Dzīve pēc menopauzes turpinās. Kā sievietei uzlabot pašsajūtu tās laikā?

Kas notiek sievietes organismā menopauzes laikā?
Olnīcu darbība sievietes organismā nav mūžīga. Ginekoloģe Daiga Baranovska stāsta, ka aptuveni 50-55 gadu vecumā beidz nobriest olšūnas un olnīcu darbība izsīkst: “Šajā brīdī sākas dažādas hormonālas izmaiņas. Olšūnas vairs nenobriest, olnīcu funkcija izsīkst, hipofīze, kas ir galvenais koordinators galvas smadzenēs, turpina stimulēt un prasīt atbildes reakciju. Atbildes nav, krītas hormonu līmenis organismā – tas noved pie dažādām izmaiņām, kas ir saistītas ar sievišķo hormonu trūkumu.” Beidzas sievietes reproduktīvā funkcija un iestājas menopauze. 

Menopauzes simptomi
Pat ja sievietei ir menopauzei atbilstošs vecums, menstruālais cikls ir neregulārs vai mēnešreizes nav bijušas dažus mēnešus, nevar teikt, ka sievietei sākusies menopauze. Tiek uzskatīts, ka menopauze ir iestājusies, ja kopš pēdējām mēnešreizēm ir pagājis viens pilns kalendārais gads. Menopauze neilgst konkrētu laika periodu un, ja tā ir sākusies, tad turpināsies līdz mūža beigām. Tāpat kā grūtniecība vai dzemdības, arī menopauze katrai sievietei izpaužas citādāk. “Galvenais simptoms, kurš liecina par menopauzes iestāšanos, ir menstruāciju izsīkums. Tomēr, sievietei jārēķinās, ka līdz ar hormonālajām izmaiņām, var parādīties arī citi simptomi, piemēram, karstuma viļņi, svīšana un miega traucējumi.

Menopauze neilgst konkrētu laika periodu un, ja tā ir sākusies, tad turpināsies līdz mūža beigām. 

Sieviete var izjust arī emocionālas svārstības, izteiktu nogurumu, var kļūt vieglāk aizkaitināma. Tas, kā sieviete šajā periodā jūtas, ir individuāli – kādai šīs izpausmes būs stiprākas, citai – mazāk izteiktas. Tāpat sieviete var sajust emocionālas skumjas, jo, iestājoties menopauzei, viens dzīves posms ir beidzies – sieviete vairs nevarēs dabīgi palikt stāvoklī, iznēsāt un piedzemdēt savu bērniņu,” stāsta D. Baranovska. Tāpat, kā sievietēm mēdz būt bail no pirmajām dzemdībām, arī bailes no menopauzes ir saprotamas. Tas ir kaut kas jauns un nezināms. Tomēr ginekoloģe skaidro, ka sievietēm ir jāapzinās un jāpieņem tas, ka menopauze būs un no tās izvairīties nav iespējams. “Menopauzes laikā sievietes mēdz piemeklēt arī vielmaiņas izmaiņas – pastiprināti jāpiedomā par svara kontroli. “Bieži vien dzirdami pieredzes stāsti par to, ka tikmēr, kamēr sievietei bija, mēnešreizes, viņa bija slaida, bet, iestājoties menopauzei, svars strauji sāka pieaugt. Katrai sievietei pašai ir jāpārskata savi ēšanas paradumi un ikdienas ieradumi. Tomēr, ir arī sievietes, kuras šajā dzīves periodā novājē un kļūst slaidākas,” stāsta D. Baranovska, piebilstot, ka, iestājoties menopauzei, noteikti jākontrolē arī vairogdziedzera darbība.

Iestājoties menopauzei, noteikti jākontrolē arī vairogdziedzera darbība.

Kā uzlabot savu pašsajūtu
Menopauze, līdzīgi kā pubertāte, uzskatāma par normālu dzīves posmu sievietes dzīvē. To, cik ilgi saglabāsies šie simptomi, nevar paredzēt. Tas var būt viens gads, bet tie var būt arī desmit un vairāk gadu. Protams, ar laiku šīs veģetatīvās reakcijas kļūst paciešamākas, vieglākas un ne tik ļoti izteiktas. Sievietei ir jāseko līdzi tam, cik ļoti cieš viņas dzīves kvalitāte. Ginekoloģe uzsver, cik svarīgi ir tas, ka sieviete sev var palīdzēt uzlabot savu pašsajūtu arī šajā dzīves periodā: “To, kādu ceļu izvēlēties – ir katra paša ziņā. Piemērotākos līdzekļus būs vieglāk izvēlēties, aprunājoties ar savu ginekologu. Kādai palīdzēs dabīgi līdzekļi, bet citai piemērotāka būs hormonālā terapija. Ja sieviete izvēlējusies otro variantu, tas nenozīmē, ka zāles būs jādzer visu atlikušo mūžu. Ļoti iespējams, ka pietiks, ja tabletes būs dzertas tikai dažus gadus. Mūsdienu sievietes grib justies un izskatīties labi. Ja sākotnēji šī hormonu terapija var šķist biedējoša, tomēr to uzsākot un saprotot terapijas bonusus, bažas tiek kliedētas.” Tāpat vienmēr būs sievietes, kuras, lai arī cik slikti justos, neko nelietos. Nereti dzirdams, ka pirms 100 un vairāk gadiem, nekādas hormonu terapijas nebija un sievietes kaut kā iztika.

Tomēr nav slikti apzināties arī to, ka dažās jomās menopauze sievietes dzīvi atvieglo. Tai iestājoties, sieviete droši var ļauties baudai mīlas dzīvē un vairs nedomāt par izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības.

Tomēr D. Baranovska to skaidro ar to, ka gadu laikā ir mainījies cilvēku dzīves ilgums, tas ir palicis daudz garāks. Vēl pirms 150 gadiem sievietes vidējais dzīves ilgums bija 40 gadi. Mūsdienās sievietēm ap 50 gadu vecumu beidzas mēnešreizes, bet viņas dzīvo līdz pat 80 un vairāk gadiem. Tātad - vienu trešo daļu no dzīves sieviete pavada menopauzē, tādēļ svarīgi arī šo dzīves periodu pavadīt komfortabli. “Iestājoties menopauzei, sievietēm pieaug risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Ja sievietei bijis paaugstināts asinsspiediens jau pirms menopauzes, tad pēc menopauzes iestāšanās spiediena kontrole var kļūt vēl sarežģītāka. Ja tāda tendence ir, tad iespējams izmēģināt hormonu terapiju kopā ar antihipertensijas terapiju – tādējādi mazinot risku saskarties ar pēkšņām, neadekvātām spiediena svārstībām,” stāsta ginekoloģe. Tomēr nav slikti apzināties arī to, ka dažās jomās menopauze sievietes dzīvi atvieglo. Tai iestājoties, sieviete droši var ļauties baudai mīlas dzīvē un vairs nedomāt par izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības. Tāpat izpaliek arī ikmēneša regulārās mēnešreizes, kas daļai sieviešu mēdz būt gana mokošas.