Kas izraisa ģībšanu un kā no tās izvairīties

Biežs ģībšanas iemesls ir ķermeņa nespēja pielāgoties ārējām izmaiņām, tāpēc ģībonis biežāk piemeklē gados jaunus cilvēkus, kuru veģetatīvā nervu sistēma vēl ir svārstīga. Lai arī pati ģībšana nerada paliekošas sekas, kritiena rezultātā var iedzīvoties dažādās traumās, tāpēc svarīgi ir atpazīt tās tuvošanos un zināt, kā rīkoties.

Jauni cilvēki ģībst biežāk
Ģībšana ir īslaicīgs samaņas zudums, kas var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm. To izraisa strauja asiņu aizplūšana no smadzenēm, kā rezultātā galvas smadzeņu noteiktas struktūras nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Visbiežāk ģībst pusaudži un jaunieši, kuru nervu sistēma vēl nav nostabilizējusies – tā laikus nespēj reaģēt uz apkārtējiem kairinātājiem. Tāpat biežāk ģībst cilvēki ar zemu hemoglobīna līmeni un pazeminātu asinsspiedienu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš, ja ģībst gados vecāks cilvēks, jo tas varētu liecināt par nopietnākām saslimšanām.
 

Stress, karstums, nepatīkams skats un citi ģībšanas iemesli
Bieži iespējams novērot  ģībšanu dažādos publiskos pasākumos – šādos gadījumos ģībšanas cēlonis ir liels karstums un slikti vēdinātas telpas. Ģīboni var izprovocēt nepatīkams, pat šausminošs skats, piemēram, ieraugot asinis, vai smaka, tāpat arī spēcīgas sāpes, cukura līmeņa svārstības un strauja ķermeņa stāvokļa maiņa – visbiežāk – pārejot no guļus stāvokļa vertikālā. Arī emocijas var būt par iemeslu ģībšanai – lielas bēdas, prieks, bailes vai stress, piemēram, skolēniem pirms svarīgiem eksāmeniem.

Pazīmes, kas var liecināt par ģībšanu 
Pirmās pazīmes, kas var liecināt par to, ka tuvojas ģībonis, ir galvas reibšana, zvanīšana ausīs, tumšs gar acīm un aukstu sviedru parādīšanās, kam seko vājums un ģībonis. 

“Šīs pazīmes noteikti nevajadzētu ignorēt – tās izjūtot, nepieciešams apsēsties, atgulties vai iziet svaigā gaisā. Tikai tā iespējams pašam sevi pasargāt,” skaidro farmaceite Mārīte Šukele.

Ieteikumi, lai atgūtos pēc ģīboņa
Ja tomēr no ģībšanas nav izdevies izvairīties, tad pēc atgūšanās no ģīboņa cilvēks visbiežāk ir bāls ar pavājinātu sirdsdarbību un elpošanu, vāju pulsu, mitrām, vēsām rokām un kājām. Tāpēc cilvēku ieteicams uzreiz noguldīt, turklāt tā, lai galva ir zemāk, un jāatbrīvo kakls un krūtis. Tāpat jāpaceļ kājas uz augšu, lai smadzenēm pieplūst lielāks asiņu daudzums, un jāatver logs, lai ieplūst svaigs gaiss. Ja iespējams – jāpieliek pie deguna ožamajā spirtā samērcēta vatīte. Var dot padzerties stipru un saldu tēju, jo tā palīdz atjaunot enerģiju, taču jāpārliecinās, ka cilvēks neslimo ar cukura diabētu.

Profilaktiski pasākumi ģīboņa novēršanai
Lai izvairītos no ģībšanas, svarīgi nostiprināt nervu un asinsrites sistēmu – ikdienā jāuzņem pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, pietiekamā daudzumā jālieto ūdens, jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un vairāk jāuzturas svaigā gaisā. Tāpat ieteicamas arī ūdens procedūras, saules un gaisa peldes, jo tās stiprina asinsrites sistēmu. Ja ģīboņi atkārtojas, nepieciešams doties pie ārsta, lai noskaidrotu ģībšana iemeslus. 

Kad jau nepieciešams izsaukt mediķus
Ja cilvēkam kopā ar īslaicīgu samaņas zudumu parādās arī sirds ritma traucējumi, spēcīgas sāpes krūtīs, sirds apvidū, galvassāpes, reibonis, notirpums vai vājums kādā ķermeņa daļā, asimetriska seja vai acu zīlītes, krampji vai ļoti ātra un dziļa elpošana, tam par iemeslu var būt sirds-asinsvadu slimības, piemēram, insults. Šādos gadījumos nekavējoties nepieciešams izsaukt ātro palīdzību, lai pacientu nogādātu slimnīcā.