar metastātiska
nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanu. Tas ir pirmais audzējs pasaulē,
kam sākta sen gaidītā audzēju gēnu kartēšana, kas pēc padziļinātas
gēnu analīzes tālāk ļauj piedāvāt personalizētu ārstēšanu,
izvēloties piemērotākās iedarbības zāles.
Molekulāri mērķtiecīgas zāles
Vienlaikus vēža ārstēšanā arvien plašāk tiek izmantota arī
mērķterapija, kas tie dēvēta arī par „molekulāri mērķtiecīgām
zālēm”. Atšķirībā no ķīmijterapijas, mērķterapija ir īpaša ar to,
ka vēža augšanu un izplatību aptur molekulārā līmenī, izmantojot
specifiskas molekulas. Mērķterapija var iedarboties dažādi – bloķēt
vēža šūnu augšanu un izplatību, veicināt šūnas bojāeju, vai arī
stimulēt imūnsistēmu pašu aktīvi iesaistīties bojāto šūnu
neitralizēšanā.
Tradicionālā ķīmijterapija nokauj ne tikai vēža šūnas, bet
iedarbojas arī uz organisma labajām šūnām, kas pacientam rada
nevēlamas blaknes un pasliktina dzīves kvalitāti. Savukārt
mērķterapija iedarbojas tikai uz konkrētu mērķi vēža šūnā, kas
būtiski samazina nepatīkamās blakusparādības.
Pēdējo gadu laikā vēža ārstēšanā sevi pieteikuši vairāki
veiksmīgi mērķterapijas medikamenti. Viens no tiem ir zāles
HR+/HER2- metastātiska krūts vēža ārstēšanai, kas bloķē enzīmus,
kuriem ir būtiska nozīme vēža šūnu augšanas un dalīšanās procesa
regulēšanā.
Jaunās mērķterapija zāles ļauj veiksmīgi ārstēt arī melanomu ar
BRAF gēnu. Lielas cerības saistās ar plaušu vēža, īpaši nesīkšūnu
audzēja, ārstēšanu, kam radīta speciāla un efektīva mērķterapija,
kā arī prostatas, olnīcu un zarnu vēža ārstēšanu.
Kaut gan mērķterapija ir daudzsološa un cerīga, pagaidām ārsti to
var pielietot tikai dažu vēža veidu ārstēšanā, tāpēc pētījumi
arvien turpinās.
„Jaunu zāļu izstrāde ir ilgstošs, sarežģīts un arī ļoti dārgs
process. Lai izstrādātu jaunas zāles atbilstoši visaugstākajiem
kvalitātes, efektivitātes un drošības standartiem, no pirmās
aktīvās vielas sintēzes brīža ir nepieciešami 12 – 13 gadi,”
skaidro Dr. Valters Bolēvics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko
firmu asociācijas izpilddirektors.
Imūnterapija – jauna ēra vēža ārstēšanā
Pēdējos gados kā jaunas un daudzsološas ēras aizsākums vēža
ārstēšanā tiek pieteikta arī imūnterapija. Tās pamatā ir paša
organisma spēja atrast un iznīcināt vēža šūnas, līdzīgi kā notiek
organisma cīņa ar baktērijām un vīrusiem.
Atšķirībā no vīrusiem, kurus organisms viegli atpazīst, vēža šūnas
bieži mēdz maskēties un slēpties, līdz ar to organisma
aizsargreakcija „nenostrādā”, vai arī tā nav pietiekami spēcīga
cīņā ar ļaundabīgajām vēža sūnām.
Tāpēc imūnterapijas mērķis ir aktivizēt imūnsistēmu, liekot tai
aktīvi atpazīt un iznīcināt vēža šūnas.
Imūnterapijas veidi ir dažādi. To vidū ir, piemēram,
monoklonālās antivielas jeb cilvēku radīti imūnās sistēmas proteīnu
(antivielu) līdzinieki, kuru uzdevums ir piesaistīties noteiktam
mērķim jeb vielām, kas atrodas uz vēža šūnas virsmas un palīdzēt
imūnsistēmai atpazīt un iznīcināt vēža šūnas.
Vēl viena imūnterapijas medikamentu grupa ir kontrolpunktu
inhibitori (check-point inhibitors), kas „atbrīvo” imūnsistēmas
uzraugošo funkciju, ļaujot atpazīt un uzbrukt vēža šūnām.
Lai jaunie un daudzsološie pretvēža medikamenti kļūtu pieejamāki
arī Latvijas pacientiem, ārvalstu zāļu ražotāji uzskata, ka ir
būtiski turpināt pērn valstī aizsāktās reformas onkoloģijas nozarē,
paredzot gan lielāku finansējumu nozarei kopumā, gan jaunu zāļu
aktīvāku iekļaušanu kompensējamo medikamentu sistēmā.
*https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika
Avots: EFPIA (Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju
federācija) https://www.efpia.eu/