Mazo meiteņu sievietes veselība un ko par to jāzina mammai. Stāsta bērnu ginekoloģe

Bērnu ginekologs Ieva Baurovska stāsta par saslimšanām, par kurām jāzina meitenīšu vecākiem. 

Pirmsskolas vecuma meitenēm visbiežāk sastopamās ginekoloģiskās problēmas ir akūts vulvīts jeb ārējo dzimumorgānu iekaisums, mazo kaunuma lūpu sinehijas jeb mazo kaunuma lūpu salipums un pastiprināti izdalījumi no maksts ar vai bez nepatīkama aromāta bez iekaisuma pazīmēm.

Akūts vulvīts ir pēkšņs ārējo dzimumorgānu iekaisums, kas izpaužas ar kaunuma lūpu apsārtumu, pietūkumu, iespējamu niezi un dažkārt kopā ar nepatīkamu urināciju, pastiprinātiem izdalījumiem no maksts.

Iemesli

Akūtu vulvītu var radīt pārlieku intensīva ārējo dzimumorgānu higiēna ar parastām ziepēm, bērnu ziepēm, dušas želeju, kālija permanganātu jeb zilajiem graudiņiem, mitro salvešu lietošana. Nosauktie produkti var sausināt un kairināt plāno un jutīgo ādu dzimumorgānu rajonā. Otrs iemesls var būt tieši intīmās kopšanas higiēnas neievērošana – apakšveļa tiek mainīta reizi nedēļā vai retāk, pēc urinācijas dzimumorgāni netiek piesusināti ar salveti, ilgstoši netiek mainītas mitras autiņbiksītes, proti, tās nēsā ilgāk par 2–3 stundām. Lielākām meitenēm arī ciešu un biezu džinsu vai sintētisku legingu valkāšana.

Trešais biežākais  iemesls ir alerģiska reakcija. Ja meitenei ir zināma alerģija uz kādu pārtikas produktu, vides alergēnu, sadzīves ķīmiju vai kādu medikamentu, tad alerģiski izsitumi uz ādas var rezultēties arī ar apsārtumu ārējo dzimumorgānu rajonā un radīt iekaisumu.

Bērnudārza vecuma meitenēm mēdz būt sastopams arī kuņģa un zarnu trakta parazītu izprovocēts iekaisums ārējo dzimumorgānu rajonā, kad sevišķi tipiski ir nieze ārējo dzimumorgānu rajonā vakaros. 

Nesena kuņģa zarnu trakta infekcija vai saauktēšanās meitenei vai kādam ģimenes loceklim, nesena medikamentu, īpaši antibiotiku lietošana var rezultāties ar akūtu vulvītu. Arī seksuālas vardarbības gadījumā vai pie intensīvas masturbēšanas attīstās ārējo dzimumorgānu iekaisums.

Ārstēšana 

Zinot iespējamos iemeslus, izriet arī akūta vulvīta profilakse. Kā pirmā palīdzība pie apsārtuma, niezes kalpo kumelīšu sēdvanniņas – lielāka bļoda vai vanniņa ar kumelītēm, iesēdinot meiteni šajā vannā ar siltu ūdeni, kas ir viegli dzeltenā krāsā. Vēlams vanniņā pasēdēt 5–10 minūtes 1 reizi dienā. Pēc vanniņas uzsmērēt Bepanthen krēmu. No rīta apmazgāt dzimumorgānus tīrā ūdenī bez ziepēm, nomazgājot iepriekšējās dienas Bepanthen krēmu, noslaucīt un uzsmērēt krēmu atkārtoti. Šāda terapija vienu nedēļu.

Ja nedēļas laikā nav uzlabošanās, tad gan nepieciešama ginekologa konsultācija. Svarīgi ievērot arī vispārējo intīmās higiēnas režīmu – apmazgāt dzimumorgānus 1–2 reizes dienā ar tīru ūdeni, nelietot ziepes. Valkāt brīvu kokvilnas apģērbu, izvairīties no sintētiska auduma drēbēm, apspīlēta apģērba (džinsi, sintētiski legingi). 

Pēc apakšveļas izmazgāšanas ar veļas mazgāšanas līdzekļiem, izskalot apakšveļu tīrā ūdenī, noskalojot veļas līdzekļu paliekas. 

Pēc katras urinācijas veikt ārējo dzimumorgānu piesusināšanu ar papīra salveti, bet pašām mazākajām dāmām, kas vēl aktīvi lieto pamperbikses, pamperbikses mainīt laicīgi – 2–3 stundu laikā pēc to saslapināšanas, un lietot pamperbikses jutīgai ādai.

Rekomendē arī izslēgt no uztura saldumus. Piemēram, cukurs patīk arī baktērijām, kas rada iekaisumu, ķīmiski izteikti apstrādātu pārtiku – krāsainās konfektes vai dzērieni ar daudz E-piedevām, alergēnus – produktus, kas rada alerģiskus izsitumus uz ķermeņa pēc to apēšanas vai saskares ar tiem. Reizi gadā visai ģimenei veicama prethelmintu jeb prettārpu profilakse, ko droši var jautāt ģimenes ārstam.

Ja mājas dzīvo arī kāds mājdzīvnieks, tad veterinārārstam jājautā par iespējamo prettārpu profilaksi arī dzīvnieciņam. Ja iepriekš minētais ievērots, bet sūdzības nepāriet, tad var būt nepieciešams lietot stiprāku recepšu krēmu ar antibakteriālu iedarbību, ko izraksta ginekologs, ģimenes ārsts vai pediatrs.

Mazo kaunuma lūpu sinehijas ir mazo kaunuma lūpu salipšana savā starpā, daļēji vai pilnībā aizsedzot maksts ieeju un/vai urīnizvadkanālu.

Mazo kaunuma lūpu sinehijas pārsvarā veidojas pēc ārējo dzimumorgānu iekaisuma vai urīnceļu iekaisuma kā atbildes reakcija. Mazajām meitenēm līdz pubertātei āda un gļotāda dzimumorgānu rajonā ir plāna, sausa, vieglāk sakairināma un jutīgāka, jo fizioloģiski estrogēna līmenis ir zems. Estrogēns ir tas, kas nodrošina ārējo dzimumorgānu gļotādas mitrināšanu, aizsardzību, tāpēc mazo kaunuma lūpu salipšana ir sastopama zīdaiņiem no 3 mēnešu vecuma un maziem bērniem pirmspubertātes vecumā līdz 6 gadu vecumam, dažkārt vairākas reizes.

Bieži vien kaunuma lūpu salipšanu pamana ģimenes ārsts vai pediatrs, ja bieži konstatētas urīnceļu infekcijas, jo aizlipušās kaunuma lūpas neļauj normāli izplūst urīnam. Urīns sakrājas makstī, radot labu vidi ādas un maksts baktērijām, kas var rezultēties ar biežām urīnceļu infekcijām. Pamanot kaunuma lūpu sinehijas, jādodas pie ģimenes ārsta, pediatra vai ginekologa, kas nozīmēs estrogēnu smērīti, ko lieto tieši uz salipuma 2 reizes dienā 6 nedēļas vai ilgāk, lēni un pakāpeniski atdalot sinehiju un mitrinot dzimumorgānu gļotādu. Kad sinehija pilnībā atdalījusies, rekomedējam lietot vazelīneļļiņu vai sterilu olīveļļiņu 1 reizi dienā 3–6 mēnešus. Protams, jāseko līdzi, vai nav sinehiju atkārtošanās. 

Pastiprināti izdalījumi no maksts ar vai bez nepatīkama aromāta, ar vai bez ārējo dzimumorgānu iekaisuma mēdz parādīties meitenēm pirmspubertātes vecumā. Biežāk izdalījumi ir zaļgani pelēcīgi, dzeltenīgi. Ja izdalījumi no maksts ir ar izteikti nepatīkumu aromātu, pastāv iespēja, ka ticis ievietots kāds svešķermenis makstī, par to aizmirsts un tas makstī pavadījis ilgu laiku. Bieži vien pirms tam bijuši starpgadījumi ar svešķermeņu likšanu ausīs, degunā. Pastiprinātus izdalījumus var radīt tie paši iemesli, kas rada akūtu vulvītu, tāpēc primāri ievērojami vispārējie intīmās higiēnas pasākumi, uzsākama kumelīšu sēdvanniņu un Bepanthen lietošana. Ja nedēļas laikā nav uzlabojuma, tad jāvēršas pie ginekologa, lai noskaidrotu, vai tomēr nav kāds svešķermenis makstī, lai paņemtu izdalījumus no maksts, ko nosūta laboratorijai, un noskaidrotu – kāda baktērija to radījusi un kādas antibiotikas būs efektīvas konkrētas baktērijas gadījumā.