Kas ir cilmes šūnas un ar ko tās tik īpašas?
Jau ilgāku laiku Latvijā ir pieejams pakalpojums cilmes šūnu savākšanai no nabassaites, bērniņam piedzimstot. Kas īsti ir šīs cilmes šūnas un kādos gadījumos tās var noderēt – Mammamuntetiem.lv jautā Rīgas Stradiņa universitātes pētniecei, bioloģijas doktorei Inesei Čakstiņai.
Kas ir cilmes šūnas?
Ikdienā, domājot par īpašajām šūnām, kas savāktas no nabassaites asinīm, visbiežāk tiek lietots jēdziens “cilmes šūnas”. Kā skaidro Dr. I. Čakstiņa, runājot par šīm šūnām, korekti būtu lietot jēdzienu ‘asinsrades cilmes šūnas’, jo cilmes šūnām ir daudz veidu, piemēram, arī apaugļota olšūna ir cilmes šūna. Pētniece norāda, ka nabas saites asinis satur to pašu, ko parastās asinis, tikai papildus tur ir salīdzinoši ļoti daudz hematopoētiskās jeb asinsrades cilmes šūnas – tādas ir arī pieaugušam cilvēkam kaula smadzenēs. Tieši asinsrades cilmes šūnas arī ir iemesls, kāpēc tiek savāktas un uzglabātas asinis no jaundzimušā nabassaites.
Ar ko tās tik īpašas?
Asinsrades cilmes šūnām piemīt divas būtiskas īpašības – pirmkārt, spēja daloties pašām sevi atjaunot (lai arī mūsu organismā tās nav vienīgās šūnas, kuras dalās). Otrkārt, no asinsrades cilmes šūnām var veidoties visi asinīs sastopamie asins šūnu tipi un šo spēju sauc par cilmes šūnu potenci. “Šis arī ir asinsrades cilmes šūnu pamats – radīt visa veida asins šūnas. No tām neko citu iegūt nevarēs – tikai asins šūnas – leikocītus, eritrocītus, trombocītus, utt., un neko citu! Nieri no asinsrades cilmes šūnām uzaudzēt nevar,” skaidro pētniece.
Pētniece uzsver, ka bieži tiek jaukta terminoloģija un norāda, ka nabassaites asinīs noteikti nav sastopamas embrionālās cilmes šūnas – tās ir cita veida šūnas ar daudz lielāku potenciālu un grūtāk “kontrolējamas”.
Kur cilvēka organismā atrodas asinsrades cilmes šūnas?
Pētniece norāda, ka arī pieaugušiem cilvēkiem organismā ir šādas asinsrades cilmes šūnas, protams, tās nerit mums pa dzīslām. “Mums šādas asinsrades cilmes šūnas ir kaula smadzenēs un arī tās nepieciešamības gadījumā var iegūt no pieauguša cilvēka un izmantot ārstēšanā. Būtiskākā atšķirība, kas ir starp abiem materiāliem – kaula smadzenēm un savāktajām nabassaites asins šūnām – asinsrades cilmes šūnu koncentrācija materiālā, kas ievākts no nabassaites, ir ievērojami lielāka nekā materiālā, kas iegūts no pieauguša cilvēka kaula smadzenēm. Tāpat asinsrades šūnas, kas iegūtas no jaundzimušā nabassaites asinīm, ir daudz vitālākas,” stāsta Dr. I. Čakstiņa. Viņa arī uzsver, ka materiāls, kas paņemts no gados jaunāka pacienta būs ar lielāku asinsrades cilmes šūnu saturu nekā no gados vecāka pacienta. Tāpēc, teorētiski spriežot, ja bērna piedzimšanas brīdī netiek paņemts asins materiāls no nabassaites, vēlāk šīs šūnas var iegūt no kaula smadzenēm.
Materiālos, kas ņemti no jaundzimušo nabassaites, ir liels potenciāls, tomēr vēl ir tāls ceļš ejams, lai visas iespējas tiktu pielietotas praktiskajā medicīnā
Kā tās var palīdzēt?
Visbiežāk asinsrades cilmes šūnas ārstēšanā izmanto pie dažādām asins un hematoonkoloģiskajām saslimšanām – parasti šie pacienti saņem intensīvu ķīmijterapiju un asinsrades cilmes šūnas pēc tam tiek lietotas, lai atjaunotu kaula smadzenes ar veselajām šūnām. I. Čakstiņa stāsta, ka nabassaites asinsrades cilmes šūnas var tikt izmantotas arī kā aizvietotājs vai piedeva pie kaula smadzeņu transplantācijas. Klīnisko pētījumu stadijā ir arī meklējumi iespējām dažādu imūnsistēmas traucējumu ārstēšanai.
Ja saslimšana ir ģenētiska, tad ārstēšanā nevarēs izmantot paša slimnieka asinsrades cilmes šūnas, jo arī tās būs ar izmainītu ģenētisko informāciju.
Taču jāņem vērā, ka ne visiem vēža veidiem tās var palīdzēt – katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Pētniece arī uzsver – ja saslimšana ir ģenētiska, tad ārstēšanā nevarēs izmantot paša slimnieka asinsrades cilmes šūnas, jo arī tās būs ar izmainītu ģenētisko informāciju. Ja paša pacienta šūnas ir ģenētiski bojātas vai ir nepietiekamā daudzumā, tad nākas meklēt kaula smadzeņu donoru.
Pēdējo desmitgažu laikā asinsrades šūnas transplantācijām visbiežāk tiek iegūtas no kaula smadzenēm, bet pirmā nabas saites asinsrades cilmes šūnu transplantācija veikta 1988. gadā piecgadīgam zēnam, kurš cieta no Fankoni anēmijas. Pētniece I. Čakstiņa norāda, ka materiālos, kas ņemti no jaundzimušo nabassaites, ir liels potenciāls, tomēr vēl ir tāls ceļš ejams, lai visas iespējas tiktu pielietotas praktiskajā medicīnā.