Meiteņu vakcinēšana pret cilvēka papilomas vīrusu var izskaust dzemdes kakla vēža epidēmiju
Ik gadu vairāk nekā 260 sievietes Latvijā saņem diagnozi dzemdes kakla vēzis. Tas ir astotais augstākais rādītājs Eiropā. Rēķinot uz 100 000 sievietēm Latvijā tie ir 22 saslimšanas gadījumi. Salīdzinot Lielbritānijā vai Somijā, kur profilaktiskie pasākumi darbojas efektīvāk, šis skaitlis ir seši vai septiņi uz 100 000 sieviešu.
Vienīgais dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papilomas
vīruss (CPV), pret kuru Latvijā vakcinē jau kopš 2009. gada.
Lai arī valsts šo samērā dārgo vakcīnu meitenēm apmaksā vecumā no
12 līdz 18 gadiem, vakcinācijas aptvere ir nepietiekama, knapi
sasniedzot 50% no mērķauditorijas. Daļā sabiedrības un mediķu ir
noraidoša vai skeptiska attieksme pret šo vakcīnu, tomēr pasaules
pieredze rāda tās efektivitāti, izvairoties no saslimšanas
ļaundabīgajiem audzējiem.
Kas īsti ir cilvēka papilomas vīruss un kas ir tā pārnēsātāji,
stāsta infektoloģe Dace Zavadska.
Pasaulē ir apmēram 150 cilvēka papilomas vīrusu veidi. CPV iedala
“augsta riska” un “zema riska” tipos, atkarībā no to saistības ar
audzēju attīstību. No visiem CPV tipiem tikai 13 tiek klasificēti
kā kancerogēni. Augsta riska tipi var veicināt izmaiņas dzemdes
kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un
rīkles gļotādas šūnās, izraisot priekšvēža un pēc tam arī vēža
attīstību. Bet, piemēram, kārpas rodas, ja esam sastapušies ar CPV
6. un 11.tipu, kas pieskaitāmi pie zema riska tipiem.
Sievietēm izplatītākais ir dzemdes kakla vēzis, bet vīriešiem
vīrusi augšējo elpceļu ļaundabīgos audzējus, dzimumlocekļa un
anālās atveres audzējus. 30 % no augšējo elpceļu audzējiem ir šī
vīrusa izraisīti. Turklāt, ja sievietēm ir iespējams atklāt
priekšvēža stadiju, izmantojot ginekoloģiskā skrīninga programmas,
tad vīriešiem šādas iespējas nav, jo citu orgānu vēžus pamanīt nav
iespējams. Zināms, ka CVP izraisa katru 20. audzēju
pasaulē.
Pašlaik svarīgāk ir aptvert lielāku meiteņu loku vismaz līdz 70-80%, tādējādi samazinot inficēšanās aptveri tālāk.
30 % no augšējo elpceļu audzējiem ir šī vīrusa izraisīti. Turklāt, ja sievietēm ir iespējams atklāt priekšvēža stadiju, izmantojot ginekoloģiskā skrīninga programmas, tad vīriešiem šādas iespējas nav, jo citu orgānu vēžus pamanīt nav iespējams.
Ja vakcināciju uzsāk līdz14 gadu vecumam, tad ir jāvakcinē 2 devas,
bet, ja pēc 15 gadu vecuma, tad jāvakcinē trīs devas. Imunitāte
veidojas uz visu mūžu. Meitenēm valsts apmaksā šo vakcīnu no 12
līdz 18 gadu vecumam.
Kā var inficēties ar šo vīrusu un kā izpaužas
infekcija?
Kaut arī sabiedrībā nereti var sastapties ar uzskatu, ka CPV ir
seksuāli transmisīva slimība, ar šo vīrusu var inficēties arī
sadzīves kontaktu un dzemdību laikā. Inficēšanās notiek galvenokārt
ģlotāda – gļotāda, āda - āda un āda - gļotāda kontakta ceļā.
Jāpiebilst gan, ka dzimumkontakta laikā risks inficēties ar kādu no
kancerogēnajiem tipiem ir lielāks, kā sadzīves kontaktu ceļā, tomēr
ar šo vīrusu var saslimt arī mazi bērni un pat zīdaiņi. Ļoti augsts
risks gan inficēties ar CPV, gan attīstīties audzējam ir
homoseksuālās attiecībās. Vīruss iekļūst organismā par
vismikroskopiskākajām ādas brūcītēm.
CPV var izpausties kā kārpas dažādās ķermeņa daļās, tai skaitā kārpas uz dzimumorgāniem un elpceļos, taču ir arī tādi CPV tipi, kuri nav ārēji pamanāmi. Tas, ka mums nav nekādu izpausmju, nenozīmē, ka neesam CPV vīrusa inficēti. Tieši kancerogēnie CPV tipi visbiežāk vairākus gadus „klusi sēž” mūsu organismā, līdz rada pirmsvēža un vēža attīstību.
Cik liela ir varbūtība HPV izraisīs dzemdes kakla
vēzi?
Vairums CPV infekcijas ir pārejošas un neizraisa klīniskas sekas.
Sastopoties ar jaunu infekciju aptuveni 70% gadījumu mūsu organisms
no tās atbrīvojas gada laikā un 90% gadījumu - 2 gadu laikā. Tomēr
dažkārt vīrusiem, īpaši kancerogēnajiem, izdodas „apmānīt” mūsu
imūno sistēmu un „ieperināties” mūsu šūnās uz ilgu laiku.
Ilgstoša vīrusa uzturēšanās mūsu organismā un vairošanās visvairāk
sastopama CPV 16. un 18. tipiem. CPV16. ir atbildīgs par gandrīz
60% un CPV18. par vairāk kā 15% visiem dzemdes kakla vēžiem Eiropā.
Ne tik bieži, taču dzemdes kakla vēzi var izraisīt arī citi
11 augsta riska vīrusi.
Neviena vakcīna nepasargā no pilnīgi visiem CPV tipiem. Kopumā pasaulē ir pieejamas 3 dažādas vakcīnas, kas pasargā no 2, 4 un 9 izplatītākajiem dzemdes kakla vēzi izrasošajiem CPV tipiem. Latvijā meitenēm vecumā no 12 – 18 gadiem valsts apmaksā vakcīnu pret 2 biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu. Tas nozīmē, ka šobrīd Latvijā apmaksātā vakcīna par aptuveni 75% samazina iespējamību saslimt ar dzemdes kakla vēzi.
Vismērķtiecīgāk ir ar šo vakcīnu palīdzību pasargāt tieši jauniešus, kuri vēl nav uzsākuši dzimumdzīvi.
Latvijā par valsts naudu vakcinē tikai meitenes, bet pasaulē ievieš
praksi vakcinēt arī zēnus, ka arī vīriešus un sievietes līdz 50
gadu vecumam. Ir pierādīts, ka sievietēm iespējamība inficēties ar
CPV ar gadiem samazinās. Vīriešiem turpretī infekcijas
iespējamība ir stabila visas dzīves laikā. Turklāt sievietēm ir
iespēja izmantot ginekoloģisko skrīningu, lai atklātu priekšvēža
stadiju, tad vīriešiem iespējas atklāt rīkles vai citu veidu
audzējus pirms tie jau ir sākušies, nav. Tas ir pamatots iemesls
apsvērt zēnu vakcinēšanas lietderību.
Tiesa, vismērķtiecīgāk ir ar šo vakcīnu palīdzību pasargāt tieši
jauniešus, kuri vēl nav uzsākuši dzimumdzīvi.
Vakcinācijas pretinieki kā argumentu nevakcinēties min to,
ka šī vakcīnas sastāvā ir veselībai kaitīgas vielas, piemēram
alumumīnija sāļi, kas varot veicināt autoimūnas saslimšanas, un
polisorbāts 80, kas kā viņi apgalvo, var veicināt neauglību.
Jautājumu un šaubu par šīs vakcīnas drošību ir
daudz.
Kopš vakcīnas licenzēšanas 2006.gadā pasaulē ir izmantotas apmēram
300 miljoni vakcīnu devas; ir bijuši vairāki drošības apkopojuma,
no kuriem nevienā nav apstiprināts, ka vakcīna varētu būt
nedroša.
Biežākā nevēlamā reakcija pēc CPV vakcīnas ir vieglas vai vidēji
stipras īslaicīgas sāpes injekcijas vietā, tūlītēja lokāla dzēlīga
sajūta un apsārtums injekcijas vietā. Citas biežāk ziņotās
reakcijas – galvas sāpes, muskuļu sāpes, nogurums un neliels
drudzis.
Vakcīnas drošību ir apstiprinājušas tādas organizācijas kā Pasaules
Veselības organizācija (PVO), ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA)
un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA).
Vakcīna nesatur nedz vēža daļiņas, nedz paša vīrusa daļiņas. Tā
atdarina dabīgā vīrusa struktūru, taču tā kā nesatur vīrusa DNS,
tāpēc nav ne mazākās iespējas, ka vakcīna izprovocēs saslimšanu ar
CPV.
Pēc dabīgi pārslimotas infekcijas, antivielu koncentrācija organismā ir zema un nenoturīga, vīruss var atkārtoties. Vakcinācija dod mūžilgu imunitāti.
Jau vairāk kā 80 gadus alumīnija sāļus vakcīnās lieto, lai
stimulētu organisma imūnsistēmu ātrākai antivielu veidošanai, un
alumīnija koncentrācija, kas tiek uzņemta ar vakcīnu, uzskatāma par
veselībai nekaitīgu. Alumīnijs dabīgā veidā tiek uzņemts arī ar
mātes pienu, pārtiku un ūdeni, turklāt dabīgi uzņemtā alumīnija
daudzums ievērojami pārsniedz ar vakcīnām saņemtā alumīnija
daudzumu.
Arī polisorbāts 80, kas tiek pasniegts kā inde patiesībā ir viela,
kas atrodama arī kosmētikas līdzekļos un pārtikā. Tas palīdz
sastāvdaļām turēties kopā. Vakcīnās esošā polisorbāta 80 deva
nav bīstama veselībai, un pētījumi to apstiprina.
2018. gadā ir publicēts sistēmātisks apskats par 24 pētījumiem, kuros tika iesaistītas vairāk nekā 70 000 dalībnieces - netika konstatēts, ka vakcinēto sieviešu grupā būtu sastopamas kādas nopietnas blaknes, piemēram, mirstība, neauglība, spontānie aborti u.c. (Arbyn M, Xu L, Simoens C, Martin-Hirsch PPL. Prophylactic vaccination againsthuman papillomaviruses to prevent cervical cancer and its precursors. CochraneDatabaseof SystematicReviews 2018, Issue.)