Ergoterapija – pacienta palīgs ceļā uz patstāvību
Ergoterapeits ir veselības aprūpes speciālists, kura galvenais uzdevums ir cilvēkam atvieglot ikdienas darbību veikšanu, tā veicinot patstāvību, veselību un labklājību visos dzīves aspektos.
Par ergoterapijas nozīmi pacienta rehabilitācijas procesā
konsultē sertificēts ergoterapeits Filips Bernadskis.
Kas ir ergoterapija un kāds ir tās mērķis?
Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm. Tās mērķis ir
veicināt indivīda veselību un neatkarību. Ergoterapeits māca darīt
ikdienas aktivitātes gan gados vecākiem cilvēkiem, gan bērniem, gan
personām ar funkcionāliem traucējumiem, pielāgojot tās katra
individuālajām spējām un vajadzībām. To dara gan fiziski,
pielietojot atbilstošus darbarīkus vai palīgierīces, piemēram,
ratiņkrēslu, gan mācoties, kā labāk izpildīt pašu aktivitāti,
lietojot dažādas atvieglojošas stratēģijas. Tā kā cilvēki ikdienas
aktivitātēs daudz izmanto pirkstus, tiek strādāts arī pie sīkās
motorikas atjaunošanas pēc lūzumiem un nervu bojājumiem. Tiek
taisītas ortozes, lai stabilizētu vai aktīvi nodarbinātu pirkstus,
tāpēc tāda joma kā roku terapija ir ļoti izplatīta ergoterapeitu
vidū.
Kā tiek pielāgotas aktivitātes, vai varat minēt kādu
piemēru?
Piemēram, mazgāšanās process, kas daudziem šķiet ļoti ikdienišķs,
cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem var sagādāt grūtības.
Ergoterapeits var palīdzēt to risināt, padarot attiecīgo telpu
atbilstošu, piemēram, ar speciālu dušas krēslu vai dušas
palīgierīcēm, lai panāktu, ka cilvēks spēj patstāvīgi
nomazgāties.
Vēl viens piemērs ir telefona pielāgošana cilvēkiem ar sīkās
motorikas traucējumiem. To var risināt, izveidojot turamo no
materiāliem, ko izmanto ortožu veidošanā, lai būtu vieglāk noturēt
telefonu un piespiest pogas, arī ja pirksti nestrādā. Protams, ka
vienkāršāk būtu nopirkt jaunu viedtālruni ar funkciju, kurā var
ierunāt norādījumu un tas tiek izpildīts, taču mēs cenšamies
strādāt ar cilvēkam pieejamajiem resursiem, kas bieži vien ir
ierobežoti.
Ergoterapeits palīdz arī atgūt spēju aprūpēt pašam sevi un no jauna
māca veikt ikdienas aktivitātes, piemēram, ģērbšanos, cilvēkiem pēc
smagiem muguras smadzeņu bojājumiem. Pacienti pēc insulta mācās
veikt aktivitātes ar vienu roku - pagatavot ēdienu, kā arī veikt
higiēnas aktivitāti, tīrot zobus. Svarīgs punkts tieši aktivitāšu
pielāgošanā ir vide, kurā persona dzīvo. Ergoterapeits palīdz arī
izvērtēt un noteikt vides barjeras, kas bieži vien ir
jāpamaina.
Kā cilvēks var nokļūt pie ergoterapeita?
Visbiežāk cilvēku pie ergoterapeita nosūta ārsts. Protams, tas ir
atkarīgs no situācijas un cilvēku zināšanām par to, ko un kā
ergoterapeits var darīt cilvēka labā. Ir daudz gadījumu, kad
cilvēki nezina, kas ir ergoterapeits. Es ceru, ka nākotnē
izglītosim sabiedrību, un cilvēki būs informētāki. Bieži cilvēku
pie ergoterapeita nosūta ārsts rehabilitologs, kurš izvērtē, kāda
palīdzība pacientam ir nepieciešama – fizioterapeita, ergoterapeita
vai abu speciālistu. Var būt arī tā, ka ģimenes ārsts uzreiz nosūta
pacientu pie viena no šiem speciālistiem, jo ne vienmēr ir
nepieciešams daudzu speciālistu skatījums, pietiek arī ar viena
terapeita palīdzību. Ārsts, kurš izvērtē pacienta veselības
stāvokli, zina, kas cilvēkam ir nepieciešams konkrētajā
situācijā.
Kā notiek darbs ar pacientu? Jūs dodaties pie cilvēkiem
uz mājām vai pieņemat pacientus savā kabinetā?
Tas ir atkarīgs no terapeita darba specifikas. Ir terapeiti, kas
strādā tikai slimnīcās, taču tā nevar redzēt, kas notiek cilvēka
mājās. Nonākot slimnīcā, cilvēks var aprakstīt, kā izskatās viņa
mājoklis, taču ir ļoti grūti to izdarīt precīzi. Bieži vien
aizmirstas kāda nozīmīga detaļa, piemēram, pakāpiens vai kāda vides
barjera - durvju platums. Man patīk, kad ir iespēja pašam redzēt un
novērtēt kāda ir mājas vide un iespējamās barjeras – sliekšņus un
durvju platumus. Tā ir iespējams efektīvi veikt pielāgojumus un
izvērtēt palīglīdzekļa nepieciešamību vai atbilstību.
Vai ergoterapeita palīdzība ir nepieciešama arī cilvēkiem,
kas veselības indikāciju dēļ nevar kļūt
patstāvīgi?
Ja nav iespējams palīdzēt cilvēkam kļūt patstāvīgam, tad tiek
veikts darbs ar tuviniekiem, asistentiem vai aprūpētājiem,
izveidojot darba vidi tādu, lai šie cilvēki, rūpējoties par
personu, nenodarītu pāri savai veselībai. Piemēram, mēs mācām, kā
pareizi celt un pārvelt guļošu cilvēku, vai palīdzēt pārsēsties. Te
liels uzsvars ir uz ergonomikas zināšanām.
Vai cilvēkam, ar ergoterapeita palīdzību kļūstot
patstāvīgākam, uzlabojas arī psihiskā veselība?
Atkarīgs no katra gadījuma, bet visbiežāk jā. Jāņem vērā, ka mēs
strādājam gan ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ar kognitīviem
traucējumiem. Piemēram, ja persona dzīvo mājā, kur mājas durvis no
ielas šķir pakāpieni vai nav lifta, personai ir grūti iziet no
mājām bez kāda palīdzības un socializēties. Nevēloties vai nevarot
katru reizi jautāt pēc palīdzības, lai izkļūtu ārā, cilvēks paliek
mājās. Tāpēc kopā ar sociālo dienestu parasti tiek risināts mājokļa
maiņas variants. Ja tas nav iespējams, jāmeklē citi risinājumi. Tas
ietekmē psihisko veselību, jo cilvēks ir sociāla būtne un
komunikācija ir būtiska veselīgas ikdienas sastāvdaļa. Cilvēkam ir
būtiska pašrealizācija, ko var panākt, kad personai ir iespēja
pašam veikt sevis izvēlētās aktivitātes tam paredzētajā laikā.
Jūtoties patstāvīgs un neatkarīgs, cilvēks ir
pašpārliecinātāks.