Vīrieši Latvijā par savu veselību domā tikai tad, kad nekas vairs nav glābjams - lielākā daļa gaida, kad slimība pāries pati no sevis
Rūpes par savu veselības stāvokli vīriešiem bieži ir sekundāras, tai skaitā vīrieši retāk meklē palīdzību psiholoģiski grūtos brīžos un biežāk izdara pašnāvības, secināts Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta sadarbībā ar kompāniju "Kantar" veiktajā pētījumā.
FOTO: Shutterstock.com
Latvijā vīriešu vidējais dzīves ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā sievietēm.
Pētījuma laikā no šī gada maija līdz jūnijam tika aptaujāti 800 iedzīvotāji - gan sievietes, gan vīrieši. Kā uzsvēra pētījuma autori, Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir viens no zemākajiem iedzīvotāju dzīves ilgumiem, turklāt vīriešu vidējais dzīves ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā sievietēm.
Lasītākais
No aptaujātajiem vīriešiem lielākā daļa jeb 77% norādījuši, ka ārstu apmeklē nopietnas saslimšanas gadījumā, un 40% vīriešu gaida, kad slimība pati pāries.
Vienlaikus no visiem aptaujas dalībniekiem 61% ir pārliecināti, ka vīriešiem jābūt atbildīgiem par finansiālo stabilitāti ģimenē, kas liek ātrāk iegūt finansiālo neatkarību un pamest izglītības sistēmu, pētījuma prezentācijā norādīja tā veicēji. Tāpat 41% aptaujāto ir pārliecināti, ka rūpes par finansiālo stabilitāti ģimenē jāuzņemas tikai vīrietim.
No aptaujātajiem vīriešiem lielākā daļa jeb 77% norādījuši, ka ārstu apmeklē nopietnas saslimšanas gadījumā, un 40% vīriešu gaida, kad slimība pati pāries.
Pētnieki secinājuši, ka vīrieši izglītības sistēmu Latvijā pamet daudz agrāk nekā sievietes. Vīrieši biežāk izvēlas pamest izglītības sistēmu, lai sāktu pelnīt, kas, iespējams, liek strādāt nozarēs, kurās ir vairāk risku un biežāk iet bojā nelaimes gadījumos darba vietā.
Ilgtspējas institūta vadītāja Dace Helmane klāstīja, ka sievietes ir tās, kuras biežāk cīnās par dzimumu vienlīdzību, bet vienlaikus uzskata, ka tieši viņas var labāk rūpēties par bērniem, apģērbu, ēst gatavošanu un mājas uzkopšanu. 33% no aptaujātajām sievietēm uzskata, ka viņām drīzāk ir jāuzņemas mājas uzkopšana. Tam piekrīt arī 30% vīriešu.
Tāpat 52% sieviešu un 44% vīriešu uzskata, ka sievietei drīzāk jāuzņemas apģērbu kopšana, savukārt 27% sieviešu un 18% vīriešu uzskata, ka sievietei drīzāk jāuzņemas rūpes par ģimenes veselību.
Aktualizējot vīriešu zemo dzīves ilgumu Latvijā, fotogrāfs Māris Ločmelis izveidojis četrus diptihus "Izvēles slazdā", kas ataino izplatītākos vīriešu pāragras nāves cēloņus vai paradumus, kas negatīvi ietekmē dzīves ilgumu.
"Izvēles slazdā" redzamajās fotogrāfijās tiek atklāta vīriešu noslēpumainā puse, teica fotogrāfiju autors Ločmelis. Viņš pauda pārliecību, ka šis projekts kādam noteikti liks aizdomāties, un ja izmainīs arī kāda paradumus, tad tas būs kopējs ieguvums sabiedrībai.
Vienā no fotogrāfijām redzamais, 2016.gadā dibinātās "Rīgas vīru grupas" dalībnieks Māris Balodis pauda, ka atklātība un ievainojamība ir nākotnes vērtības, kurām vīrietim jāpiemīt. Viņš pastāstīja, ka "Rīgas vīru grupā" pulcējās vīrieši, apspriežot sev sāpošas un būtiskas problēmas, tomēr tā nav terapija. Šī biedrība ir palīdzējusi izveidoties arī citām "vīru grupām", kuras Latvijā ir jau astoņas, viņš sacīja.
Izstāde "Izvēles slazdā" būs aplūkojama līdz 16. jūnijam Berga Bazārā.
