D vitamīns zīdainim – arī vasarā un ēdot mammas pienu

Diemžēl Latvijā un visā Eiropas ziemeļu daļā dabiskā veidā pietiekamā daudzumā D vitamīnu uzņemt ir gandrīz neiespējami, tāpēc to papildus pilienu veidā iesaka lietot visiem. Kāpēc D vitamīns ir tik svarīgs, stāsta dūla Linda Vītuma. 

Vēsturiski līdz D vitamīna esamībai un secinājumam par tā nepieciešamību pasaule nonāca pamazām – vērojot, ka tautas, kuras uzturā vairāk lieto zivis, īpaši treknās, vai arī dzīvo tuvāk ekvatoram, ir kopumā veselīgākas. Pamazām tika veikti pētījumi un izdarīti secinājumi. D vitamīns patiesībā ir hormons, kura galvenā funkcija ir saistīta ar šūnu darbības nodrošināšanu. Vairāk nekā 90 % šā hormona organisms saražo, kad mūsu āda saskaras ar tiešiem saules stariem (ar ultravioleto B starojumu – UV-B). Jo saules stari sasniedz zemi taisnākā leņķī, jo efektīvāka ir D vitamīna veidošanās ādā. Latvijas platuma grādos tas ir iespējams vien dažus mēnešus gadā, ja nav apmācies un lietains laiks.
 

Kāda ir  D vitamīna nozīme organismā 
Pēdējie pētījumi liecina, ka D vitamīna darbība un ietekme pielīdzināma hormonam, proti – D vitamīns ir kā ziņnesis, kas ceļo pa organismu un piedalās sarežģītu organisma funkciju koordinēšanā. Šim vitamīnam ir ietekme gan uz kaulu sistēmu, gan sirds un asinsvadu sistēmu, pozitīva iedarbība uz onkoloģisko slimību risku mazināšanu, jo tas ietekmē šūnu veidošanos organismā. Ir pierādīts, ka vitamīns ir būtisks imunitātes veidošanā un stiprināšanā. Ja tā līmenis būs pazemināts, imunitāte būs daudz vājāka. [1; 2]

D vitamīns ir nepieciešams arī tādēļ, lai organisms spētu pilnvērtīgi izmantot kalciju un fosforu. Abi ir nozīmīgi elementi kaulu veidošanās procesā bērniem līdz gada vecumam un arī pusaudžiem to straujajā augšanas periodā. Nav nozīmes, cik daudz kalcija uzņemts, organisms to nespēs izmantot, ja tam nebūs pietiekami D vitamīna.

Laiku pa laikam būtu jāveic D vitamīna kontroles analīzes. Latvijā šīs analīzes ir maksas pakalpojums gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pakalpojums maksā vidēji 6–10 eiro. Par pietiekamu D vitamīna līmeni uzskata rādītāju, kas pārsniedz 30 ng/ml. Ja analīzēs uzrādītais cipars ir jau zem 10 ng/ml, tad šā vitamīna līmenis ir kritiski zems.

D vitamīna trūkums – pazīmes un sekas
D vitamīna trūkums bērniem vispamanāmāk izpaužas kā rahīts. Rahīts faktiski ir mīksti kauli, kas rodas no tā, ka no kauliem tiek izvilkts kalcijs, bet D vitamīna trūkuma dēļ ar pārtiku uzņemtais kalcijs neuzsūcas. Kādreiz bija daudz bērnu ar visdažādākām kaulu deformācijām, līkām kājām un nepareizi veidotiem krūškurvjiem.  

Viena no pirmajām pazīmēm, kas var liecināt par D vitamīna trūkumu bērnam, ir svīšana. Ja mazulim svīst rokas, kājas, pakausis, piemēram, ēšanas laikā, kad viņš patērē enerģiju, jāpārbauda, vai D vitamīns tiek uzņemts pietiekamā daudzumā. 

Muskuļu hipotonija jeb muskuļu ļenganums ir tipisks un agrīns rahīta simptoms un izraisa bērna motoriskās attīstības aizkavēšanos. Sakarā ar vēdera priekšējās sienas ļenganajiem muskuļiem vēders uzpūšas un kļūst liels. Bērnam slikti darbojas zarnas, līdz ar to veidojas aizcietējumi.

Lai arī ir viedoklis, ka vēla bērna galvas avotiņa slēgšanās varētu būt viena no D vitamīna un kalcija trūkuma pazīmēm, tomēr endokrinoloģe Dr. Iveta Dzīvīte-Krišāne stāsta, ka nevienā uz pētījumiem balstītā medicīnas datu bāzē (PubMed vai Cochraine) nav publikāciju ar pierādījumiem, ka D vitamīna lietošana ietekmētu avotiņa slēgšanās procesu. Speciāliste uzsver, ka starptautiski akceptētas vadlīnijas paredz obligātu D vitamīna profilaksi zīdaiņiem.

D vitamīns mammas grūtniecības laikā
Laikā, kad mazulis vēl ir mammas vēderā, D vitamīns palīdz veidoties bērna kauliem un šūnām. D vitamīns ir saistīts ar nervu sistēmas stabilitātes, normālas sirdsdarbības nodrošināšanu, kā arī ir nozīmīgs elements, lai kopā ar kalciju garantētu normālu asins recēšanu. 

Pietiekams D vitamīna līmenis mātei nepieciešams augļa kustību un balsta aparāta, galvas smadzeņu un imūnās sistēmas attīstībai. D vitamīna nepietiekamība vai deficīts var negatīvi ietekmēt bērna kaulu augšanu un radīt ilglaicīgus kaulu veselības traucējumus, piemēram, osteoporozi, neatkarīgi no bērna uztura pēc dzemdībām. Turklāt D vitamīna nepietiekamība vai deficīts palielina arī citus riskus: augļa augšanas aizturi, zemu dzimšanas svaru, neonatālās tetānijas, hipokaliēmijas, kā arī kardiovaskulāro slimību, 1. tipa cukura diabēta un vēža risku turpmākajā dzīvē. [3]

Par pietiekamu D vitamīna līmeni uzskata rādītāju, kas pārsniedz 30 ng/ml. Ja analīzēs uzrādītais cipars ir jau zem 10 ng/ml, tad šā vitamīna līmenis ir kritiski zems.

Piedzimstot D vitamīna pamata rezerves bērns jau ir saņēmis no mammas, bet 3–4 nedēļas pēc dzemdībām šis vitamīns būtu jāsāk uzņemt papildus neatkarīgi no gadalaika, saules daudzuma un arī tā, kā mazulis tiek barots. Bērnam no 4 nedēļu līdz 1 gada vecumam ieteicams dot katru dienu 400 darbības vienības, pēc tam līdz 3 gadu vecuma pāriet uz 1000 darbības vienībām katru dienu.

Ja bērns tiek ēdināts ar krūti
Teorētiski D vitamīnu zīdainis var saņemt arī ar mammas pienu. Tikai ir viens nosacījums – mammas organismā ir jābūt pietiekamam šā vitamīna daudzumam, lai viņai būtu, ar ko dalīties. Latvijā veiktos pētījumos pierādījies, ka nereti ir sastopama situācija, kad mammas D vitamīna līmenis ar grūtībām nodrošina viņas pašas vajadzības. 

Viena no pirmajām pazīmēm, kas var liecināt par D vitamīna trūkumu bērnam, ir svīšana.

2015. gadā ir publicēts pētījums, kurā konstatēts, ka Latvijā D vitamīna nepietiekamība un deficīts ir izplatīts neatkarīgi no pacientu vecuma, dzimuma un gada laika. Kritiski zems šā vitamīna līmenis ir teju 20 % Latvijas iedzīvotāju. Barojošas māmiņas šajā ziņā nav izņēmums, un tas nozīmē, ka nodrošināt bērnu ar šo vitamīnu tikai ar mammas pienu ir gandrīz neiespējami. Tomēr, ja ir apņemšanās iztikt ar mātes pienu, ir regulāri jāseko D vitamīna koncentrācijai asinīs gan mammai, gan bērnam. [4; 5]

Ja bērns ēd mākslīgo piena maisījumu
Lai arī mammas piens patiešām ir labākais, ko bērns var ēst, tomēr attiecībā uz D vitamīna uzņemšanu ir citādi. Ja mammas pienā vitamīna, visdrīzāk, ir nepietiekami, piena maisījumā tas lielākoties tiek iekļauts kā obligāta sastāvdaļa. Lai cik paradoksāli tas liktos, ja bērns tiek zīdīts ar krūti, viņš iekļaujas riska grupā, līdz ar to D vitamīna lietošanai jāpievērš īpaša uzmanība. Savukārt adaptētajos piena aizstājējos D vitamīna deva ir aprēķināta un ielikta. Piemērs: litrs mammas piena satur 20 D vitamīna darbības vienības. Litrs adaptētā maisījuma satur 400 darbības vienības. Ir mammas, kuras saka – baroju ar maisījumu, līdz ar to papildu D vitamīna devu nedošu. Bet šādi nedrīkst darīt, jo ne vienmēr bērns izēd plānoto apjomu, kā arī te mamma pazīda savu mazuli, te kāda ēdienreize izkrīt. Tātad D vitamīns papildus ir nepieciešams. [6]

Uzņemt D vitamīnu ar sauli un pārtiku
Lai organisms spētu saražot aktīvu D vitamīna hormonu, tam ir vajadzīgs gan pareizs uzturs, gan pietiekams laiks saules gaismā, gan arī pilnvērtīgi strādājošas aknas un nieres.
Saulē uzņemt D vitamīnu pietiekamā daudzumā var tad, ja ārā pavada aptuveni četrus mēnešus katru dienu pa 30 minūtēm. Latvijas platuma grādos šādu laiku pavadīt saulē ir samērā neiespējami. Ir arī jāvērtē, kā izpaužas būšana ārā. Ja runājam par mazuli, parasti viņš ir saģērbts, ratiņos vai arī spēlējas nojumē. Galvā ir cepure. Ja bērns pliks dzīvojas pludmalē, viņš, visticamāk, ir ieziest ar krēmu pret ultravioleto staru iedarbību. Bet līdz ar to arī D vitamīns viņa ādā neveidojas.
Lai uzņemtu D vitamīnu un nodrošinātu vidi tā ražošanai, ir ieteicams ēst olas dzeltenumu, aknas, sviestu, treknās jūras zivis, sēnes.

Pārdozēt ir bīstami
D vitamīns ir ļoti „sensitīvs” vitamīns. Tā trūkums var nopietni ietekmēt veselības stāvokli, bet tikpat bīstama ir tā pārdozēšana. Piesardzīgumu veicina vispārzināmais fakts, ka D vitamīna rezerves atjaunojas lēni, savukārt solis no vēlamā daudzuma organismā līdz toksiskam līmenim ir ļoti neliels. D vitamīna pārdozēšana var izpausties kā augšanas aizture, anoreksija, bet smagos gadījumos iznākums var būt pat letāls. Zinātnieki pret D vitamīnu izturas kā pret abpusgriezīgu zobenu – viņi sāk arvien vairāk iepazīt šā hormona nozīmi organismā, bet apzinās arī neskaidrības un riskus. Varbūt tieši tāpēc viena no aktuālā pētījuma [7] autorēm Dr. Evropi Teodoratu (Evropi Theodoratou) raksta: „Tā vietā, lai dzertu tabletes, cilvēki varētu uzlabot savu D vitamīna līmeni ar adekvātu diētu un 30 minūšu garu pastaigu saulainā laikā divas dienas nedēļā.”  

Izmantotā literatūra:
1. Vitamin D and Risk of Cause Specific Death: Systematic Review and Meta-analysis of Observational Cohort and Randomised Intervention Studies (MBJ 2014; 348:G1903).
2. Vitamin D and Multiple Health Outcomes: Umbrella Review of Systematic Reviews and Meta-analyses of Observational Studies and Randomised Trials (BMJ 2014; 348:g2035).
 3. Piemērots uzturs, plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā, – veselīga dzīves sākuma pamats. Pieejams šeit.
4. Robert, P.; Heaney, M. D. Vitamin D and the Nursing Mother, 2014.
5. Kāds ir D vitamīna līmenis Latvijas iedzīvotājiem? Pieejams šeit.
6.https://www.unicef.org.uk/babyfriendly/wp-content/uploads/sites/2/2017/01/Vitamin-D-supplementation-for-breastfed-babies-Unicef-UK-Statement.pdf)
    7. Sunlight Institute, How Vitamin D Works. (Video)

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online