Vai drīkst peldināt zīdaini atklātos ūdeņos?

Bērna pirmais dzīves gads viņa attīstībā ir ļoti svarīgs. Tad attīstās dažādas spējas un maņas, turklāt sāk stiprināties bērna imūnā sistēma.  Kamēr tā vēl nav gana spēcīga, zīdainis ir pakļauts dažādiem riskiem, tostarp ātrāk inficēties. 

Infektoloģe Gunta Laizāne skaidro: „Vēlams, lai bērns sociāli aktīvu dzīvi sāktu dzīvot tikai pēc viena gada vecuma. Tas attiecas arī uz peldvietu apmeklēšanu un plunčāšanos ezeros, dīķos, upēs un jūrā. Pirmā gada laikā bērna imunitāte vēl ir nestabila, turklāt mazulis vēl nav saņēmis visas nepieciešamās vakcīnas. Tāpat zīdaiņiem ir tendence visu nogaršot – arī ūdeni un smiltis. Inficēšanās risks ar dažādām slimībām pirmajā dzīves gadā ir ļoti liels.” 
 

Higiēna, spēlējoties pludmales smiltīs

Infektoloģe norāda, ka anatomisku īpatnību dēļ puisīšiem iegūt infekcijas ir grūtāk nekā meitenēm. Tomēr kā viena, tā otra dzimuma bērniem, uzturoties publiskā peldvietā, būtu jāvelk autiņbiksītes vai peldēšanai paredzēts apģērbs. „Pavisam mazi bērni nespēj pateikt, ka viņiem ir nepieciešams doties uz labierīcībām. To ne vienmēr pamana arī vecāki. Autiņbiksītes pludmalē nepieciešamas, lai mazulis ne tikai pasargātu sevi, bet arī pats nepiesārņotu vidi un nepakļautu inficēšanās riskam citus. Ja peldēšanas autiņbiksītes tiek izmantotas, apmeklējot baseinu, tad būtu ētiski to darīt arī, dodoties uz pludmali. Arī, ja zīdainis netiek peldināts ūdenī, bet dzīvojas pludmales smiltiņās, ir jādomā par higiēnas ievērošanu. Tūkstošiem cilvēku staigā pa smiltīm, tādējādi pārnēsājos visdažādākās baktērijas, un, ja mazulis tur dzīvojas pliks, ne tikai tiek kairināta viņa āda, bet pastāv augsts risks inficēties ar slimībām un infekcijām,” stāsta infektoloģe.
 

Kur zīdainim peldēties un kur labāk ne

Vecākiem ar maziem bērniem patīk doties uz jūrmalu, lai atvases plunčātos atsevišķi izveidojušajās peļķēs, jo ūdens tajās ir ievērojami siltāks nekā atklātā jūrā. Tomēr, ja gaisa temperatūra ir augsta, tieši šajās vietās, kur nenotiek regulāra ūdens cirkulācija, veidojas visvairāk baktēriju, un bērns var saslimt ar parazitārajām vai infekciju slimībām. „Būtiski zināt, ka inficēšanās notiek, ne tikai norijot ūdeni. Tas ir iespējams, arī ādai saskaroties ar netīro ūdeni vai, piemēram, infekcijai iekļūstot urīnceļos. Ūdenī esošie parazīti var izraisīt arī dažādas ādas alerģiskas reakcijas. Alerģijas pazīmes parasti parādās pirmo stundu laikā. Bet, ja iegūts kāds vīruss vai slimība, pirmās pazīmes var parādīties 6–72 stundu laikā pēc inficēšanās,” skaidro pediatre Gunta Laizāne.

​Peldēties nedrīkst ūdenstilpēs, kurās novērojamas zilaļģes un zaļaļģes. Aļģes ziedēšanas periodā izdala toksiskas vielas, kas ir kaitīgas cilvēka veselībai.

Ja vien ir tāda iespēja, pavisam maziem bērniem visdrošāk no higiēnas viedokļa būtu plunčāties nevis jūrā, dīķī, ezerā vai upē, bet nelielā baseinā vai vanniņā pie mājas, kur vecāki zina, cik tīrs ir ūdens. Lai sagādātu prieku un veldzi mazulim, nav nepieciešams liels ūdens daudzums. Bērns prieku gūst, šļakstoties un plunčājoties arī pavisam seklā vietā.” Atgādinājums vecākiem: jāatceras, ka arī sekls ūdens var būt tikpat bīstams, cik dziļas ūdenstilpes, tāpēc nekad neatstājiet mazuli ūdenī bez uzraudzības! 
 

Kā zināt, vai ūdens ir pietiekami tīrs? Būtiski ņemt vērā:

• peldvietas vides tīrība (nav redzamu atkritumu);
• tā ir dabīga vai mākslīga ūdenstilpe (ūdens tīrāks ir mākslīgi izveidotā peldvietā);
• ja tā ir aizaugusi ūdenstilpe, kur ir iztīrīta maza peldvieta, šādā vietā nav ieteicams peldēties;
• ūdens dzidrums, smaka un vizuāli redzams piesārņojums;
• vai peldvieta atrodama oficiālajā peldvietu reģistrā un tajā ir izvietota zīme par ūdens kvalitāti;
• vai ūdenstilpē notiek aktīva transporta kustība (peldināt zīdaini, piemēram, Daugavā nav ieteicams).

Svarīgi!
Peldēties nedrīkst ūdenstilpēs, kurās novērojamas zilaļģes un zaļaļģes. Tās parasti zied karstā laikā ūdenstilpēs, kurās nav strauja ūdens cirkulācija. Par aļģu klātesamību var liecināt ūdens krāsa, kas izmainās augu ziedēšanas laikā. Aļģes ziedēšanas periodā izdala toksiskas vielas, kas ir kaitīgas cilvēka veselībai un pat dzīvībai. Kaitīgās vielas organismā var nonākt caur muti, ādu, acīm, degunu, un tas var notikt pat tad, ja bijusi vienreizēja saskare ar aļģēm. Jo mazāks ir bērns, jo vājāka ir viņa imūnā sistēma un mazākas ir spējas pretoties toksiskajai ietekmei. Vielas, kas izdalās no aļģēm, ietekmē aknu, nieru un izvadsistēmu darbību.

Ieteikumi, dodoties ar zīdaini uz peldvietu:

•  to darīt pēc bērna viena gada vecuma;
•  izvēlēties pārbaudītu un tīru pludmali;
• līdzi ņemt laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un galvassegu;
• līdzi jābūt pamperiem vai peldēšanai paredzētam apģērbam;
• ar mazu bērnu doties uz peldvietu ieteicams agrās rīta stundās vai vēlā pēcpusdienā;
• līdzi jābūt augstas aizsardzības zīdaiņiem paredzētam sauļošanās krēmam;
• ja bērns ēd ar rokām, tās pirms ēšanas jānomazgā tīrā ūdenī. Ja tas nav iespējams, jāizmanto mitrās salvetes vai roku dezinfekcijas līdzeklis; 
• līdzi paņemto ēdienu un traukus atklātās ūdenstilpēs skalot vai mazgāt nedrīkst;
• dodoties atpūtā pie dabas vai ūdens, līdzi jāņem bērnam paredzēts ēdiens. Tāds, kas vasaras karstajā saulē ātri nebojājas – piemēram, gatavi biezenīši burciņās vai banāns ar mizu, nevis sagriezts un ielikts trauciņā.