Bieži jāiet pačurāt? Pāraktīvs urīnpūslis nav tikai senioru problēma
Ikdiena ar urīna nesaturēšanas problēmām var būt gan fiziski, gan emocionāli apgrūtinoša. Maldīgs ir uzskats, ka šī problēma skar tikai vecāka gadagājuma cilvēkus, jo pāraktīvs urīnpūslis var būt arī jaunu cilvēku un pat mazu bērnu kaite.
Kādi ir pāraktīva urīnpūšļa simptomi un cēloņi un kā ar šo
slimību cīnīties, skaidro uroloģe Inese
Celmiņa.
Kādi ir simptomi?
Pāraktīvam urīnpūslim raksturīga bieža, ļoti steidzama jeb
neatliekama vēlme urinēt, kā arī neatliekama urīna nesaturēšana,
kad cilvēks nepaspēj aizskriet līdz labierīcībām un notiek
patvaļīga urīna noplūde. Pāraktīva urīnpūšļa gadījumā urīna noplūde
nav saistīta ar fizisku slodzi, klepošanu, smiešanos, kā tas ir
slodzes urīna nesaturēšanas gadījumā. Tiesa gan, pacientu
vienlaikus var piemeklēt abi urīna nesaturēšanas veidi – katra
nesaturēšanas veida cēloņi ir dažādi, tāpēc arī ārstēšana
atšķiras.
Pāraktīvam urīnpūslim raksturīga bieža, ļoti steidzama jeb neatliekama vēlme urinēt, kā arī neatliekama urīna nesaturēšana, kad cilvēks nepaspēj aizskriet līdz labierīcībām un notiek patvaļīga urīna noplūde.
Zinot pārāk aktīva urīnpūšļa simptomus, var ātrāk apzināties
problēmas nopietnību un vērsties pie speciālista, lai uzsāktu
ārstēšanu. Jāņem vērā, ka laika gaitā simptomi var mainīties, kas
nereti apgrūtina problēmas identificēšanu.
Kādi ir cēloņi?
Ja urīnpūslis ir vesels, signāli smadzenēm ļauj saprast, kad
urīnpūslis piepildās un kad ir nepieciešams apmeklēt labierīcības.
Savukārt pāraktīva urīnpūšļa gadījumā tas tā diemžēl nenotiek –
cilvēks izjūt pēkšņu un steidzamu vēlmi urinēt, un tas var notikt
pat tad, kad urīnpūslis ir pustukšs. Jāatzīmē, ka šī slimība mēdz
būt kā simptoms arī citām nopietnām veselības problēmām – piemēram,
centrālās un perifērās nervu sistēmas slimībām, uroloģiskām vai
ginekoloģiskām onkoloģiskām saslimšanām, cukura diabētam, tāpēc
ieteicams pie ārsta vērsties savlaicīgi, lai noskaidrotu patiesos
urīnpūšļa pāraktivitātes iemeslus.
Visbiežāk sastopamie cēloņi, kas var izraisīt
pāraktīva urīnpūšļa simptomus:
• mugurkaula jostas-krustu daļas deformācijas;
• urīnceļu infekcijas;
• hormonālas izmaiņas;
• emocionāls stress, veģetatīvās nervu sistēmas
darbības traucējumi;
• cukura diabēts;
• citu medikamentu radītas blakusparādības;
• slimības, kas ietekmē galvas vai muguras smadzenes,
piemēram, insults vai multiplā skleroze, parkinsonisms.
Pāraktīvā urīnpūšļa sindroma attīstības risks palielinās līdz ar
vecumu, bet to nevarētu raksturot kā ierastu un normālu novecošanas
sastāvdaļu, jo mūsdienās ar šo slimību saskaras arvien jaunāki
cilvēki.
Kā ārstēt?
Ir pieejami vairāki veidi, kas palīdz mazināt pāraktīva urīnpūšļa
simptomus.
Medikamenti (antimuskarīna preparāti), kurus lieto
pāraktīva urīnpūšļa gadījumā, koncentrējas uz simptomu mazināšanu.
Tā arī ir visbiežāk izmantotā ārstēšanas metode, ko sievietēm bieži
kombinē ar lokāli lietojamiem medikamentiem (fitoestrogēni,
estrogēni) un medikamentiem, kas iedarbojas uz veģetatīvo nervu
sistēmu (dienas trankvilizatori un anksiolītiķi), nereti pat
antidepresantiem.
Psihoterapija bieži nepieciešama kā līdzeklis, lai
radikāli atrisinātu pāraktīva urīnpūšļa problēmu pacientiem, kuriem
slimības galvenais cēlonis ir psihogēnas dabas.
Fizioterapija (atgriezeniskās saites metode) tiek
piedāvāta pacientiem, kuriem tradicionāla medikamentozā ārstēšana
nedod gaidāmo efektu. Metodes pamatā ir pacienta apmācība kontrolēt
savus starpenes pamatnes dziļos muskuļus, tādejādi iemācoties
kontrolēt un mazināt neatliekamās urīna nesaturēšanas epizodes.
Jāsaka gan, ka ar fizioterapiju vien nekad nesasniegsim tik labus
rezultātus kā ar specifiskas medikamentozas terapijas
palīdzību.
Botulotoksīna injekcijas – invazīva ārstēšanas
metode, kad medikaments tiek ievadīts tieši urīnpūšļa muskulī. Ļoti
dārga un īslaicīgu efektu dodoša metode, ko izmanto gadījumos, kad
neviena no iepriekš minētajām ārstēšanas metodēm nedod
uzlabojumu.
Sociālās iniciatīvas “Pāraktīvs urīnpūslis – vai tā ir norma?”
mērķis ir izglītot Latvijas iedzīvotājus par urīna nesaturēšanas
problemātiku, mazināt sabiedrībā valdošos aizspriedumus, kā arī
aicināt laikus vērsties pēc palīdzības pie speciālista, lai saņemtu
atbilstošu ārstēšanu un uzlabotu dzīves kvalitāti. Iniciatīvas
laikā jau vairākus gadus tiek rīkotas arī speciālistu bezmaksas
konsultācijas reģionos, uz kurām pieteikties tiek aicināts ikviens
iedzīvotājs, īpaši sievietes.