Skrituļošana – ne tikai jautra, bet arī veselīga!

Lielu popularitāti jauniešu vidū ir iemantojusi braukšana ar skrituļslidām. Tas garantē ne tikai lērumu pozitīvu emociju, bet arī aktīvus muguras un kāju treniņus, koordinācijas un stājas uzlabošanos un muskulatūras attīstību. Turklāt tas ir arī lielisks veids, kā aktīvi pavadīt laiku svaigā gaisā kopā ar ģimeni un draugiem.

Vasara skrituļošanai ir piemērota kā lieliem, tā maziem, turklāt tas ir arī lielisks kardiotreniņš

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Vasara skrituļošanai ir piemērota kā lieliem, tā maziem, turklāt tas ir arī lielisks kardiotreniņš

Drošība pirmajā vietā
Pirms uzsākt skrituļošanu, noteikti jāpadomā par to, kā izvairīties no iespējamām traumām, tāpēc visiem skrituļotājiem ir galvā jābūt kvalitatīvai un drošai ķiverei un jāapvelk ceļgalu un elkoņu sargi. Jāatceras, ka, lai arī no malas tā šķiet, skrituļošana nemaz tik vienkāršs sporta veids nav, sevišķi mācīšanās posmā, kad kritieni, sasitumi un nobrāzumi ir neizbēgami.
 
Kādi muskuļi tiek trenēti skrituļojot?
Skrituļošana ir ritmisks sporta veids, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta slīdējumam, tādēļ skrituļojot darbojas plaša muskuļu grupa. Veidojot laidenas kustības, tiek darbināti kāju augšstilbu un apakšstilbu muskuļi. Mēģinot pareizi noturēt līdzsvaru, darbojas sēžas, vēdera un muguras muskulatūra, bērniem tas ir sevišķi svarīgi, jo palīdz attīstīt koordināciju un vienlaikus tiek maigi koriģēta arī stāja.

 
Skrituļošanas laikā ir aktīvi jāvēzē rokas un jātur tās pareizā leņķī, tādēļ papildus strādā arī roku un plecu muskulatūra. Vasara skrituļošanai ir piemērota kā lieliem, tā maziem, turklāt tas ir arī lielisks kardiotreniņš, un skrituļošanas laikā tiek patērēts ne mazums kaloriju.

 

Protams, mācoties braukt ar skrituļslidām, neizbēgt arī no kritieniem un sasitumiem, tādēļ jāpiedomā arī pie tā, kā vajadzības gadījumā sevi pasargāt un gūt pēc iespējas mazāk traumu.


 
Padomi iesācējiem
Protams, liela loma ir skrituļslidu izvēlē, daudzi atpūtas un izklaides parki piedāvā skrituļslidu nomu, tomēr, ja skrituļošana kļuvusi teju par hobiju, tad nopietni jāapsver tādu iegāde. 


Lai skrituļslidas kalpotu ilgāk un būtu stabilākas, jāņem vērā pāris kritēriji, pēc kuriem tad tās iegādāties.

  • Skrituļslidas bērniem vislabāk izvēlieties ar lieliem, divrindu riteņiem un ar pēc iespējas augstāku skrituļslidas zābaka stiprinājumu, lai kājas tajā justos pēc iespējas ērtāk un stabilāk. 
  • Izvēloties skrituļslidas gan bērniem, gan pieaugušajiem, jāpievērš uzmanība riteņu lielumam un materiālam.
  • Bērniem uzņemt lielu ātrumu skrituļojot diez vai vajadzētu, tādēļ jāizvēlas skrituļslidas, kuru ritentiņi veidoti no mīkstāka materiāla.
  • Pieaugušajiem derēs arī skrituļslidas ar cietāka materiāla riteņiem, kas ir mazāka izmēra un ļaus uzņemt maksimālu ātrumu uz jebkura ceļu seguma.
Reklāma
Reklāma

 
Kas jāņem vērā, mācoties skrituļot?
Liela nozīme skrotuļošanā ir stājai. Sākot braukt, mugurai ir jābūt viegli ieliektai uz priekšu, lai noturētu līdzsvaru, skatienam ir jābūt koncentrētam uz priekšu un pašam jāieliecas ceļgalos, lai būtu vieglāk noturēties nenokrītot. 


Sperot pirmos soļus ar skrituļslidām, kājas jānovieto perpendikulāri viena otrai, virzot slidas purngalus uz āru. Lai izvairotos no traumām un sasišanās, jāapgūst pamatprincipi bremzēšanā. Vairumam skrituļslidu bremzēšanas fiksators atrodas pie pēdējiem riteņiem, tādēļ, lai viegli apstātos, papēži ir jāvirza pēc iespējas zemē, fiksators iedarbosies uz riteņiem un notiks bremzēšana. Lai nenokristu apstāšanās laikā, nekādā gadījumā nevajadzētu iztaisnot muguru, lai kā arī automātiski negribētos to darīt, tai jābūt puspieliektai arī bremzēšanas laikā, šī ir bieži pieļauta kļūda iesācēju vidū.


Protams, mācoties braukt ar skrituļslidām, neizbēgt arī no kritieniem un sasitumiem, tādēļ jāpiedomā arī pie tā, kā vajadzības gadījumā sevi pasargāt un gūt pēc iespējas mazāk traumu.

Tāpēc sperot pirmos soļus uz skrituļslidām nevajadzētu mēģināt uzreiz attīstīt lielu ātrumu, tā vietā izmēģināt skrituļošanas pamatelementus pa vienam - sākumā iemācīties pareizi noturēt stāju un darboties ar rokām, tad, sperot soļus ar purngaliem uz āru, izmēģināt noturēt līdzsvaru pirmajos brauciena metros, tad - izmēģināt arī pareizu apstāšanos.