Vai 18 gadu vecumā cilvēks patiešām ir pieaudzis? Zinātnieki apgalvo, ka nav gan

Pētījumi liecina, ka lielākai daļai cilvēku pilnīgai smadzeņu nobriešanai ir nepieciešami 25 gadi. Turklāt jāņem vērā, ka šie rādītāji var atšķirties kā vīriešiem, tā sievietēm. Līdz ar to šie pētījumi rada komplicētu ētiskas dabas jautājumu par to, kā mūsu tiesībsargājošās normas un likumi vērtē cilvēkus un viņu izdarītos noziegumus, kas veikti pirmajos gados pēc pilngadības sasniegšanas.

Kādā vecumā indivīds patiešām kļūst pieaudzis? Daudziem šķiet, ka 18 gadu vecums iezīmē pāreju no bērna uz pieaugušo. Tas tipiski ir vecums, kad cilvēki var uzsākt dienestu bruņotajos spēkos un iegūst pilnu atbildību likuma priekšā. Tomēr jaunākie pētījumi par smadzeņu attīstību liek domāt, ka, iespējams, vajadzētu pārskatīt veidus, kā mēs nosakām robežu starp bērnu un pieaugušo. 

Jaunākie pētījumi par smadzeņu attīstību liek domāt, ka, iespējams, vajadzētu pārskatīt veidus, kā mēs nosakām robežu starp bērnu un pieaugušo. 

Nav tā, ka cilvēks piedzīvo bērnību, un tad strauji vienā dienā iekāpj pieauguša cilvēka dzīvē,” saka Kembridžas universitātes pētnieks Pīters Džons (Peter Jones). “Cilvēka dzīve ir kā trajektorija, kur attīstība notiek pakāpeniski.” 

Viens no atslēgas punktiem šajā trajektorijā ir smadzeņu daļa, ko sauc par prefrontālo garozu. Tā atbild par spēju komunicēt, tā ietekmē, kā mēs regulējam emocijas, kontrolējam impulsīvu rīcību, reaģējam riska situācijās, kā arī veidojam ilgtermiņa plānus. Par smadzeņu nobriešanu var runāt arī kontekstā, kā strādā apbalvošanas sistēma (dopanīma izdalīšanās smadzenēs) (brain's reward systems), kas parasti ir īpaši aktīva pusaudžu gados. Dopamīns ir atbildīgs par atalgojuma sistēmas aktivizēšanu smadzenēs. Katrs atalgojums paaugstina dopamīna pārsūtīšanas līmeni smadzenēs. Daudzas spēcīgu atkarību izraisošas vielas, it īpaši stimulanti, piemēram, kokaīns un metamfetamīns, iedarbojas tieši uz dopamīna sistēmu. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar ekstravertu personību dopamīna līmenis smadzenēs ir augstāks nekā introvertiem. Pierādīts, ka šīs smadzeņu daļas nepārstāj attīstīties 18 gadu vecumā. Pētījumi parāda, ka nepieciešami vairāk par 25 gadiem, lai tās sasniegtu pilnīgu briedumu. 

Jauno vīriešu pārsvars, kuri veic dažāda smaguma pakāpju noziegumus, var būt saistāms ar faktu, ka viņu smadzenes vēl nav pilnībā nobriedušas.

Interesanti, ka arī tā smadzeņu daļa, ko sauc par smadzenītēm, ietekmē cilvēka domāšanas spējas. Taču, atšķirībā no prefrontālās garozas, to nobriešanu ietekmē dažādi vides faktori, uzskata doktors Džejs Gīds (Jay Giedd) no Sandjego bērnu slimnīcas. 

Kā piemēru viņš min to, ka identiskajiem dvīņiem smadzenītes ir tikpat atšķirīgas kā divu olšūnu dvīņiem. Un tas esot iemesls, kas liecina par šīs smadzeņu daļas uzņēmību pret vides apstākļiem. Interesanti, ka smadzenītes ir smadzeņu daļa, kura pretstatā citām, visvairāk mainās pusaudžu gados. Šī smadzeņu daļa nav sasniegusi savu nobriešanas maksimumu pat līdz 20 gadu vecumam un vairāk. Jau iepriekš bijis zināms, ka smadzenītes ir iesaistītas arī mūsu muskuļu darbības koordinēšanā. Ja smadzenītes darbojas labi, cilvēks jau bērnībā bijis graciozs, labs dejotājs, atlēts. Bet nu noskaidrots, ka šī smadzeņu daļa iesaistīta arī domāšanas procesu koordinēšanā. Kāds var būt fiziski neveikls un var būt arī neveikls domāšanā. Citiem vārdiem sakot, no smadzenīšu nobriešanas atkarīgs, vai izdosies bez sociāliem sarežģījumiem tikt cauri sarežģītajam pusaudžu un jauniešu vecumam. Tas, kā vide var ietekmēt smadzenīšu nobriešanu, sarežģī jautājumu par robežu starp bērnu un pieaugušo, jo ir jāņem vērā, ko cilvēks piedzīvojis bērnībā.

Pieaugušā vecums un kriminālā atbildības iestāšanās
Smadzeņu nobriešanas laiks un domāšanas attīstības faktori aktualizē daudzus filozofiskas dabas jautājumus, bet iespējams neviens no tiem nav tik aktuāls kā tie, kas saistīti ar sodu piemērošanu jauniešiem uzreiz pēc pilngadības iestāšanās. Īpaši tas attiecināms uz vīriešiem, kuru smadzenes attīstās vidēji 2 gadus vēlāk kā sievietēm.

 
Jauno vīriešu pārsvars, kuri veic dažāda smaguma pakāpju noziegumus, var būt saistāms ar faktu, ka viņu smadzenes vēl nav pilnībā nobriedušas, uzskata Hovards Formans (Howard Forman) no Alberta Einšteina medicīnas koledžas. Vai tas nozīmē, ka gados jauniem noziedzniekiem, piemēram, līdz 25 gadu vecumā, vajadzētu saņemt vieglāku sodu kā tiem, kas izdarījuši noziegumu 35 gadu vecumā? Pētnieki uzskata, ka tas ir diskutējams jautājums, vienlaikus norādot, ka jebkurā gadījumā joprojām abu vecuma grupu noziedzniekus vajadzētu uzskatīt par spējīgiem atbildēt par nodarīto, bet sodiem, ko saņem, ne vienmēr vajadzētu būt vienādiem. 

Lielākā daļa pasaules valstu tiesu praksē atdala bērnus no pieaugušajiem. Šī sistēma nosaka vecuma spektru, no kura iestājas kriminālā atbildība. Ja mēs pieņemam, ka vecuma nozīme tiesību aizsargājošās sistēmas acīs pamatā balstās uz kognitīvajām atšķirībām starp bērniem un pieaugušajiem, kādēļ šo kognitīvo sistēmu nepielāgot, ņemot vērā jaunākos zinātniskos atklājumus, kas skaidri parāda, ka 18 gadi nav vecums, kad smadzenes būtu nobriedušas līdz pieauguša cilvēka līmenim.  

Lai nu kāda būtu atbilde, sabiedrībai noteikti vajag kādu definīciju, kas nosaka vecumu, kad cilvēks ir pieaudzis, ar mērķi nošķirt pieaugušos no bērniem. Vienlaikus zinātnieki uzskata, ka pēc būtības definīcija, kurā brīdī no bērna cilvēks kļūt par pieaugušo, kļūst arvien vairāk absurda, jo pārejas process ir daudz niansētāks, kas ilgst vismaz 3 gadu garumā. 

Avots: https://bigthink.com