Mūsdienās nomirt no prostatas vēža - noziegums pret sevi un tuviniekiem

Sarunās piedalījās arī speciālisti – urologs Dr. Kirils Ivanovs un radiologs – terapeits Dr. Māris Mežeckis.  

Speciālisti atgādināja, ka prostatas vēzis mūsdienās ir veiksmīgi ārstējama slimība, tomēr diemžēl ne visas ārstniecības metodes ir valsts apmaksātas. Izvēloties  mūsdienīgāku un līdz ar to arī dārgāku ārstēšanās metodi, kas mazāk ietekmē dzīves kvalitāti un pašsajūtu, pacients un viņa ģimene saskaras ar nopietniem finansiāliem izaicinājumiem, kas rada lielu morālu pārdzīvojumu un bieži liek justies par slogu savai ģimenei.
 

Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta sadarbībā ar kompāniju "Kantar" veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijas vīriešu vidējais dzīves ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā sievietēm. 77% no visiem vīriešiem ārstu apmeklē nopietnas saslimšanas gadījumā, bet 40% vīriešu gaida, kad slimība pāries pati. Katru gadu Latvijā no prostatas vēža mirst 300 – 400 vīriešu, kaut gan pateicoties mūsdienu agrīna diagnostika un profesionālajām ārstēšanās iespējām no šīs slimības nebūtu jāmirst nevienam. Šodien Latvijā ir pieejamas dažādas ārstēšanas iespējas, kas pielāgojamas pacientu individuālām vajadzībām.
 

21. gadsimtā nomirt no prostatas vēža būtu noziegums pret sevi un tuviniekiem

Urologs Kirils Ivanovs atzīst, ka 21. gadsimtā nomirt no prostatas vēža būtu noziegums pret sevi un tuviniekiem: “Aptuveni 40% jeb gandrīz puse no visiem atklātajiem prostatas vēža gadījumiem ir klīniski nenozīmīgi, stabili un neprasa nekādu ārstēšanu līdz notiek procesa aktivizācija. Pārējie prostatas vēža gadījumi ir bīstamāki jeb klīniski nozīmīgi un tiem ir tendence progresēt, taču laicīgi atklājot 90% no tiem var izārstēt.

Prostatas vēzis ir viens no tiem retajiem vēža paveidiem, kas vairuma gadījumos ir pilnībā izārstējams vai pārtop hroniskā saslimšanā. Tādēļ 21. gadsimtā nomirt no šīs slimības nedrīkst! Manā praksē jaunākais pacients ir 43 gadus vecs. Šāds saslimšanas vecums ir ārkārtīgi rets, taču ir jāņem vērā ka jaunajiem pacientiem vēzis ir agresīvāks. Tādēļ pārbaudīties noteikti jāiet vismaz no 40 gadu vecuma. Jo īpaši aktīvi jānovērojas tiem, kuriem prostatas vēzis ir bijis ģimenē un ir iespējama pārmantojamība. Diagnostika ir vienkārša – ģimenes ārsts nozīmē PSA asins analīzi. Ja PSA norma ir paaugstināta, vīrietis tiek nosūtīts pie urologa. Urologs pēcāk ar vieglām un nesāpīgām metodēm nosaka vai pastāv prostatas vēža klātesamība. Ja vēzis ir klīniski nozīmīgs, pirmajā vai otrajā stadijā bez papildus ārstēšanas 90 % gadījumu vēzi var pilnībā izārstēt ar operācijas palīdzību vai staru terapiju. Nedrīkst aizmirst, ka pēc ārstēšanas reizi pusgadā vai gadā, atkarībā no ārsta norādījumiem, PSA analīzes jānodod visas dzīves garumā, lai pārliecinātos, ka slimība neatgriežas.”

 

Radiologs terapeits Dr. Māris Mežeckis tikšanās laikā iezīmēja jaunāko pieejamo ārstēšanās metodi – radiokirurģiju – kurai salīdzinājumā ar citām metodēm novērojamas ievērojami mazākas blakusparādības. “Diemžēl, ārstēšanai bieži vien seko blaknes. Agrāk, kad ķirurģiskās vai radioterapeitiskās tehnoloģijas nebija tik labi attīstītas, problēmas bija biežāk, bet ir pacienti, kas tās piedzīvo vēl joprojām – potences traucējumus un urīna nesaturēšana. Prostata pat vienas procedūras laikā mēdz izkustēties par vairākiem milimetriem. Ar radioķirurģijas tehnoloģiju palīdzību apstarošanas laikā spējam izsekot prostatai un pievadīt tai un jo īpaši audzēja mezglam prostatā daudz augstāku starojuma devu mazāk skarot blakus orgānus. Atbilstoši līdz šim publicēto pētījumu datiem, primāra prostatas vēža gadījumā radioķirurģijas efektivitāte nevienā pētījumā nav uzrādījusi zemākus efektivitātes rādītājus kā ķirurģiskā ārstēšana. Piecu gadu griezumā, primāriem I un II stadijas zema un vidēja riska prostatas vēža audzējiem ārstēšanas efektivitāte ir 95 – 98%. Pētījumi liecina, ka salīdzinājumā ar citām ārstēšanas metodēm pēc radioķirurģijas blakņu, t.sk. urīna nesaturēšanas un potences problēmu iespējas ir mazākas un pacienta atkopšanās ir vieglāka. Pie mums ir vērsušies arī pacienti, kuriem jau veiktas dažādas ārstēšanas metodes un bieži vien mēs spējam viņam palīdzēt pat ja iepriekš veiktā ķirurģiskā ārstēšana, staru vai hormonterapija nav izrādījusies efektīva. Bet protams, katrs gadījums jāizskata individuāli.”
 

Diemžēl radioķirurģijas metodes joprojām nav valsts apmaksātas un pacientiem izmaksā sākot no 9500 EUR. Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra vadītājs Māris Skromanis uzsver, ka pacientu nedrīkst sodīt par viņa izvēlēto ārstniecības metodi: “Šodien pārstāvu Prostatas vēža pacientu biedrības vadītāju Visvaldi Bergmani, kurš pats diemžēl ierasties nevarēja. Viņš ir viens no pirmajiem vīriešiem kurš publiski runāja par savu diagnozi. Bergmaņa kungs slimo 10 gadus un viņa vēzim ir attīstījušas metastāzes. Diemžēl Visvaldim, konstatējot metastāzes, radikālas ārstēšanas iespējas tika atteiktas. Mēs spējām viņam palīdzēt. Mūsu iepriekšējā tikšanās reizē 2018. gada novembrī Bergmaņa kungs uzsvēra, ka pacientiem jābūt pieejamām kvalitatīvām ārstēšanas metodēm, kas ļauj saglabāt savu vīrietību un dzīves kvalitāti. Prostatas vēža pacientus nedrīkst sodīt – ja pacienti izvēlas modernu diagnostiku un ārstēšanu, viņi un viņu ģimene tiek sodīti ar augstām, valsts neapmaksātām, ārstēšanas izmaksām. Papildus veselības problēmām, pacients jūtas kā slogs saviem tuviniekiem. Visvaldim paveicās, ka viņam bija iekrājumi, kas ļāva veikt ārstēšanu, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfijas diagnostiku un robotizētu radioķirurģiju. Tomēr visiem šādas iespējas nav. Pie mums brauc ārstēties daudzi ārzemnieki, kuri var šo procedūru atļauties. Bet mēs vēlamies, lai esam brīvi pieejami jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas būt vesels, un dzīvot ilgu un laimīgu dzīvi.”
 

Kāds no tikšanās laikā klātesošajiem prostatas vēža pacientiem aicināja pārtraukt diskriminēt vīriešu vēlmi atkal kļūt veseliem un nezaudēt esošo dzīves kvalitāti: “Par prostatas vēzi netiek runāts pietiekami.”, teica prostatas vēža pacients. “Ja, piemēram, aicinājumus pārbaudīties uz krūts vēzi vai dzemdes kakla vēzi mēs redzam pat pilsētvidē, par prostatas vēzi neviens nerunā. Par valsts naudu pat nevaru uztaisīt PET/CT diagnostiku, kas vēzi atrod visprecīzāk. Es kā prostatas vēža pacients savā ziņā jūtu, ka tā ir diskriminācija. Jo lai pēcāk varētu saņemt kvalitatīvu ārstēšanu, mēs atduramies pret finansiālo jautājumu – kuram nauda ir un kuram tādas nav. Man šodien kā mūsu valsts pilsonim, kā vīrietim, būtu jābūt izvēlei, kuru no sev derīgām ārstniecības metodēm izvēlēties. Pat ja tā ir dārgākā, bet efektīvākā. Jo, personīgi man, negribējās izjust visas ārstēšanas blaknes. Un pateicoties radioķirurģijai, es tās neizjutu. Vienīgā izmaiņa manā dzīvē – pirmās divas nedēļas uz piekto stāvu braucu ar liftu, nevis kāpu pa trepēm. Pēc 2 mēnešiem jau braucu ceļojumā. Protams, ka katram būs sava pieredze.”

Pārsvarā par vīriešu veselību runā sievietes. Nekad neesmu dzirdējis, ka par vīriešu veselību runātu, piemēram, makšķernieku vai auto forumos.

Alianse Vīriešu Veselībai pārstāvis Agris Pīrāgs stāstīja par vīriešu organizācijas piemēriem citviet pasaulē, kas mainījušas valsts attieksmi pret prostatas vēzi, mudinot Latvijas vīriešus tiem sekot: “2000. gadu sākumā Itālijā radusies Eiropas aizstāvības kustība vīriešiem Europa Uomo, kas pārstāv vairāk kā 24 prostatas vēža pacientu organizācijas Eiropas Savienībā. Dažādās Eiropas valstīs ir aktīvi skrīningi un pacientu novērošanas prakses. Šai kustībai ir izdevies sākt ietekmēt vīriešu veselības valsts ārstēšanas vadlīnijas visā Eiropā. Es ticu, ka visi kopā ko līdzīgu varam paveikt arī Latvijā un ņemt savu veselību savās rokās!”
 

Tomēr visi pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka pats galvenais jebkuram vīrietim ir neaizmirst parūpēties par sevi. Movember Latvia vadītājs Helmuts Bēķis: “Vīrieši pirtī runā par visu, bet ne tur, ne ārpusē viņi nerunā par savu veselību. Mums ir daudzas pacientu biedrības, bet nav nevienas, kas mudina aiziet un pārbaudīties un parūpēties par sevi. Mūsu primārais mērķis ir aicināt vīriešus iet pārbaudīties un uzdot jautājumus. Mēs katrs esam atbildīgs par savu veselību. Pārsvarā par vīriešu veselību runā sievietes. Nekad neesmu dzirdējis, ka par vīriešu veselību runātu, piemēram, makšķernieku vai auto forumos. Sākot strādāt pie Movember aprunājos ar aptuveni 100 kungiem. 15 no viņiem bija pie urologa, bet viedoklis par to, kā notiek pārbaudes bija 85. Un reti kurš no viņiem zināja, ka visas pārbaudes sākas ar vienkāršu asins analīzi, kas pat neietver urologa apmeklējumu. Būsim veseli sev un saviem tuviniekiem, kuriem šī slimība ir ne mazāks trieciens!”.