Vingrojumi abu smadzeņu pusložu aktivizēšanai. FOTO
Kā zināms, cilvēka katra smadzeņu puslode atbild par savu jomu. Kreisā smadzeņu puslode atbildīga par runas un analīzes spējām, savukārt labā – par radošajām spējām. Turklāt katram cilvēkam viena no puslodēm parasti ir dominējošā.
Kā bērnam aktivizēt abas smadzeņu puslodes, stāsta sabiedrības veselības speciāliste Ineta Meldere.
Laiks, kamēr bērns aug un attīstās, ir ļoti intensīvs arī smadzenēm. Smadzenes visstraujāk aug pirmajos dzīves gados, kad to svars četrkāršojas. Salīdzinot ar dzimšanas brīdi, 19 gadu vecumā smadzeņu apjoms ir pieckāršojies. Pirmsskolas vecumposmā bērnam attīstās vairāki domāšanas veidi: uzskatāmi konkrētā, uzskatāmi tēlainā, verbāli loģiskā domāšana. Loģiskā domāšana veidojas pamazām – pieredzes, kļūdu un mēģinājumu rezultātā. Iztēle darbojas ar tēlu un priekšstatu, asociāciju ķēdēm. Tai ir nozīme abstraktās domāšanas sagatavošanā. Ar iztēli un tēlaino domāšanu saistās arī fantazēšana, kas ir raksturīga bērniem. [1] Citiem vārdiem sakot, bērna pirmie dzīves gadi ir īstais laiks, kad veicināt smadzeņu darbību, mērķtiecīgi stimulējot abas smadzeņu puslodes, tādējādi ļaujot to kapacitāti izmantot pēc iespējas vairāk.
1.
vingrojums
Vienai rokai rādītājpirksts un garais pirksts izstiepts V zīmē,
pārējie pirksti savilkti dūrē. Otrai rokai īkšķis un rādītājpirksts
veido O burtu, pārējie pirksti izstiepti gaisā. Uzdevums:
vienlaikus mainīt abu roku pirkstu kombinācijas. Ja vingrojums
sākotnēji neizdodas, pirkstu pozīcijas var mainīt lēnām un pamazām,
galvenais, lai darbību noslēgumā katras rokas pirkstiem būtu
precīzi izpildīta sava atšķirīgā kombinācija. Vingrojumu pilda 10
reizes.
2. vingrojums
Ar vienu roku tver degunu. Ar otru, liekot roku pāri pirmajai,
satver ausi. Tad vienu reizi sasit plaukstas un vienlaikus rokas
maina – ar to roku, ar kuru tvēra ausi, viegli saņem degunu,
savukārt ar to roku, ar kuru turēja degunu, liekot pāri otrai
rokai, satver ausi. Vingrojumu pilda 10 reizes.
3.
vingrojums
Rokas dūrēs saliek vienu pret otru. Vienu dūri apļo uz priekšu,
otru – pretējā virzienā. Sākumā var pamēģināt katru roku apļot
atsevišķi, pēc tam to darīt vienlaikus. Ja vingrojums nepadodas,
sākotnēji to var darīt lēni, lai vingrojums tiešām izdotos.
Vingrojuma laikā veic 10 apļus uz vienu, 10 apļus uz otru
pusi.
4. vingrojums
Sākuma pozīcija stāvus. Vienai kājai ceļgalu paceļ 90 grādu leņķī,
pēdas daļa brīvi stāv uz leju. Kāju no ceļgala uz
leju riņķo uz iekšpusi. Tās pašas puses roku – uz āru. To pašu dara
ar otru kāju un otru roku. Brīvo roku var turēt sānos. Šis
vingrojums arī trenē vestibulāro aparātu. Ar katru kāju uz katru
pusi veic 5 apļus.
5. vingrojums
Vienai izstieptai rokai pirksti V veidā uz augšu, otrai rokai
mazais pirkstiņš un rādītājpirksts izstiepti, pārējie pirksti
savilkti dūrē. Uzdevums rokām pārmaiņus maina pirkstu pozīcijas.
Vingrojumu veic 10 reizes.
6. vingrojums
Ar vienu roku pulksteņrādītāja virzienā glauda vēderu, ar otru
viegli bungā pa galvu. Uzdevumu veic 10 reizes, tad samaina rokas
vietām un uzdevumu atkārto.
7.
vingrojums
Ņem papīra lapu un divus rakstāmos (flomāsterus, pildspalvas vai
zīmuļus) katru savā rokā. Ar labo roku burtus raksta pareizi, ar
kreiso – spoguļattēlā. Ja bērns vēl nav apguvis burtus, var zīmēt
dažādas figūras, zīmes, galvenais, lai rakstīšanas process notiek
vienlaikus ar abām rokām. Vēlāk augstākas sarežģītības pakāpe: ar
vienu roku vilkt, piemēram, apli, ar otru – trijstūri.
8. vingrojums
Saliek kopā vienas rokas īkšķi ar rādītājpirkstu un otras rokas
īkšķi – ar rādītājpirkstu. Tad ar vienu no īkšķiem un
savienoto rādītājpirkstu veic apļa kustību (neatlaižot otru pirkstu
pāri) un atkal savieno. Nākamajā aplī rādītājpirksta vietā īkšķis
tiek savienots ar vidējo pirktu, tad ar zeltnesi, visbeidzot ar
mazo pirkstiņu. Tad uzdevumu veic uz otru pusi, kamēr atkal
saskaras rādītājpirksti ar īkšķiem.
Izmantotā literatūra:
1. G. Svence “Attīstības psiholoģija”. Zvaigzne ABC,
1999.gads.