Vai antivielu pārbaude pirms vakcinēšanās ir lietderīga un efektīva metode
Iespēja pārbaudīt antivielu daudzumu asinīs pirms tiek veikta rutīnas vakcinācija, šķiet vilinoša iespēja izvairīties no, iespējams, nevajadzīgas medikamentu devas organismā un papildus finansiāliem izdevumiem. Īpaši tad, ja runa ir par salīdzinoši dārgo ērču encefalīta poti. Pirms kādām potēm ir iespējams veikt antivielu pārbaudi, jautājam veselības aprūpes speciālistiem.
Centra Laboratorijas vadītājs Uģis Bērs atklāj,
ka 2018. gada pavasara trīs mēnešos, t.i. no marta līdz maijam,
tikai Centra Laboratorijā vien tika nodotas ap 1200 analīžu ērču
encefalīta antivielu noteikšanai. Vai ir jēgpilni veikt šādus
izmeklējumus? "Par šo jautājumu bieži tiek lauzti šķēpi - vieni
ārsti iesaka ievērot rutīnu, neveicot īpašus izmeklējumus. Citi
iesaka pirms revakcinācijas veikt pārbaudes. Laboratoriski šis
izmeklējums saucās ērču encefalīta imūnglobulīna G (IgG)
noteikšana. Pakalpojuma cena ir 7,11 eiro. Analīzi apmaksā valsts
un nosūtījumu uz to var iedot vai ārsti speciālisti infektologs vai
neirologs. To var apmaksāt arī pats pacients, tomēr datus
interpretēt pašiem nevajadzētu."
Dažādās laboratorijās var būt atšķirīgas robežšķirtnes, kad
uzrādās, ka antivielu ir pietiekami. To, vai pilnībā cilvēks būs
pasargāts no konkrētas saslimšanas, uzrādoties noteiktam antivielu
daudzumam, nevar pateikt neviens, stāsta laboratorijas
vadītājs.
Laboratorijās var noteikt antivielu līmeni arī citām infekciju saslimšanām, piemēram, hepatītam, vējbakām, difterijai, bet tas tiek darīt tikai sadarbībā ar ārstu speciālistu specifisku vajadzību gadījumā, nevis pirms rutīnas vakcinācijas.
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārste, pediatre,
Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, profesore Dace
Zavadska skaidro, ka antivielas pirms vakcinācijas nosaka
tikai atsevišķos, specifiskos gadījumos un tas notiek ir ļoti reti.
"Par nepieciešamību noteikt antivielas lemj vakcinācijas
speciālists. Īpaši ērču encefalīta gadījumā nav lietderīgi un nav
nozīmes veikt antivielu noteikšanu. Arī pēc vakcinācijas antivielu
noteikšana rutīnā nav nepieciešama. Būs gadījumi, kad speciālists
pēc vakcinācijas izvērtēs vai antivielas ir, galvenokārt,
pacientiem ar smagiem imūnās sistēmas traucējumiem, kad ir pamatots
iemesls, ka imūnā atbilde varētu būt nepietiekoša.
Svarīgākais ir ievērot rekomendēto vakcīnu uzsākšanas laiku un ievērot intervālus starp devām, tad galva par antivielu noteikšanu nav jālauza. Un katrā ziņā bez ārsta īpaša norādījuma, antivielas nav jāpārbauda un saņemto antivielu izvērtēšana bez speciālista komentāra nebūs iespējama.”
Arī ārstu prakses “Rabarbers” ārste - pediatre Katrīna
Selecka pacientiem iesaka ievērot vakcinācijas kalendāru
ar konkrētiem vakcīnu intervāliem, jo tādējādi tiek nodrošināts
optimālu antivielu līmenis organismā. "Pieaugot diagnostikas
iespējām, populāra kļuvusi iespēja noteikt antivielu pret konkrētu
saslimšanu līmeni cilvēka organismā. Lai gan šāda iespēja šķiet
diezgan vilinoša, vai tas tiešām ir nepieciešams un kā interpretēt
gūtos rezultātus?
Rutīnā šādi testi netiek rekomendēti, galvenokārt tādēļ, ka
vadoties pēc vakcinācijas kalendāra, antivielu titrs veidojas
pietiekošā līmenī un veikt papildus analīzes, lai par to
pārliecinātos, nav nepieciešams."
Katras vakcīnas ražotājs ir noteicis nepieciešamo vakcīnu skaitu un ievades intervālus, lai uzturētu antivielu titru aizsargājošā līmenī. Ja tiek noteikts antivielu titrs ar domu neveikt revakcināciju, kas paredzēta noteiktā laikā, tad iegūto atbildi interpretēt ir diezgan sarežģīti. Pat ja antivielu skaits ir pietiekošs, neveicot revakcināciju, nav garantijas, ka šis titrs strauji nesamazināsies, ja netiks veikta nepieciešamā revakcinācija. Tādēļ šādu analīžu veikšana, lai izvairītos no kārtējās vakcinācijas, nav vēlama un ir diezgan maz informatīva.
Izmeklējumus nepieciešams veikt, ja nav zināms pacienta vakcinācijas statuss un datus nav iespējams iegūt. Šādi iespējams noteikt, vai pacients slimojis vai ir vakcinēts pret konkrētajām infekciju slimībām un kādas vakcīnas vēl nepieciešams veikt.
Tomēr ir noteikti gadījumi, kad šādu analīzi izmanto un ir
nepieciešams uzzināt antivielu līmeni organismā. To nepieciešams
darīt, ja nav zināms pacienta vakcinācijas statuss un datus nav
iespējams iegūt. Šādi iespējams noteikt, vai pacients slimojis vai
ir vakcinēts pret konkrētajām infekciju slimībām un kādas vakcīnas
vēl nepieciešams veikt.
Arī atsevišķos retos gadījumos, kā piemēram, bērniem ar
imūndeficītu, var būt nepieciešams noteikt konkrētus antivielu
līmeņus, lai izvērtētu imūnās sistēmas atbildes reakciju uz
vakcināciju un, iespējams, lemtu par individuālu vakcinācijas
shēmu. Taču jāuzsver, ka šie gadījumi ir reti un par analīžu
nepieciešamību lemj ārsts speciālists.
Pēdējā laikā cilvēki izmanto iespēju noteikt antivielu skaitu pret
ērču encefalītu, ja revakcinācija aizkavējusies vai vecāki nevēlas
to veikt. Tomēr svarīgi atcerēties, ka, ja revakcinācija
aizkavējusies, nav jāuzsāk visa vakcinācijas shēma no sākuma, bet
vienkārši pēc iespējas ātrāk jāveic kārtējā vakcīna un
revakcinācija jāturpina ik 3-5 gadus. Antivielu skaita noteikšanai
šajā gadījumā ir ļoti maza nozīme.
Cits viedoklis ir medicīnas doktorei, homeopātei Inesei
Jokstai. Raidījumā "Bez Tabu" ārste revakcināciju veikt
vien tajos gadījumos, ja antivielu tests uzrāda, ka tas
nepieciešams. Pretējā gadījumā varot rasties veselības sarežģījumi.
Runājot vispārīgi par nepieciešamību vakcinēties, daktere iesaka
būt piesardzīgiem un skaidro, kāpēc – piemēram, pret Laima slimību,
ko izplata ērces, pote nedarbojas.
Praksē pierādīta metode pret ērču encefalītu ir vardes
pielikšana pie vietas, kur piesūcās ārce, stāsta homeopāte. Par šo
metodi sīkāk skaties "Bez Tabu" raidījuma ierakstā.