Jo atbildīgāks darbs, jo izteiktāks premenstruālais sindroms. Kā dabiskā veidā mazināt PMS

Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte sniedz padomus, kā mēneša īpašajā laikā dabiskā veidā saglabāt fizisko un emocionālo labsajūtu. 
 

“PMS parasti sākas nedēļu/pusotru pirms menstruācijām, un tā izpausmes ir dažādu veidu un intensitātes – sākot ar nelieliem, pat nemanāmiem simptomiem, līdz pat ļoti smagiem. Arī faktori, kas provocē PMS, ir atšķirīgi un spēj ietekmēt sievieti vairāk vai mazāk, atkarībā no tā brīža pašsajūtas un citiem dzīves notikumiem. Tomēr pētnieki novērojuši interesantu parādību – sievietēm, kuru darba sfēras ir saistītas ar lielāku psiholoģisko, emocionālo spriedzi un augstāku atbildību, arī PMS izpaužas spēcīgāk un biežāk. Ikvienai sievietei der atcerēties, ka patiesībā PMS ir nopietna parādība, un tas ik mēnesi nav vienkārši jāizcieš, bet gan jāatrod risinājums tā novēršanai,” skaidro farmaceite.

Sievietēm, kuru darba sfēras ir saistītas ar lielāku psiholoģisko, emocionālo spriedzi un augstāku atbildību, arī PMS izpaužas spēcīgāk un biežāk. 

Visbiežāk sastopamie fiziskie PMS simptomi ir izteikta krūšu piebriešana, galvassāpes, muguras sāpes, vēdera sāpes, vēdera uzpūšanās, svara pieaugums, šķidruma aizture organismā, karstuma viļņi, izsitumi uz ādas, nogurums, miegainība vai tieši pretēji – bezmiegs. Savukārt psiholoģiskie simptomi – viegla aizkaitināmība, raudulība, dusmas, depresīvs noskaņojums, vientulības sajūta, motivācijas trūkums, neapmierinātība, krasas garastāvokļa svārstības, traucēta loģiskā spriestspēja.
 

Atbilstoša pārtika
PMS periodā ieteicams samazināt sāls daudzumu organismā, jo tas veicina šķidruma aizturi un līdz ar to vēl aktīvāk veidojas tūska, piebriest krūtis, palielinās to sāpīgums. Iespēju robežās jāizvairās no saldumiem, lai gan var šķist, ka kāre pēc tiem ir lielāka nekā parasti. Saldumi veicina vēdera pūšanos un gāzu uzkrāšanos. Tāpat jābūt piesardzīgām ar kafiju, melno un zaļo tēju – uzņemtais kofeīns var palielināt uzbudinātību, bezmiegu un tādējādi izprovocēt vēl spēcīgākas garastāvokļa svārstības.

Pirmsmenstruāciju laikā ieteicams uzturā iekļaut jūras veltes, dārzeņus, pākšaugus un augļus.

Vitamīni un minerālvielas
Organisma labsajūtu var uzlabot uzturā papildus lietojot minerālvielas un vitamīnus – kalciju un  magniju ar B grupas vitamīniem. Kalcijs palīdzēs mazināt hormonu svārstības, bet magnijs atslābinās nervu un muskuļu sistēmu, mazinās saspringumu un sāpes, palīdzēs organismam nomierināties. Dabiskā veidā kalciju var uzņemt, lietojot skābpiena produktus un sieru, bet magniju, piemēram, ar pilngraudu maizi, pākšaugiem un riekstiem.
 

Fitoestrogēni
PMS izpausmes būtiski var mazināt, izvēloties uzturā lietot produktus, kuru sastāvā ir dabīgie fitoestrogēni. Tos visvairāk satur linsēklas, valrieksti, saulespuķu sēklas un sojas produkti. Tāpat var uzņemt augu izcelsmes estrogēnus, dzerot zāļu tējas – sarkanā āboliņa, sējas lucernas, salvijas, apiņu, rasaskrēsliņu un raudenes.
 

Fiziskās aktivitātes
Regulāras fiziskās aktivitātes palīdzēs sintezēt un vairot pozitīvā stresa hormonus, līdz ar to labvēlīgi iedarbosies uz visiem organisma procesiem. Skriešana, peldēšana, riteņbraukšana – derēs jebkurš sporta veids, kas tuvāks sirdij, arī vienkāršas pastaigas svaigā gaisā un apzinātas elpošanas vingrinājumi 4–5 reizes nedēļā.

Sildīšana
Ja PMS laikā rodas krampji vēderā vai saspringums muskuļos vai muguras daļā, palīdzēs silti apliekamie – ūdens pudele ar siltu ūdeni vai termofors. Pirms menstruāciju sākšanās var apmeklēt pirtis, relaksējošas masāžas vai ūdens procedūras.

Emocionālā noturība
Labākai pašsajūtai PMS laikā noderēs emocionālās noturības treniņš, kas var būt daudz sarežģītāks nekā fizisko ieteikumu īstenošana, piemēram, paškontrole, izvairīšanās no konflikta, prasme nesadusmoties, bet tā vietā ievilkt dziļu elpu vai aizskaitīt līdz desmit. Jāatceras, ka PMS var radīt emocionālo disbalansu, tāpēc jābūt piesardzīgām arī svarīgu lēmumu pieņemšanā.

“Ja PMS regulāri negatīvi ietekmē ikdienas kvalitāti, pasliktinās attiecības ar līdzcilvēkiem, krasi mainās attieksme un uzvedība, samazinās darba ražīgumus un pašas spēkiem situāciju neizdodas uzlabot, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai kopīgi rastu risinājumu. Galvenais nekautrēties par to runāt,” papildina L. Zālīte.