Pareizi nodotas asins, urīna un pārējās analīzes. Ko tas nozīmē un kāpēc ir tik svarīgi

Kāpēc asinis analīzēm ņem no vēnas?
Analīžu ņemšana no vēnas tiek uzskatīta par vienu no precīzākajām asins paraugu iegūšanas metodēm, kas nemaina tradicionālo asinsainu un ļauj objektīvi novērtēt arī citu nosakāmo rādītāju klātbūtni vai līmeni asinīs. Turklāt pareiza asins paraugu ņemšanas un sagatavošanas tehnika ir viens no būtiskākajiem izmeklējuma kvalitātes indikatoriem, kam ir tieša ietekme uz tālāko analizēšanas un rezultātu izvērtēšanas procesu.

Vai ir gadījumi, kad asins analīzes ņem no pirksta?
Praksē ir gadījumi, kad ir vajag ņemt analīzes no pirksta. Bieži šī metode tiek izmantota maziem bērniņiem, kam asins parauga iegūšana no vēnas ir diezgan apgrūtināta, vai arī pacientiem, kam ir nepieciešams noteikt glikozes līmeni kapilārajās asinīs. Tomēr jāatzīst, ka asins analīžu ņemšanai no pirksta ir zināmi ierobežojumi, kas var ietekmēt rezultātus.

Vai vienmēr analīzes jānodod no rīta un tukšā dūšā?
Pastāv vairāki priekšnosacījumi objektīvi pareizu rezultātu iegūšanai. Tie lielākoties ir pielāgojami katram laboratoriskajam izmeklējumam atsevišķi, tomēr tradicionāli, ņemot vērā arī organisma fizioloģiskās īpatnības, rekomendē nodot analīzes no rīta un tukšā dūšā (vismaz 8 stundas pēc pēdējās ēdienreizes, arī iepriekšējā vakarā pirms analīžu nodošanas iesaka ieturēt tikai vieglas vakariņas). Taču, ja ir nepieciešamība nodot analīzes citā dienas laikā, tad tas ir iespējams, jo ne visiem izmeklējumiem ir šādi ierobežojumi. Ieteicams pirms analīžu nodošanas konsultēties ar savu ārstu vai sazināties ar laboratoriju konsultācijas iegūšanai.

Vai pirms analīžu nodošanas drīkst lietot šķidrumu?
Pirms analīžu nodošanas drīkst dzert nedaudz ūdens, no kafijas un tējas gan vajadzētu atturēties.

Vai ir analīzes, kas jāņem vairākas reizes dienā?
Jā, ir izmeklējumi, kuri būtu jāņem vairākas reizes dienā, piemēram, glikozes slodzes tests, kam ir secīga paraugu ņemšana ar noteikta laika intervāla ievērošanu, tāpēc iesaka šo laiku mierīgi pavadīt laboratorijā. Atsevišķiem hormoniem, piemēram, kortizolam, kam ir izteikts diennakts ritms, vienreizēja noteikšana ir ar mazu diagnostisko vērtību.

Vai fiziska aktivitāte, piemēram, skriešana, ietekmē analīžu rezultātus?
Pirms ierašanās laboratorijā vēlams ierobežot fiziskas aktivitātes. Vismaz pusstundu pirms analīžu nodošanas rekomendē atpūsties, mierīgi pasēžot pacientu uzgaidāmajā telpā.

Cik stobriņu jāizmanto, ņemot asins analīzes?
Stobriņu skaits parasti ir atkarīgs no nozīmēto izmeklējumu skaita un specifikas, ko lielā mērā nosaka nepieciešamā materiāla daudzums noteikta izmeklējuma veikšanai. Turklāt vairākiem izmeklējumiem ir vajadzīgi atsevišķi stobriņi. Tas ir saistīts ar to, ka katram stobriņam ir sava loma nosakāmo rādītāju stabilitātes un sagatavošanas nodrošināšanai.

Kā nodrošina, ka analīžu stobriņi nesajūk?
Pirms analīžu ņemšanas visi nepieciešamie stobriņi tiek atbilstoši marķēti ar pacienta vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī speciālu identifikācijas numuru svītru koda veidā, kas ir tālāk jāizmanto paraugu analizēšanas procesā.

Kā pareizi savākt urīna un fēču paraugus?
Urīna un fēču paraugu savākšanas priekšnosacījumi ir atkarīgi no laboratoriskā izmeklējuma.

Klīniskiem izmeklējumiem būtiski ir savākt urīna rīta vidējo porciju (pirms tam ar ūdeni apmazgājoties) stobriņā ar konservantu vai tīrā, sterilā trauciņā bez konservanta.

Pirms fēču paraugu savākšanas jāievēro noteiktu pārtikas produktu un medikamentu lietošanas ierobežojumi, kā arī nepieciešamības gadījumā – paraugu savākšana no trīs secīgām vēdera izejām.

Vai savākto urīnu var likt ledusskapī un saldēt pirms nešanas uz laboratoriju?
Ja urīns ir savākts stobriņā ar konservantu un nav paredzēts mikrobioloģiskiem izmeklējumiem, tādiem kā urīnceļu infekcijas ierosinātāja noteikšanai, tad urīnu var uzglabāt istabas temperatūrā 24 stundas. Taču, ja urīna paraugs ir nepieciešams mikrobioloģiskiem izmeklējumiem, tad obligāti pēc urīna savākšanas tas pēc iespējas ātrāk ir jānogādā laboratorijā.