"Citi bērni aug kā sēnes, tikai mans tāds maziņš". Par augšanas problēmām stāsta endokrinoloģe Dzīvīte-Krišāne

Mēdz teikt, ka bērni aug kā sēnes pēc lietus, bet izrādās – ne visi! Ir mazuļi un vēlāk arī skolas vecuma bērni, un pat pusaudži, kuri ir krietni mazāki par saviem vienaudžiem. Vai gluži otrādi – ievērojami lielāki. Iemesli ir dažādi – gan no vecākiem mantots neliels vai liels augums, gan dažādas slimības, gan arī ar augšanas hormona izstrādi saistītas problēmas. 

Bērna ģimenes ārstam regulāri ir jāseko līdzi tam, kāda ir individuālā augšanas līkne katram bērnam līdz pat augšanas perioda beigām.

FOTO: Shutterstock.com

Bērna ģimenes ārstam regulāri ir jāseko līdzi tam, kāda ir individuālā augšanas līkne katram bērnam līdz pat augšanas perioda beigām.

Par bērnu veselīgu augšanu un par augšanas traucējumiem – pārāk mazu vai pārāk lielu augumu – stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne.

 

Augšanas hormons cilvēka organismā izdalās visu mūžu, tikai dažādos vecuma periodos atšķirīgā daudzumā. Ievērojamāko ķermeņa masas un garuma pieaugumu cilvēks piedzīvo pirmajā dzīves gadā. 

 

  • Bērna svars no dzimšanas brīža līdz gada vecumam var dubultoties vai pat trīskāršoties, bet augums pieaugt gandrīz uz pusi. Kopumā pirmā dzīves gada laikā bērns izaug par 23–28 centimetriem.
     
  • No viena līdz trīs gadu vecumam bērna augšanas ātrums ir 7,5–13 centimetri gadā. 
     
  • No četru gadu vecuma līdz pubertātes sākumam (meitenēm – 9–11, zēniem – 10–13 gadu vecumam) bērns aug vienmērīgā ātrumā – 5–6 centometri gadā. Tā kā meitenēm pubertāte sākas nedaudz agrāk, viņas pusaudža vecumā mēdz būt augumā garākas par zēniem, taču drīz vien viss mainās – puiši augšanas ziņā panāk un pat apsteidz meitenes.
     
  • Otrs straujākais augšanas posms cilvēka mūžā ir pubertāte (11–15 gadu). Augšanas ātrums pubertātes laikā lielā mērā nosaka to, kāds būs cilvēka augums pieaugušā vecumā. Veselas meitenes pubertātes periodā (vidēji trīs gadu laikā) izaug par aptuveni 25 centimetriem, bet zēni (vidēji četru gadu laikā) – par 28 centimetriem, kaulu masa šajā laikā palielinās 4–6 reizes.


Mērīšanas regularitāte

  • Bērna ģimenes ārstam regulāri ir jāseko līdzi tam, kāda ir individuālā augšanas līkne katram bērnam līdz pat augšanas perioda beigām.
  • Līdz viena gada vecumam bērna augums un svars jāmēra katru mēnesi.
  • Līdz četru gadu vecumam bērna augums un svars jāmēra reizi pusgadā.
  • No četru līdz 18 gadu vecumam bērna augums un svars jāmēra reizi gadā, ja bērnam ir veselības problēmas, tad biežāk. 
     

Faktori, kas negatīvi ietekmē bērna augšanu

Bērna augšanas process tiek uzskatīts par vispārējās veselības spoguli. Ikviena pārciesta vai esoša hroniska slimība, dažādas infekcijas un galvas traumas zīdaiņa vai bērna vecumā var apdraudēt normālu augšanas norisi. 

 

Vecākās paaudzes teiciens, ka bērni aug miegā, patiešām ir pamatots. Ir pierādīts, ka augšanas hormons izdalās noteiktā laika posmā – apmēram no pulksten 23 līdz vieniem naktī, turklāt tikai tad, ja bērns ir aizmidzis.


Visbiežāk konstatētie iemesli kavētam augšanas procesam ir šādi: iedzimtība (augšanas problēmas bijušas arī bērna vecākiem), vielmaiņas traucējumi, jebkuras hroniskas slimības (piemēram, celiakija, čūlains kolīts, cistiskā fibroze, reimatoloģiskas, onkoloģiskas slimības, hroniska nieru slimība u. c.), augšanas hormona nepietiekamība, vairogdziedzera, aizkuņģa dziedzera, virsnieru garozas un dzimumdziedzeru patoloģijas. Augšanas traucējumus var izraisīt arī nepareizi ēšanas paradumi, nepietiekams uzturs, nepietiekams miega ilgums, nepareizs dienas režīms, dažādi psiho-sociālie un ārējās vides faktori.


Bērni aug miegā

Vecākās paaudzes teiciens, ka bērni aug miegā, patiešām ir pamatots. Ir pierādīts, ka augšanas hormons izdalās noteiktā laika posmā – apmēram no pulksten 23 līdz vieniem naktī, turklāt tikai tad, ja bērns ir aizmidzis. Ja šajā laikā mazais regulāri neguļ, augšanas hormona normāla fizioloģiska izdalīšanās ir traucēta, un tas var ietekmēt augšanu. Visvairāk augšanas hormons izdalās dziļā miega fāzes laikā, kas iestājas 1–2 stundas pēc aizmigšanas, tāpēc svarīgi bērnam nodrošināt netraucētu un pietiekami ilgu miega režīmu. 
 

Samazināts augšanas temps ir tad, ja no trīs gadu vecuma līdz pubertātes laikam bērns aug četrus un mazāk centimetrus gadā. Iespējams, ka kādu gadu viņš nav audzis vispār. 



Šo noteikti der ielāgot arī pusaudžiem, kuriem ir ieradums līdz vēlām nakts stundām atrasties virtuālā vidē. Vai tas nozīmē, ka mūs sagaida maza auguma tīņu paaudze? Tomēr, nē! Akcelerācija – bērnu un pusaudžu fiziskās attīstības un nobriešanas paātrināšanās, kas vērojama visā pasaulē, šīs iespējamās augšanas problēmas kompensē, tomēr veselīgs miegs pubertātes periodā patiešām ir ļoti svarīgs! Nesakārtots un nepareizs miega režīms ietekmē gan vielmaiņas procesus, gan procesus šūnu līmenī. 


Kas jāēd, lai augtu 

Nozīmīga loma augšanā ir arī uzturam. Augšana ir komplekss process, ko ietekmē hormonālā regulācija, vielmaiņa, skeleta veselība, miegs, apkārtējā vide, ģenētika un uzturs. Uzturam jābūt vecumam atbilstošam, veselīgam un pilnvērtīgam. Tam jāsatur minerālvielas, vitamīni, bet augšanu un kaulu nobriešanu īpaši ietekmē kalcijs un D vitamīns. 

Tā kā mēs dzīvojam tādā reģionā, kur no septembra līdz aprīlim saules stari krīt leņķī, kas nav piemērots D vitamīna sintēzei, tad mūsu platuma grādos D vitamīns profilaktiski būtu jālieto visiem. Svarīgi ir arī uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu, kas ir svarīgas muskuļu augšanai, un kalciju, kas iesaistās skeleta kaulu veidošanā. 


Vingrojumi, kas veicina augšanu

Ir viedoklis, ka noteikti vingrojumi, piemēram, karāšanās pie stieņa, var veicināt augšanu. Zinātnisku pierādījumu šim mītam nav, toties fizisko aktivitāšu nozīme gan ir vispāratzītas fakts. No medicīniskās fizikas un biomehānikas zināms, ka kaulam, lai tas attīstītos, briestu un augtu, ir nepieciešamas fiziskas aktivitātes. Tieši mehāniska iedarbība un slodze uz kaulu veicina tā augšanu. Ja bērnam ir sēdoša režīma diena – skola, mūzikas skola, mākslas skola –, kas nav saistīta ar aktīvu darbību, īpaši ir jāpiedomā pie fizisko aktivitāšu plānošanas. 

 

Lasi arī: 5 ikdienā pildāmi vingrojumi kaulus sistēmas nostiprināšanai bērniem. FOTO  
 

Reklāma
Reklāma


Pārāk mazs – ko darīt? 

Zināmā mērā bērna augumu nosaka tas, kādi ir viņa vecāki. Mammas un tēta augumu vienmēr izmanto, aprēķinot bērna paredzamo augumu, kad viņš būs pieaudzis. Nereti ģimenes ārsti vecāku bažas par to, ka mazulis slikti aug, atspēko ar teikumu: „Nu ko gan jūs uztraucaties – paskatieties, kādi jūs paši mazi...”  

 

Bērni, kuriem ir tikai augšanas hormona deficīts, kopumā aug veselīgi, neslimo vairāk kā citi, viņu garīgā attīstība atbilst normai. Vienīgais, kas viņus atšķir no citiem vienaudžiem, ir izteikti mazais augums. 

 


Daļēji vecāku augums un pārmantotā ģenētika ir jāņem vērā, bet pilnībā paļauties tikai uz vecāku augumu nevar. „Ja vecāki paši bērnībā ir slikti auguši un ir maza auguma, iespējams, tas nozīmē, ka viņiem arī ir bijušas augšanas problēmas, kuras tagad ir mantojis bērns. Tāpēc visu norakstīt uz vecāku mazo augumu nevajadzētu – ja ir aizdomas, ir jāizmeklē,” skaidro endokrinoloģe. Interneta vietnē Esaugu.lv var izvērtēt bērna datus un saprast, vai viņš atbilst vecuma vidējām normām. 


Pazīmes, kurām pievērst uzmanību!

Samazināts augšanas temps ir tad, ja no trīs gadu vecuma līdz pubertātes laikam bērns aug četrus un mazāk centimetrus gadā. Iespējams, kādu gadu viņš nav audzis vispār. Kā viena no pazīmēm ir pavisam praktisks vecāku novērojums, ka bērns neizaug no drēbēm. Tādā gadījumā ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas norīkos uz tālākiem izmeklējumiem. 

 

Daudz mazāk (apmēram trešdaļa no augšanas problēmu gadījumiem) ir bērnu ar palielinātu augšanas tempu. Protams, ja ģimenē abi vecāki ir gari, arī bērni būs garāki par vidējo. Uzmanība jāpievērš tam, vai bērnam nav sākusies pāragra pubertāte. Meitenēm šis vecums ir no astoņiem, zēniem – no deviņiem gadiem. Agrīnas pubertātes pazīmes ir krūšu dziedzeru palielināšanās meitenēm, apmatojums padusēs un uz dzimumorgāniem, izdalījumi. Zēniem tie ir palielināti dzimumorgāni. Iemesls visbiežāk meklējams hipofīzē, kas pastiprināti ražo dzimumhormonus stimulējošos hormonus. Ir arī virkne iedzimtu ģenētisku sindromu. 


Iemesli mazam augumam dalās divās lielās grupās
 

  1. Hroniskas slimības
    Vispirms noskaidro, vai maza auguma iemesls nav kāda hroniska slimība, kas skar dažādas orgānu sistēmas. Izplatīts iemesls ir gremošanas trakta slimība celiakija, kas neļauj pilnvērtīgi uzsūkties barības vielām, tāpēc bērns slikti aug. Arī dažādas reimatoloģiskās, onkoloģiskās, imunoloģiskās slimības, hroniskas iekaisīgas zarnu slimības, iedzimti ģenētiski sindromi, piemēram, meitenēm Tērnera sindroms, kas ir ģenētiska patoloģija, – iztrūkst vai ir bojāta viena dzimumhromosoma. 
    10–15 % zēnu novēro konstitucionālu augšanas un dzimumattīstības aizturi, kas ir saistīta ar iedzimtību – vienam vai abiem vecākiem ir mazs augums vai arī bijusi kavēta (lēna) dzimumattīstība. Piedzimstot šiem bērniem augums un svars ir normāls, bet vēlāk sāk nedaudz atpalikt, kas visbiežāk atklājas pirmsbrieduma vecumā. Uzskata, ka bērniem ar konstitucionālu augšanas aizturi vienīgās pazīmes ir mazs augums un aizkavēta pubertātes attīstība. Šā stāvokļa precīzi iemesli joprojām nav skaidri.
  2. Hormonālie traucējumi jeb endokrīnie iemesli, kas ir saistīti gan ar augšanas hormona izdales nepietiekamību, gan citiem hormonāliem traucējumiem. Tie var ietekmēt gan attīstības aizturi augļa veidošanās laikā mammas vēderā, gan arī būt kā viena no izpausmēm dažādām citām endokrīnām slimībām. 

    Nepietiekams augšanas hormona izdalīšanās iemesls ir meklējams galvā, kur atrodas hipofīze*, kas atbild par hormonu izstrādi. Ja šis regulētājdziedzeris augšanas hormonu izdala nepietiekami, bērns slikti aug. Ir gadījumi, kad augšanas hormons neizdalās vispār. 
    Ja ir pilnīgs augšanas hormona deficīts, augšana ir ļoti lēna un augums ir ļoti mazs, tad tas var ietekmēt arī citus procesus. Augšanas hormons ir iesaistīts dažādos svarīgos vielmaiņas procesos, piemēram, tauku vielmaiņā, veicina olbaltumvielu sintēzi, normalizē un palielina muskuļu masu, samazina nogurumu. 
    Ja augšanas hormona deficīts ir daļējs, tā pietrūkst tikai pilnvērtīgai augšanai. Kopējā ietekme uz organismu un vispārējo veselības stāvokli ir daudz mazāka nekā tad, ja ir pilns hormona deficīts.

 

Pirms nosaka diagnozi, notiek diezgan ilgstošs izmeklēšanas process. Vispirms tiek izslēgtas visas neendokrīnās slimības, piemēram, anēmija, uzsūkšanās traucējumi, vispārējas saslimšanas, arī ģenētiskās slimības. Pēc tam BKUS Dienas stacionārā veic hormonstimulācijas testus. Ja testos pierādās, ka augšanas hormons izdalās nepilnvērtīgi, tiek izdarīta pēdējā izmeklēšanas ar magnētisko rezonansi, kurā pārbauda hipofīzi. Ja visos izmeklējumos pierādās, ka hipofīze neizdala pietiekami augšanas hormonu, tad sāk aizvietojošu ārstēšanu ar augšanas hormonu. Hormons ir jāinjicē visu bērna augšanas laiku. Cik ilgi un kādas devas ir jāinjicē, ārsts nosaka katram bērnam individuāli. 


Kāpēc ir svarīgi pamanīt problēmu savlaicīgi

Bērni, kuriem ir tikai augšanas hormona deficīts, kopumā aug veselīgi, neslimo vairāk kā citi, viņu garīgā attīstība atbilst normai. Vienīgais, kas viņus atšķir no citiem vienaudžiem, ir izteikti mazais augums. Laikmetā, kad kopumā cilvēki kļūst arvien garāki, pavisam maza auguma cilvēks patiešām var justies ļoti nekomfortabli, tas var ietekmēt viņa dzīvi un iespējas. 

Bet, ja problēma ir atklāta par vēlu un pie ārsta atnāk 16–17 gadu vecs jaunietis un saka, ka viņš ir maza auguma, vairs neko nevar palīdzēt, jo ir slēgušās tā sauktās augšanas zonas, un ietekmēt tālāko augšanu nav iespējams. 


Kā notiek augšana

Cilvēks aug, pateicoties kaulu augšanas zonām, kas atrodas skeleta garo kaulu galos, tās sauc par metafīzēm. Bērnam tie ir kā skrimšļi, kas pakāpeniski augšanas procesā pārkaulojas. Tad, kad sākas pusaudža vecums, uz šīm kaula zonām iedarbojas dzimumhormoni, un skrimšļa šūnas pārkaulojas un paliek par kauliem. Kad visas zonas ir slēgušās un kaulu augšanas vietās ir nevis skrimslis, bet kauls, tad augšanas ziņā palīdzēt vairs nevar neko. 

Konkrētu vecumu, kad ir pēdējais brīdis, lai labotu dabas kļūmi, pateikt nevar. Ir jāskatās, kad bērnam sākas pubertāte. Ja meitenei sākas mēnešreizes, tad vidēji divus gadus pēc mēnešreižu sākšanās zonas slēdzās un ietekmēt tās vairs nav iespējams. 

Lai arī puišiem mēnešreižu nav, tāpat ir dzimumhormoni, kas ietekmē augšanu. Puišiem vecums, kad kaulu zonas aizveras, ir lielāks, tāpēc arī vīrieši vidēji statistiski ir garāki nekā sievietes. Tomēr arī viņiem pēc pubertātes kaulu zonas tāpat slēdzas. [1–4]

 

* Hipofīze (latīņu: glandula pituitaria) ir endokrīnās sistēmas iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas regulē pārējo endokrīno dziedzeru darbību un atrodas galvas vidusdaļā. 



Papildus literatūra: 
1. Human growth foundation, „Pediatric Growth  hormone deficiency”. Pieejams
2. Growth hormone deficiency symptoms. Pieejams.
3. Growth hormone deficiency. Health Guide. Pieejams.
4. Growth hormone deficiency – children. Pieejams.

Saistītie raksti