Sāpju ABC. Kas ir sāpes un kā ar tām cīnīties?
Ikdienā, sāpot galvai, mugurai vai zobiem, glābiņu bieži vien meklējam pretsāpju medikamentos. Iedzeram tableti, sāpes rimstas, un varam turpināt veikt ikdienas darbus bez raizēm par sliktu pašsajūtu.
Taču, ja sāpes nerimstas un ilgst vairākas nedēļas, tad tas ir
signāls, kas brīdina par traucējumiem organismā, kurus vajadzētu
nevis ignorēt, bet gan noskaidrot un novērst to cēloni.
Kas ir sāpes?
Uz ādas un citur ķermenī atrodas daudz nervu galu jeb sāpju
receptoru – ja tie tiek kairināti, rodas nepatīkamas, traucējošas
sajūtas, kuras arī saucam par sāpēm. ‘’Katram cilvēkam ir savs
sāpju sliekšņa līmenis – augsts vai zems, tādēļ katrs cilvēks uz
sāpēm reaģē atšķirīgi – tā ir cilvēka fizioloģiskā īpatnība, ko
nosaka iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze, dažādi
psiholoģiskie un fizioloģiskie faktori,‘’ stāsta Sāpju
centra vadītāja, docente Irina Evansa.
Tāpat sāpju slieksnis atšķiras arī dažādos dienas laikos – naktī
tas ir viszemākais, jo ķermenis atslābinās, sirds ritms palēninās,
savukārt asinsspiediens - pazeminās. Sāpju sajūtu var ietekmēt arī
laikapstākļi un atmosfēras frontes, gaisa mitruma izmaiņas un
skābekļa daudzuma samazināšanās gaisā – jutīgāki cilvēki laika
maiņas izjūt jau vairākas dienas iepriekš, kad sāk sāpēt kauli vai
galva. Galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes kļūst izteiktākas arī
cilvēkiem ar sirds vai asinsvadu kaitēm.
Kādi ir sāpju veidi?
Kaut arī sāpēm ir visai tipiskas sūdzības un klīniskās izpausmes,
tomēr tās mēdz atšķirties atkarībā no sāpju izcelsmes. Akūtas sāpes
lielākoties ir pēkšņas un vēsta par noteiktu sāpju cēloni -
iekšķīgu saslimšanu vai ārējas iedarbības sekām, piemēram, traumu.
Savukārt par hroniskām sāpēm sauc sāpes, kas ilgst vairāk nekā trīs
mēnešus vai arī regulāri atkārtojas. Parasti hroniskas sāpes pavada
citi simptomi: slikta pašsajūta, miega traucējumi, trauksme un
depresija.
Hroniskas sāpes pavada citi simptomi: slikta pašsajūta, miega traucējumi, trauksme un depresija.
Visbiežāk cilvēki ikdienā sastopas ar galvassāpēm, muguras,
locītavu un muskuļu sāpēm. Daktere Irina Evansa atzīst, ka arvien
biežāk sāpēm pievienojas neiropātiskais un psihoemocionālais
komponents – tas nozīmē, ka sāpes rada sāpju patoloģisko receptoru
kairinājums, kā arī sāpju sliekšņa pazemināšanās psihoemocionālu
traucējumu rezultātā.
Sāpju iemesli var būt visdažādākie – trauma, saslimšanas, stress,
arī negatīvi emocionāli pārdzīvojumi. Muguras sāpes parasti izraisa
muskuļu vai fasciju sasprindzinājums, kam par iemeslu var būt
stājas problēmas, neatbilstoša slodze mugurai, arī psiholoģiski
faktori - pārlieku liels vai ilgstošs stress. Savukārt galvassāpes
bieži vien izraisa stress, saspringums, zems asinsspiediens.
Kā cīnīties ar sāpēm
Diemžēl nav viena universāla līdzekļa, kas līdz pret sāpēm, taču,
kā liecina Zāļu valsts aģentūras dati, pretsāpju zāles ir
pieprasītākais bezrecepšu medikaments Latvijā jau vairākus gadus.
‘’Latvijas aptiekas’’ farmaceite Inese Vērdiņa to skaidro ar 21.
gadsimta straujo ikdienu: ”Mūsdienās steidzīgais dzīves ritms bieži
vien prasa tūlītēju risinājumu – piemēram, sāp galva, bet jāpaveic
kāds steidzams un ļoti svarīgs darbs. Nav noslēpums, ka bezrecepšu
pretsāpju medikamenti ir viegli pieejami un nopērkami jebkurā
aptiekā. Rezultātā cilvēks meklē vieglāko un sev ērtāko veidu, kā
no sāpēm tikt vaļā, – iedzer pretsāpju tableti.’’ Tomēr ikvienam
der atcerēties, ka tieši nepareiza pašdiagnoze ir lielākais risks,
ko rada bezrecepšu zāļu lietošana sāpju mazināšanai – tā neļauj
laikus pamanīt nopietnas veselības problēmas.
Ja sāpes ar regularitāti atkārtojas jau vairākas nedēļas, ieteicams meklēt ģimenes ārsta vai algologa (sāpju ārsta) palīdzību, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus.
Ja sāpes ar regularitāti atkārtojas jau vairākas nedēļas, ieteicams
meklēt ģimenes ārsta vai algologa (sāpju ārsta) palīdzību, kurš
veiks nepieciešamos izmeklējumus, kā arī nozīmēs attiecīgo
ārstēšanas kursu, ieteiks medikamentu un vitamīnu kombināciju, kas
iedarbojas uz dažādiem sāpju mehānismiem.
Jāatceras, ka sāpes pastiprina stress, nervu spriedze, bet remdēt
palīdz pozitīvas emocijas. Svarīga ir pareiza elpošana, kā arī
regulāras fiziskas aktivitātes vismaz 10 minūtes dienā, kas
atvieglos muskuļu sāpes un saspringumu, uzlabos asinsriti, nervu
sistēmas darbību, kā arī mazinās garīgo un fizisko nogurumu.
Maijā iniciatīvas ‘’Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam’’ ietvaros
visās ‘’Latvijas aptieka’’ aptiekās iespējams saņemt informatīvu
mapi ar dažādiem noderīgiem materiāliem par sāpēm un veidiem, kā ar
tām cīnīties. Lai saņemtu mapi, vaicājiet farmaceitam!