Meiteņu vakcinēšana pret cilvēka papilomas vīrusu var izskaust dzemdes kakla vēža epidēmiju

Vienīgais dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV),  pret kuru Latvijā vakcinē jau kopš 2009. gada. Lai arī valsts šo samērā dārgo vakcīnu meitenēm apmaksā vecumā no 12 līdz 18 gadiem, vakcinācijas aptvere ir nepietiekama, knapi sasniedzot 50% no mērķauditorijas. Daļā sabiedrības un mediķu ir noraidoša vai skeptiska attieksme pret šo vakcīnu, tomēr pasaules pieredze rāda tās efektivitāti, izvairoties no saslimšanas  ļaundabīgajiem audzējiem. 
 

Kas īsti ir cilvēka papilomas vīruss un kas ir tā pārnēsātāji, stāsta infektoloģe Dace Zavadska. 

Pasaulē ir apmēram 150 cilvēka papilomas vīrusu veidi. CPV iedala “augsta riska” un “zema riska” tipos, atkarībā no to saistības ar audzēju attīstību. No visiem CPV tipiem tikai 13 tiek klasificēti kā kancerogēni. Augsta riska tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās, izraisot priekšvēža un pēc tam arī vēža attīstību. Bet, piemēram, kārpas rodas, ja esam sastapušies ar CPV 6. un 11.tipu, kas pieskaitāmi pie zema riska tipiem. 

Sievietēm izplatītākais ir dzemdes kakla vēzis, bet vīriešiem vīrusi augšējo elpceļu ļaundabīgos audzējus, dzimumlocekļa un anālās atveres audzējus. 30 % no augšējo elpceļu audzējiem ir šī vīrusa izraisīti. Turklāt, ja sievietēm ir iespējams atklāt priekšvēža stadiju, izmantojot ginekoloģiskā skrīninga programmas, tad vīriešiem šādas iespējas nav, jo citu orgānu vēžus pamanīt nav iespējams.  Zināms, ka CVP izraisa katru 20. audzēju pasaulē.

Pašlaik svarīgāk ir aptvert lielāku meiteņu loku vismaz līdz 70-80%, tādējādi samazinot inficēšanās aptveri tālāk. 

30 % no augšējo elpceļu audzējiem ir šī vīrusa izraisīti. Turklāt, ja sievietēm ir iespējams atklāt priekšvēža stadiju, izmantojot ginekoloģiskā skrīninga programmas, tad vīriešiem šādas iespējas nav, jo citu orgānu vēžus pamanīt nav iespējams.  

Ja vakcināciju uzsāk līdz14 gadu vecumam, tad ir jāvakcinē 2 devas, bet, ja pēc 15 gadu vecuma, tad jāvakcinē trīs devas. Imunitāte veidojas uz visu mūžu. Meitenēm valsts apmaksā šo vakcīnu no 12 līdz 18 gadu vecumam. 

Kā var inficēties ar šo vīrusu un kā izpaužas infekcija?
Kaut arī sabiedrībā nereti var sastapties ar uzskatu, ka CPV ir seksuāli transmisīva slimība, ar šo vīrusu var inficēties arī sadzīves kontaktu un dzemdību laikā. Inficēšanās notiek galvenokārt ģlotāda – gļotāda, āda - āda un āda - gļotāda kontakta ceļā. Jāpiebilst gan, ka dzimumkontakta laikā risks inficēties ar kādu no kancerogēnajiem tipiem ir lielāks, kā sadzīves kontaktu ceļā, tomēr ar šo vīrusu var saslimt arī mazi bērni un pat zīdaiņi. Ļoti augsts risks gan inficēties ar CPV, gan attīstīties audzējam ir homoseksuālās attiecībās. Vīruss iekļūst organismā par vismikroskopiskākajām ādas brūcītēm.

CPV var izpausties kā kārpas dažādās ķermeņa daļās, tai skaitā  kārpas uz dzimumorgāniem un elpceļos, taču ir arī tādi CPV tipi, kuri nav ārēji pamanāmi. Tas, ka mums nav nekādu izpausmju, nenozīmē, ka neesam CPV vīrusa inficēti. Tieši kancerogēnie CPV tipi visbiežāk vairākus gadus „klusi sēž” mūsu organismā, līdz rada pirmsvēža un vēža attīstību.

Cik liela ir varbūtība HPV izraisīs dzemdes kakla vēzi?
Vairums CPV infekcijas ir pārejošas un neizraisa klīniskas sekas. Sastopoties ar jaunu infekciju aptuveni 70% gadījumu mūsu organisms no tās atbrīvojas gada laikā un 90% gadījumu - 2 gadu laikā. Tomēr dažkārt vīrusiem, īpaši kancerogēnajiem, izdodas „apmānīt” mūsu imūno sistēmu un  „ieperināties” mūsu šūnās uz ilgu laiku. Ilgstoša vīrusa uzturēšanās mūsu organismā un vairošanās visvairāk sastopama CPV 16. un 18. tipiem. CPV16. ir atbildīgs par gandrīz 60% un CPV18. par vairāk kā 15% visiem dzemdes kakla vēžiem Eiropā. Ne tik bieži, taču dzemdes kakla vēzi var izraisīt arī  citi 11 augsta riska vīrusi.

Neviena vakcīna nepasargā no pilnīgi visiem CPV tipiem. Kopumā pasaulē ir pieejamas 3 dažādas vakcīnas, kas pasargā no 2, 4 un 9 izplatītākajiem dzemdes kakla vēzi izrasošajiem CPV tipiem. Latvijā meitenēm vecumā no 12 – 18 gadiem valsts apmaksā vakcīnu pret 2 biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu. Tas nozīmē, ka šobrīd Latvijā apmaksātā vakcīna par aptuveni 75% samazina iespējamību saslimt ar dzemdes kakla vēzi. 

Vismērķtiecīgāk ir ar šo vakcīnu palīdzību pasargāt tieši jauniešus, kuri vēl nav uzsākuši dzimumdzīvi. 

Latvijā par valsts naudu vakcinē tikai meitenes, bet pasaulē ievieš praksi vakcinēt arī zēnus, ka arī vīriešus un sievietes līdz 50 gadu vecumam. Ir pierādīts, ka sievietēm iespējamība inficēties ar CPV ar gadiem samazinās. Vīriešiem turpretī  infekcijas iespējamība ir stabila visas dzīves laikā. Turklāt sievietēm ir iespēja izmantot ginekoloģisko skrīningu, lai atklātu priekšvēža stadiju, tad vīriešiem iespējas atklāt rīkles vai citu veidu audzējus pirms tie jau ir sākušies, nav. Tas ir pamatots iemesls apsvērt zēnu vakcinēšanas lietderību. 

Tiesa, vismērķtiecīgāk ir ar šo vakcīnu palīdzību pasargāt tieši jauniešus, kuri vēl nav uzsākuši dzimumdzīvi. 

Vakcinācijas pretinieki kā argumentu nevakcinēties min to, ka šī vakcīnas sastāvā ir veselībai kaitīgas vielas, piemēram alumumīnija sāļi, kas varot veicināt autoimūnas saslimšanas, un polisorbāts 80, kas kā viņi apgalvo, var veicināt neauglību. Jautājumu un šaubu par šīs vakcīnas drošību ir daudz. 
Kopš vakcīnas licenzēšanas 2006.gadā pasaulē ir izmantotas apmēram 300 miljoni vakcīnu devas; ir bijuši vairāki drošības apkopojuma, no kuriem nevienā nav apstiprināts, ka vakcīna varētu būt nedroša.
Biežākā nevēlamā reakcija pēc CPV vakcīnas ir vieglas vai vidēji stipras īslaicīgas sāpes injekcijas vietā, tūlītēja lokāla dzēlīga sajūta un apsārtums injekcijas vietā. Citas biežāk ziņotās reakcijas – galvas sāpes, muskuļu sāpes, nogurums un neliels drudzis. 
Vakcīnas drošību ir apstiprinājušas tādas organizācijas kā Pasaules Veselības organizācija (PVO), ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA). 
Vakcīna nesatur nedz vēža daļiņas, nedz paša vīrusa daļiņas. Tā atdarina dabīgā vīrusa struktūru, taču tā kā nesatur vīrusa DNS, tāpēc nav ne mazākās iespējas, ka vakcīna izprovocēs saslimšanu ar CPV.
 

Pēc dabīgi pārslimotas infekcijas, antivielu koncentrācija organismā ir zema un nenoturīga, vīruss var atkārtoties. Vakcinācija dod mūžilgu imunitāti.

Jau vairāk kā 80 gadus alumīnija sāļus vakcīnās lieto, lai stimulētu organisma imūnsistēmu ātrākai antivielu veidošanai, un alumīnija koncentrācija, kas tiek uzņemta ar vakcīnu, uzskatāma par veselībai nekaitīgu. Alumīnijs dabīgā veidā tiek uzņemts arī ar mātes pienu, pārtiku un ūdeni, turklāt dabīgi uzņemtā alumīnija daudzums ievērojami pārsniedz ar vakcīnām saņemtā alumīnija daudzumu.

Arī polisorbāts 80, kas tiek pasniegts kā inde patiesībā ir viela, kas atrodama arī kosmētikas līdzekļos un pārtikā. Tas palīdz sastāvdaļām turēties kopā. Vakcīnās esošā polisorbāta 80  deva nav bīstama veselībai, un pētījumi to apstiprina.

2018. gadā ir publicēts sistēmātisks apskats par 24 pētījumiem, kuros tika iesaistītas vairāk nekā 70 000 dalībnieces - netika konstatēts, ka vakcinēto sieviešu grupā būtu sastopamas kādas nopietnas blaknes, piemēram, mirstība, neauglība, spontānie aborti u.c. (Arbyn M, Xu L, Simoens C, Martin-Hirsch PPL. Prophylactic vaccination againsthuman papillomaviruses to prevent cervical cancer and its precursors. CochraneDatabaseof SystematicReviews 2018, Issue.)