Vai nepieciešams dot attārpošanas zāles bērnam, ja ģimenē ir mājdzīvnieks

Nē, mājdzīvnieku dēļ profilaktiska antihelmintu medikamentu lietošana nav nepieciešama, skaidro ārste Elīna Ivanova, bloga "Veseliem bērniem" izveidotāja. 

Visi zinam, ka antibiotikas, kuras lietojam pret bakteriālām infekcijām, neiesaka lietot "katram gadījumam" vai vienkārši profilaksei, bet tikai pie konkrētām indikācijām. Tāpat arī antihelmintiskos preparātus jālieto pie konkrētām indikācijām apstiprinātas helmintu infekcijas gadījumā. Lietojot šos preparātus tāpat vien, mēs riskējam ar rezistences veidošanos. Tieši tāpat, kā tas notiek ar antibiotikām.

No liekas, nevajadzīgas medikamentu lietošanas vajag izvairīties.

Bet ir apstākļi, kad šāda profilakse ir ieteicama:

Pasaules Veselības organizācija rekomendē profilaksi 1-2 reizes gadā bērniem no viena gada vecuma līdz 12-14 gadu vecumam, kuri dzīvo teritorijās ar augstu (>20%) augsnes helmintožu prevalenci* bērnu populācijā. Pie helmintožu prevalences virs 50% bērnu vidū, iesaka profilaksi veikt 2 reizes gadā.

Latvijā šī profilakse nav aktuāla. Suņi un kaķi mājās nav kritērijs cilvēku attārpošanai. Jāattārpo ir paši dzīvnieki pēc veterinārārsta nozīmētās shēmas. 

Šāda situācija ir valstīs, kurās ir daudz klaiņojošu dzīvnieku, kuri netiek attārpoti, nokārtojas kur pagadās un fēces netiek savāktas, tādējādi paaugstinās augsnes kontaminācija un inficēšanās risks. Ir kontaminēts ūdens, cilvēkiem nav pieejami normāli sanitārie un dzīves apstākļi. Principā šī profilakse sevi attaisno attīstības valstīs. Šādos apstākļos profilakse ir lētāka un efektīgāka nekā testēšana un mērķtiecīga ārstēšana, jo saslimušo ir ļoti daudz. Bet tas ir īslaicīgs risinājums, kamēr virzās un ilglaicīgu risinājumu - ūdens tīrības, dzīves, sanitāro un higiēnas apstākļu uzlabošanas.

Latvijā šī profilakse nav aktuāla. Suņi un kaķi mājās nav kritērijs cilvēku attārpošanai. Jāattārpo ir paši dzīvnieki pēc veterinārārsta nozīmētās shēmas. 

Kas jādara, lai izvairītos no inficēšanās
Lai izvairītos no inficēšanās, ir jāievēro visparastākie profilaktiskie pasākumi - jāmazgā rokas (īpaši pēc tualetes un pirms ēšanas), jāuztur dzīvnieku uzturēšanās vieta mājās kārtībā, jārūpējas par dzīvnieku fēču savākšanu, jāizvairās no staigāšanas basām kājām vietās, kur nokārtojas dzīvnieki (piemērām, cūku kūtī, aplokos un tml), jāizvairās no peldēšanās ūdenstilpnēs, kur iespējams fekālais piesarņojums, no mazgāšanās tādā ūdenī un tā dzeršanas.

Kāpēc vēl aizvien rekomendē šo profilaksi?
Ieradums, arhaisms, "katram gadījumam', iespējams, ka to vēlas paši vecāki. Bet, protams, ka šādu profilaksi var pielietot individuāli, ja aizdomas uz to, ka parazīti ir, kā arī ja nav iespējas vai vēlmes ievērot profilaksi.

**Rakstā minētās augsnes helmintozes izraisa zarnu tārpi/helminti, kuri izplatās ar augsnes palīdzību. Augsnē tie nonāk no inficētu dzīvnieku un cilvēku fēcēm. Īpaši izplatīti zemēs ar siltu un mitru klimatu, bet principā sastopamas visur. Tāpēc ir svarīgi ievērot vides higiēnu - savākt dzīvnieku fēces. Samazinoties klaiņojošu dzīvnieku īpatsvaram un attārpojot mājdzīvniekus, kontaminācijas līmenis mazinās. Jāizvairās no spēlēšanās vietās, kur cilvēki staidzina savus suņus, nespēlēties smilškastēs, kurās varētu nokārtoties kaķi vai suņi.


Šādi helminti visbiežāk ir:

• Cērmes (Ascaris lumbricoides/askarīdas),
• Ankilostomas un nekatori (āķtārpi),
• Matgalvji (Trichuris trichiura).

*prevalence: visi saslimstības gadījumi - gan jaunie, gan esošie