Bērnu redzes veselība un viedierīces. Cik daudz, kādā vecumā un kur atļaut tās lietot

Jo mazāks ir bērns, jo nenobriedušāka ir viņa redzes sistēma un jo vairāk tā jāsaudzē. Tieši šā iemesla dēļ speciālisti iesaka viedierīces bērniem nedot līdz divu gadu vecumam [1]. 
 

Ierobežo pie viedierīcēm pavadīto laiku
Vecumā starp diviem un sešiem gadiem bērns pie viedierīces vienā piegājienā nedrīkst pavadīt ilgāk par 20 minūtēm, jo acis nepieciešams regulāri atpūtināt. Savukārt kopējam pie viedierīcēm pavadītajam laikam dienā nevajadzētu pārsniegt vienu līdz divas stundas. Skolas vecuma bērns vienā piegājienā ar viedierīci var darboties pusstundu, taču arī tad jāseko pārtraukumam. Vissvarīgākās ir tieši pauzes. Vislabāk, ja pēc viedierīču lietošanas mācām bērnu vismaz 20 sekundes skatīties tālumā, piemēram, veroties pa logu tālumā saskaitīt divdesmit putnus vai kādus attālus priekšmetus. Un tad pievērsties kaut kam, kas neprasa acu piepūli, skatoties tuvumā.
Vecākiem jāpatur prātā, ka bērnam pašam ir grūti sevi regulēt un pārstāt spēlēt kādu saistošu spēli telefonā, datorā vai planšetē. Parasti bērns to izdara, kad viņam jau sāp galva vai acis. 

Bērna kontroles veidi
Ieteicams viedierīcēm uzlikt funkciju, kas ieplānotajā laikā to izslēdz. Vecākiem noteikti vajadzētu pasekot līdzi arī tam, ko bērni skatās un kādā attālumā no acīm tur viedierīci. Telefonam ir neliels ekrāns, līdz ar to bērns to turēs tikai 10–15 centimetru attālumā, tādējādi slodze redzes sistēmai būs liela. Kā no tā izvairīties? Gatavas receptes nav. Viens no veidiem ir aicināt bērnu sēdēt pie galda un viedierīci turēt uz tā. Taču šajā gadījumā arī krēslam jābūt bērna augumam atbilstošam: nav pareizi, ja bērna deguns ir tuvu galda virsmai. 

Daudzi vecāki mēdz teikt, ka viņu atvases ļoti maz skatās viedierīcēs. Taču nedrīkst aizmirst, ka arī televīzijas skatīšanās jāpieskaita laikam, ko bērns pavada pie ierīcēm. 

„Austrālijā tika veikts pētījums, kas atklāja: bērni, jaunāki par diviem gadiem, vidēji pie dažādiem ekrāniem pavada vismaz divas stundas dienā [2]. Tā kā dati ir iegūti, aptaujājot vecākus, varu apgalvot, ka reālais pie viedierīcēm pavadītais laiks ir vismaz divas reizes lielāks. Cilvēki, sēžot pie viedierīcēm, televizora un datora, diemžēl nejūt, cik ātri paskrien laiks. Daudziem šķiet, ka pagājušas tikai 15 minūtes, bet realitātē tās ir 45 minūtes,” uzsver žurnālam "Mammam un tētiem. Bērnudārznieks" uzsver Gunta Krūmiņa.
 

Viedierīču radītie riski
Kāpēc ir svarīgi radināt bērnu pie tā, ka viedierīces ir nepieciešams ierobežot? Mūsdienās vidējs skolas vecuma bērns ārkārtīgi daudz stundu pavada, skatoties telefonā. Jo mazāks bērns, jo telefonu viņš tur tuvāk acīm – apmēram plaukstas attālumā. Tā ir ļoti liela slodze redzes sistēmai, kas sekmē tuvredzības attīstīšanos. 

Otrs riska faktors ir tas, ka, darbojoties viedierīcē, bērns neiet ārā [3, 4]. Taču ir pierādīts, ka regulāras kustības svaigā gaisā, nevis sporta zālē palīdz samazināt tuvredzības risku. Var diezgan droši apgalvot: ja bērni, kam ir redzes problēmas, turpinās ar viedierīcēm darboties stundām ilgi un aktīvi nepavadīs laiku svaigā gaisā, vecāki viņiem katru gadu būs spiesti pirkt arvien stiprākas brilles. Tieši laika ierobežošana pie viedierīcēm ir pati svarīgākā, ja runa ir par redzes veselību.
 

Vai bērniem var atļaut skatīties mobilajā tālrunī, braucot auto? Šajā gadījumā ne tik daudz cieš redze, cik nenobriedušais vestibulārais aparāts. 

Vai bērniem var atļaut skatīties mobilajā tālrunī, braucot auto? Šajā gadījumā ne tik daudz cieš redze, cik nenobriedušais vestibulārais aparāts. Vestibulārā un redzes sistēma ir savstarpēji saistītas; ne velti kādu laiku pēc izkāpšanas no karuseļa mums šķiet, ka reibst galva. Ja, braucot auto, bērns veras telefona ekrānā, visai drīz viņam var palikt slikta dūša. 

Viedierīču kaitīgā zilā gaisma
„Šobrīd aktuāla un līdz galam neizzināta tēma, ko arī mēs mēģinām vairāk izpētīt Latvijas Universitātē, ir viedierīču ekrānu zilās gaismas (400–500 nm) ietekme uz cilvēku redzi. Līdz šim pasaulē vienīgie pētījumi ir veikti ar tīklenes pigmentšūnām un ar pērtiķiem. Pētnieki novēroja, ka, lielās devās spīdinot pērtiķu acs tīklenei virsū zilo gaismu, īsā laikā tajā veidojas izmaiņas. Tāpēc rodas jautājums – kas nākotnē notiks ar mūsu bērniem un cilvēkiem, kuri ikdienā daudz lieto viedās ierīces?” stāsta Gunta Krūmiņa.

Pētnieki novēroja, ka, lielās devās spīdinot pērtiķu acs tīklenei virsū zilo gaismu, īsā laikā tajā veidojas izmaiņas. Tāpēc rodas jautājums – kas nākotnē notiks ar mūsu bērniem un cilvēkiem, kuri ikdienā daudz lieto viedās ierīces?

Cilvēki, ikdienā izmantojot viedierīces, nesaņem tik lielu devu zilās gaismas kā pērtiķi eksperimenta laikā, tomēr mūsu acis visu dzīves laikā mazās devās uzņemto kaitīgo starojumu akumulē, tāpēc izmaiņas notiek ar gadiem. Bērnu acs caurspīdīgā daļa ir ar lielāku zilās gaismas caurlaidību, kā arī bērniem ir platākas acu zīlītes, un cauri tām uz tīklenes nonāk vairāk gaismas nekā pieaugušiem cilvēkiem [5–13]. 

Iepriekš veiktie pētījumi parāda, ka cilvēkiem, kuri visu dienu strādā ārpus telpām (lauku strādnieki, jūrnieki, dārznieki un citi, kas pakļauti saules gaismas ietekmei) un kuri ikdienā strādā ar instrumentiem, kas izstaro zilo gaismu (zobārsti, zobu higiēnisti), ir lielāks risks vecumā saslimt ar tīklenes makulas deģenerāciju. Pašlaik neatbildēts ir jautājums par to, kas nākotnē notiks ar mūsu bērnu acu tīkleni, ja ņemam vērā, ka zilās gaismas daudzums visapkārt ir daudz lielāks, nekā tas bija mūsu senčiem. Zilā gaisma nāk ne tikai no saules, bet arī no viedierīcēm, televizora, datora, LED apgaismojuma mājās, birojos un sabiedriskajās ēkās, kā arī šī gaisma ir ielu apgaismojumā.

Jo mazāks bērns, jo tālruni viņš tur tuvāk acīm – apmēram plaukstas attālumā. Tā ir ļoti liela slodze redzes sistēmai, kas sekmē tuvredzības attīstīšanos. 

Tā kā bērni viedierīces sāk lietot no arvien jaunāka vecuma, kā arī tās tur tuvāk acīm nekā pieaugušie un viņu acu zīlītes ir platākas nekā pieaugušajiem, tās jau agrīni ir pakļautas lielai zilās gaismas ietekmei. „Lai arī es nevaru apgalvot, ka mūsu bērniem nopietnas redzes problēmas dzīves laikā parādīsies agrākā vecumā, nekā tas bija iepriekš, tomēr zinātnieku līdz šim izdarītie secinājumi un prognozes nav optimistiskas,” uzsver Gunta Krūmiņa.  

Vēl viens riska faktors ir viedierīču skatīšanās tumsā, ko nereti iecienījuši skolēni, kas nevēlas vecākiem ierādīt, ka nav devušies pie miera, bet gan turpina darboties, izmantojot viedierīci. Patiesībā nevienu viedierīci, arī televizoru, nav vēlams skatīties tumsā, jo tumsā mūsu acu zīlītes ir platas. Telefons ir ļoti spēcīgs gaismas avots (apmēram 400 luksu), tā gaisma iziet cauri visām acs struktūrām un ietekmē tīkleni. 

Viedierīces un dzeltenie filtri
Ilgstoši skatoties zilajos ekrānos, cilvēkiem acis gurst, tāpēc jau šobrīd ir iespējams viedierīcēm uzlikt zilās gaismas samazināšanas filtrus (ekrāns kļūst nedaudz dzeltenāks). Vai šie filtri ir risinājums? Tos var likt un šādi mazināt zilās gaismas kaitīgo iedarbību, tomēr jāpatur prātā, ka ar viedierīci mēs vienmēr darbojamies tuvumā, kas liek sasprindzināt acs muskuļus. Tātad vienu riska faktoru mēs varam samazināt, tomēr no acu muskuļa sasprindzinājuma izraisītās tuvredzības šādi izvairīties nevaram. 

Atsauces:
1. Screen Time and Kids: What’s Happening in our Homes? Pieejams šeit.
2. Australian Children’s Screen Time and Participation in Extracurricular Activities. Pieejams šeit.
3. Effect of Time Spent Outdoors at School on the Development of Myopia Among Children in China: A Randomized Clinical Trial. Pieejams šeit.
4. French A. N., Ashby R. S., Morgan I. G., Rose K. A. Time Outdoors and the Prevention of Myopia. Experimental Eye Research, 114 (2013), 58-68. 
5. Marie M. et al. Light Action Spectrum on Oxidative Stress and Mitochondrial Damage in A2E-loaded Retinal Pigment Epithelium Cells. Cell Death and Disease (2018) 9:287. DOI 10.1038/s41419-018-0331-5 
6. Involvement of Oxidative Mechanisms in Blue-Light – Induced Damage to A2E-Laden RPE. Pieejams šeit.
7. Three Major Pathologic Processes Caused by Light in the Primate Retina: A Search for Mechanisms. Pieejams šeit.
8. The Quantitative Dimensions of Intense Light Damage as Obtained from Animal Studies. Vision Research Vol 20. pp. 1105 to 1111, Pergamon Press Ltd 1980, Printed in Great Britain.
9. Light-induced Apoptosis: Differential Timing in the Retina and Pigment Epithelium. Exp. Eye Res. (1997) 64, 963-970. 
10. Blue Light Hazard: Are Exposure Limit Values Protective Enough for Newborn. Pieejams šeit.
11. Age-related Maculopathy and the Impact of Blue Light Hazard. Acta Ophthalmol. Scand. 2006: 84: 4-15. DOI 10.1111/j.1600-0420.2005.00627.
12. Effects of Blue-light Irradiation During Dental Treatment. Pieejams šeit.
13. Effects of blue-light Irradiation During Dental Treatment. Pieejams šeit. 
 

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks". Tā mērķis uzlabot vecāku zināšanas par bērna vecumposma īpatnībām no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, bērnu audzināšanu un disciplinēšanu bez vardarbīgām metodēm un emocionālo audzināšanu, bērnam piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos, kā arī sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem bērna veselīgai emocionālajai audzināšanai, viņa vajadzībām, kā arī aktuālajiem jautājumiem veselības veicināšanā.
 

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online