Ko var iesākt ar asinsrades cilmes šūnām, kas savāktas no jaundzimušā nabassaites?

Pētniece stāsta, ka apsvērt ievākt šo materiālu varētu, ja ģimenē ir sastopama kāda asins saslimšana. Tad noteikti var vērsties uz konsultāciju pie hematologa. Ir vērts arī aiziet pie klīniskā ģenētiķa, ja ģimenē ir kāda konkrēta ģenētiska slimība, lai izslēgtu riskus un palielinātu potenciālās ārstēšanas iespējas nākotnē. “Katram jāizlemj pašam,” norāda I. Čakstiņa. Viņa arī iesaka izpētīt cilmes šūnu banku piedāvājumus un pievērts uzmanību akreditācijām.

Par to, kas ir asinsrades cilmes šūnas un ar ko tās tik īpašas, lasi šajā rakstā. 

Ar ko jārēķinās?
Tomēr, lai palīdzētu pieņemt lēmumu, pētniece norāda uz dažiem faktoriem, kas jāņem vērā, apsverot izmantot nabassaites asins savākšanu.

• Lai veiktu asins šūnu transplantāciju, ir noteikts nepieciešamais šūnu daudzums uz vienu kilogramu. Tā kā asins daudzums, ko var ievākt no nabassaites, ir ierobežots, noteikta svara bērna vai jaunieša ārstēšanai ar šo materiālu fiziski var nepietikt. To kā argumentu min arī Jeļena Raskona (Jelena Rascon), Bērnu onkoloģijas un hematoloģijas centra (Lietuva, Viļņa) vadītāja, norādot, ka pirmais solis, ko parasti viņi sper ārstēšanas virzienā, ja pacientam ārstēšanā nevar izmantot savas šūnas, ir kaula smadzeņu donora meklēšana starp radiniekiem;
• Pieaugušajiem jau ir savs asinsrades cilmes šūnu potenciāls – kaula smadzenēs, kas var tikt izmantots gan autologā transplantācija (kad slimniekam izmanto paša šūnas), gan alogēnajā transplantācija (kad izmanto donora šūnas);
• Ja bērnam ir kāda ģenētiska saslimšana, tad tā būs atrodama arī nabassaites asins cilmes šūnās, tāpēc ģenētisku saslimšanu gadījumos tās nevarēs izmantot. Arī Jeļena Raskona norāda, ka viņas vadītajā centrā ir tikusi veikta viena transplantācija, izmantojot šūnas, kas savāktas no nabassaites, bet – tās ir bijušas donora šūnas. Citur pasaulē ir prakse arī savākt nabassaites asinis nevis tikai savai lietošanai, bet ziedošanai.

Ja bērnam ir kāda ģenētiska saslimšana, tad tā būs atrodama arī nabassaites asins cilmes šūnās, tāpēc ģenētisku saslimšanu gadījumos tās nevarēs izmantot

• Asinsrades cilmes šūnu dalīšanās reižu skaits ir ierobežots. Lai tās dalītos, tām ir jādod impulss un jāzina, kā tās pavairot, neradot riskus potenciālām izmaiņām šūnās. Tomēr ir cerība, ka nākotnē būs iespējams uztaisīt ģenētisko modifikāciju šīm šūnām - ievietot tajās veselo gēnu.

Nākotnes potenciāls pētniecības rokās
Pie tā, lai asinsrades cilmes šūnas varētu pavairot bez riskiem, vēl tiek strādāts un noteikti līdz tam arī nonāks, tas ir tikai laika jautājums. Tiks atklāts veids, kā tās pavairot droši, bet šobrīd tas vēl ir tikai pētniecības stadijā. I. Čakstiņa norāda, ka laboratorijā var izdarīt ļoti daudz ko, bet pie tā, lai šīs lietas būtu funkcionālas un darbotos tā, kā vajag, ir jāstrādā papildus.

Tomēr I. Čakstiņa tic, ka nākotnē ar cilmes šūnām tiks iespētas daudzas lietas, jo šajās šūnās ir liels potenciāls

Pētniece stāsta, ka pasaulē tiek veikti daudz un dažādi zinātniski klīniskie pētījumi saistībā ar asinsrades cilmes šūnām, tomēr tas nenozīmē, ka tas strādās – daudz pētījumu beidzas bez īpašiem rezultātiem. Tāpat ir jāsaprot, ka pētījumu laiks ir ļoti garš un tam ir veiksmīgi jāiziet visas fāzes (drošības pārbaude, efektivitātes noteikšana, ekonomiskās efektivitātes apzināšana, blakņu apzināšana). Tomēr zinātniece tic, ka nākotnē ar cilmes šūnām tiks iespētas daudzas lietas, jo šajās šūnās ir liels potenciāls. Šobrīd rit klīniskie pētījumi par ārstēšanas iespējām pie locītavu skrimšļu atjaunošanas, autoimūnām saslimšanām (diabēts, reimatroīdais artrīts), kā arī pie pacientu stāvokļa uzlabošanas bērnu cerebrālās triekas gadījumos.

Kā norāda Jeļena Raskona, materiāla savākšana jaundzimušajam no nabassaites var kalpot kā ģimenes noguldījums bioloģiskā formā, jo šodien paredzēt to, precīzi kādas iespējas ar šo materiālu būs pēc gadiem, nevar prognozēt, bet iespējas var būt visai plašas.

Vecāki tiek aicināti iepazīties ar oficiālo Eiropas komisijas informāciju par nabassaites šūnām un bankām un, ko ar savāktajām šūnām var darīt.