Fonā ieslēgts televizors. Tas negatīvi ietekmē bērnu un pieaugušo veselību!

Psiholoģe ir pārliecināta, ka televīzija visbiežāk tiek ieslēgta pieraduma dēļ. Turklāt to dara pieaugušie - neapzināti kaitējot sev un savām atvasēm. “Cilvēka uztvere strādā nepārtrauktā režīmā un tas, kā savas smadzenes noslogojam, ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

Ja, darot citas lietas, fonā skan ieslēgta televīzija, tiek pārslogota nervu sistēma un uztveres kanāli.

Tas attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem,” stāsta Līga Bernāte, norādot, ka uztveres kanālam, saņemot pārāk daudz informācijas no dažādiem avotiem, ātri vien iespējams izjust veselības problēmas. Smadzenes tiek piesārņotas ar lieku un nevajadzīgu informāciju un līdz apziņai nonāk tikai neliela daļa informācijas, bet pārējā informācija tiek apstrādāta un noglabāta zemapziņā.

Bērniem līdz 2 gadu vecumam ekrāniem nē!

Psiholoģe uzsver: “Jo vairāk kairinājumu būs mums apkārt, jo noslogotāka būs nervu sistēma.  Pieaugušie māk ar to tikt galā, bet bērniem, it īpaši mazākiem, tā ir liela pārslodze.” Bērniem, līdz divu gadu vecumam, nevajadzētu skatīties ekrānos vispār. Savukārt pirmsskolas vecuma bērniem pie jebkāda veida ekrāniem ieteicams atrasties ne ilgāk kā divas stundas dienā. Šajā laikā ir iekļauti arī tie brīži, kad televīzija ieslēgta tikai fonā (1). Speciāliste vērš uzmanību faktam, ka maziem bērniem ikdienas nodarbes jau tā sagādā lielu slodzi, tādēļ papildus kairinājumi var būtiski ietekmēt viņu sajūtas: “Bērns katru dienu apgūst jaunas prasmes un iemaņas. Tas sagādā lielu slodzi, bet, ja mājās visu laiku fonā skan televīzija, nogurums rodas daudz ātrāk, nav iespēja atpūsties, tiek traucētas bērna uztveres un koncentrēšanās spējas. Esot mājās, laiku pa laikam, tomēr būtu nepieciešams ievērot klusumu, kad bērnam ir iespēja spēlēties un nekas nenovērstu viņa uzmanību.”

Bērns katru dienu apgūst jaunas prasmes un iemaņas. Tas sagādā lielu slodzi, bet, ja mājās visu laiku fonā skan televīzija, nogurums rodas daudz ātrāk.

Bērna uzvedību ietekmē ekrānos redzētais saturs. Pat ja filma vai ziņas televīzijā skan fonā, atvase laiku pa laikam tomēr redzamajam pievēršas un, iespējams, redz to, kas viņa vecumā nebūtu jāredz. Tas var izraisīt murgus un miega traucējumus. “Aplams ir veids, kad vecāki bērnam ierosina pirms miega paskatīties multfilmu, bet pēc tam mierīgi doties gulēt. Bērna uzvedība tiek pārslēgta no aktivitātes, ko iepriekš darīja uz televīzijas skatīšanos, tomēr nervu sistēma netiek nomierināta. To var izdarīt tikai caur spēlēm, mīļošanos vai sarunām,” stāsta psiholoģe. Ne reti dzirdams vecāku apgalvojums, ka bērns, fonā skanot ieslēgtai televīzijai, spēj koncentrēties uz vairākām darbībām – gan spēlei vai nodarbei, ko veic, gan tam, kas tiek rādīts televīzijā. Tomē L. Bernāte skaidro, ka pilnībā pievērsties vairākām lietām ir ļoti grūti, īpaši, maziem bērniem. Tādējādi, jēgpilni un kvalitatīvi izdarīt visu, kas tajā brīdī tiek darīts, esot teju neiespējami.

Vispusīgu smadzeņu attīstību, ko bērns saņem spēlējoties, nespēj nodrošināt neviens ekrāns.

“Ir pavisam neliela daļa bērnu, kuri dara savas nodarbes un nekas, kas notiek fonā, viņus netraucē. Brīdī, kad bērns krāso zīmējumu, liek puzles vai dara ko citu, bet fonā skan televīzija, būtiski ir mācīt bērnu izdarīt darbu līdz galam. Diemžēl liela daļa atvašu, izdzirdot televīzijā ko saistošu, pievēršas ekrānam un iesākto nodarbi pamet. Šī ir aktuāla problēma, kurai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Šobrīd reklāmas televīzijā iespējams pārtīt, arī planšetēs un datoros, skatoties multfilmas, ja apnīk, ātri iespējams pārslēgt ko citu. Bērnam pašam vairs nav nepieciešamība piepūlēties un koncentrēt uzmanību, un tas var radīt grūtības priekšdienās, kad būs nepieciešams koncentrēties mācībām,” stāsta Līga Bernāte un uzsver, ka vispusīgu smadzeņu attīstību, ko bērns saņem spēlējoties, nespēj nodrošināt neviens ekrāns. 

Atsauce:

1. Chapman G., Pellicane A., “Growing up social: rising relations kids in a screen-driven world”